Vīķe-Freiberga: Nevar aizmirst Austrumu partnerības valstu problēmas [papildināta]

Viņa uzsvēra, ka katrai no Austrumu partnerības valstīm ir savas problēmas un Latvijai kā prezidējošajai Eiropas Savienības valstij ir smaga nasta nesama, jo ir jāsalāgo visu Eiropas Savienības valstu viedokļi.

Lai gan Ukraina ir uzmanības centrā, arī citas valstis ir zaudējušas savas teritorijas un ir iesaldēti vairāki konflikti, un Eiropai pie šī jautājuma risināšanas ir jāstrādā, uzsvēra eksprezidente. Viņa arī pozitīvi novērtēja Latvijas paveikto prezidentūras vadīšanā, norādot, ka "Latvija turas godam".

Vīķe-Freiberga atgādināja, ka runa nav par kaut kādām Ukrainas iekšējām nesaskaņām, bet gan par svešas valsts iejaukšanos un robežu pārkāpšanu un nerespektēšanu.

Bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko uzsvēra, ka šodien tikšanās laikā ir runāts par Ukrainas teritoriju aneksiju un arī šonedēļ gaidāmā Austrumu partnerības samita laikā šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem. Juščenko atgādināja, ka jautājums par Ukrainas okupāciju nav tikai Ukrainas iekšpolitiskā problēma, bet tam ir ģeopolitiska nozīme.

Eksprezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās uzsvēra, ka ir jāmeklē, kas ir kopējs visām Austrumu partnerības valstīm. Lai gan vienmēr tiek runāts, ka šajās valstīs jāievieš demokrātija, jāpalīdz ar reformu īstenošanu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka visām šīm valstīm ir teritoriālās integritātes problēmas. "Ja mēs gribam ko ieteikt Rīgas deklarācijai, tad tam ir jābūt skaidram tekstam, ka Eiropa ir vienota pār teritoriālo integritāti tās kaimiņvalstīs," teica Zatlers.

Savukārt Straujuma tikšanās laikā uzsvērusi, ka katrai no Austrumu partnerības valstīm Rīgas deklarācijā plānots savs pozitīvs novērtējums un konkrēts virziens turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Savienību, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Tikmēr bijusī Slovākijas premjerministre Iveta Radicova vērsusi uzmanību, ka, meklējot kopsaucēju, Eiropas Savienībai ir būtiski atrast kādu kopīgu pamatu, par kuru visas dalībvalstis var vienoties un kas turpmāk var kalpot kā iespēja organizēt tālāku diskusiju par dažādiem viedokļiem. Savukārt bijušais Slovēnijas prezidents Danilo Turks norādījis, ka svarīga ir cilvēku kontaktu un pilsoniskās pieredzes apmaiņas veicināšana. Kā piemēru viņš minējis Balkānu pieredzi problemātisko jautājumu risināšanā, vienlaikus akcentējot vīzu režīma liberalizācijas nepieciešamību ar Austrumu partnerības valstīm.

Tikšanās laikā, runājot par notikumiem Ukrainā, Straujuma teikusi, ka sankcijas pret Krieviju nav atceļamas, kamēr pilnībā netiks ievēroti Minskas pamiera noteikumi.

Jau ziņots, ka Straujuma šodien tikās ar bijušajiem Latvijas valdības vadītājiem un kādreizējiem citu Eiropas valstu un valdību vadītājiem, lai pārrunātu ar Austrumu partnerības samitu saistītus jautājumus. Uz tikšanos bija ieradušies Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, bijušais Serbijas prezidents Boriss Tadičs, Rumānijas eksprezidents Emils Konstantinesču, Bulgārijas eksprezidents Petars Stojanovs, bijusī Slovākijas valdības vadītāja Iveta Radicova, bijušais Grieķijas premjers Georgs Papandreu un citi.