Cēsīs negaidīti atklāj senāko cēsnieku apbedījumus
Būvniecības darbu gaitā Cēsīs atklāti senāko cēsnieku apbedījumi, aģentūru LETA informēja arheoloģiskās izpētes darbu vadītājs arheologs Oskars Ušpelis.
Cēsīs, paralēli automašīnu stāvlaukuma rekonstrukcijai Uzvaras bulvārī 22, notiek arī arheoloģiskā izpēte, jo būvniecības darbi tiek veikti arheoloģiskā pieminekļa Cēsu dzelzceļa stacijas senkapu teritorijā. Izpētes darbu gaitā arheologu komanda seko līdzi būvniecībai, lai tās gaitā netiku izpostītas iespējamās arheoloģiskās liecības, kas atklāšanās gadījumā tiek dokumentētas.
Šajos senkapos 11.-13.gadsimtā apglabāti vendi, kuru izcelsmi saista ar Kurzemes lībiešiem. Vendi tagadējās pilsētas apkaimē dzīvojuši jau pirms tās dibināšanas 13.gadsimtā un ir vieni no tās senākajiem iedzīvotājiem, no kuriem cēlies arī Cēsu kādreizējais nosaukums - Vendene.
Līdz šim bija zināmi 14 apbedījumi, kas atklāti dažāda rakstura pētījumos. Šajos darbos konstatēti trīs apbedījumi, no kuriem divi ļoti slikti saglabājušies - laika gaitā iznīkuši gan kauli, gan kapu piedevas. Iespējams, tos iznīcinājusi kauliem un metālam nelabvēlīgā zeme, kā arī zemes aršana vēlākajos gadsimtos. Tomēr trešais apbedījums saglabājies salīdzinoši labi. Tam līdzi dotas bagātīgas bronzas priekšmetu piedevas - roku aproces, gredzentiņi, važiņrotas, putniņa un krustiņveida piekariņi, kaklariņķis. Visus atradumus būs iespējams noteikt, kad apbedījums būs pilnīgāk attīrīts kabineta apstākļos. Tas noņemts ar apakšējo māla slāni un novietots piemērotos apstākļos, lai nežūst un neturpinātu bojāties bronzas priekšmeti.
Sākotnējā apbedījuma zobu attīstības pakāpes un priekšmetu izpēte liecina, ka tā varētu būt deviņus līdz desmit gadus veca meitene. Apbedīšanas laiks pagaidām neskaidrs, bet pēc rotas lietām attiecināms uz 12.-13.gadsimtu.
Vēl nepieciešams restauratoru darbs, lai novērstu atradumu turpmāko bojāšanos, kā arī apbedījuma sīkāka antropoloģiskā izpēte, kas ļautu precizēt tā dzimumu, vecumu un iespējamās patoloģijas. Pēc šiem darbiem jau būs iespējams veikt turpmākās analīzes laboratorijā precīzākai apbedīšanas laika noskaidrošanai. Papildus augu putekšņu un citu organisko vielu analīzes no zemju paraugiem sīkāk ļaus raksturot apbedīšanas rituālu un, iespējams, gadalaika sezonu, kad apbedīšana veikta. Šī informācija būtiski papildinās ziņas par senāko cēsnieku vēsturi.
Pēc izpētes darbu pilnīgas pabeigšanas visi atradumi tiks nodoti Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.