Lai uzlabotu valsts iestāžu pieejamību personām ar kustību traucējumiem, jārisina ļoti plašs jautājumu loks

© Pixabay

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē šodien, spriežot par pakalpojumu un vides pieejamību valsts un pašvaldību ēkās personām ar funkcionāliem traucējumiem, tika iezīmēts ļoti plašs risināmo jautājumu loks - sākot no visdažādāko piekļūstamības problēmu apzināšanas, beidzot ar sankciju noteikšanu par būvnormatīvu neievērošanu.

Izšķir pakalpojumu pieejamību, ar ko apzīmē pakalpojuma faktisku esamību, no piekļūstamības, sēdē uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāve. Piekļūstamība ir iespēja fiziski piekļūt pakalpojumam un to lietot, izmantojot vairākus sensoros kanālus - redzi, dzirdi, tausti, un citus.

Sabiedrībā trūkst izpratnes tieši par pakalpojumu piekļūstamību, tādēļ Labklājības ministrijā izstrādāts pašnovērtējuma rīks piekļūstamības izvērtēšanai. Ar tā palīdzību apsekotas 2000 valsts un pašvaldību ēkas, no kurām pilna piekļūstamība ir tikai deviņām. 26% ēku piekļūstamība nodrošināta daļēji, kamēr 65% ēku tās nav nemaz.

Piekļūstamības nodrošināšanai pieejami Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļi, tostarp arī fizisku personu mājokļu piekļūstamības uzlabošanai.

Pašlaik tiekot izstrādāti jauni būvnormatīvi, kuros iekļautas piekļūstamības prasības, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Andris Lazarevs. Vides pieejamības regulējums jaunajos normatīvos ir pārskatīts pēc būtības, kā arī paredzētas sankcijas par regulējuma neievērošanu, piemēram, būvniecības speciālista sertifikāta apstādināšanu uz vairākiem gadiem.

Sabiedrībā trūkst izpratnes par vides piekļūstamību - šo kā galveno problēmu uzsvēra Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis. Viņš arī uzsvēra, ka jāveido mehānisms, kā rīkoties gadījumos, kad objekts vēl tiek būvēts, taču tajā netiek ievērotas vides piekļūstamības prasības. Kā negatīvu piemēru Balodis minēja jauno Leļļu teātra ēku, kas tikko atvērta pēc pārbūves, taču tajā šīs prasības neesot ievērotas.

"Apreirona" pārstāvis uzsvēra, ka piekļūstamība ietekmē sabiedrības līdzdalību un lojalitāti valstij, minot tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas - ne vienmēr vēlēšanu iecirkņos var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem, ģimenes ar bērnu ratiem.

Savukārt mājokļu pielāgošanai privātpersonām šķēršļus rada pārāk lielā birokrātija, lai saņemtu ANM līdzekļus. Gadījumos, kad cilvēks pats mēģinājis pielāgot savu mājokli, tā var tikt kvalificēta kā nelikumīga būvniecība, kas liegs pieteikties ANM līdzekļiem.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais