Āboltiņa: VL-TB/LNNK bija par vienotu prezidenta amata kandidātu
Brīdi pirms Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nominēja Raimondu Vējoni Valsts prezidenta amatam, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstīja ieceri par vienotu Valsts prezidenta amata kandidātu. To intervijā laikrakstam "Diena" teica "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa stāstīja, ka divu mēnešu laikā vēlreiz un vēlreiz tika apstiprināts, ka gribam atrast vienu kandidātu.
"Jau pirmajās sarunās ZZS līderis Augusts Brigmanis teica, ka [Sandras] Kalnietes un [Egila] Levita kandidatūru ZZS neatbalstīs nekad. Tā bija godīga džentlmeņu saruna, kurā piedalījās arī Nacionālā apvienība, un vēl nesen mums visiem bija pozitīva saruna par Vējoņa kā mūsu kopīgā kandidāta virzīšanu un apstiprināšanu, un tad pēkšņi vienā dienā tas pazuda. Tas pazuda brīdī, kad ZZS nominēja Vējoni, un tā jau nav, ka iekšienē netika runāts, ka Nacionālajai apvienībai varētu rasties diskusijas un kādas pretenzijas," teica Āboltiņa.
Viņa Vējoņa ievēlēšanu vērtēja pietiekami augstu līdz brīdim, kad VL-TB/LNNK izvirzīja Levitu. Viņa uzskata, ka aizvien pastāv kāds procents viņa ievēlēšanai, bet tas ir samazinājies. "Uzskatu, ka pirmajā kārtā nākamais Valsts prezidents netiks ievēlēts; mēs ejam uz otro kārtu," ir pārliecināta "Vienotības" līdere.
Viņasprāt, Levitam nav izredžu tikt ievēlētam. Cilvēks, kurš ir bijis neatkarības deklarācijas autors un milzu juridiskā autoritāte, kāda Latvijā vispār var būt, nebūtu pelnījis, ka ar viņu tā paspēlējas. "Man ir kauns par to, kādā veidā mēs šo procesu atkal demonstrējam. To uzticības plaisu tas nedara mazāku," saka Āboltiņa.
Viņa arī uzskata, ka rakstot Satversmi, tās tēvu pamatdoma bija, lai parlaments izvēlas prezidentu no sava vidus. Tas gan nav ierakstīts kā obligāts nosacījums, taču šis cilvēks ir ar politisku pieredzi, izgājis vēlēšanu procesam. Visi pirmskara prezidenti esot no parlamenta vidus. Viņasprāt, bezpartejiskums nevar būt prezidenta amata kandidāta lielākais pluss.
Kā ziņots, sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās.
11.maijā ZZS prezidenta amatam piedāvāja savu kandidātu - aizsardzības ministru Vējoni. Viņam oficiāli atbalstu pauda arī "Vienotība", taču vēlāk izrādījās, ka atsevišķi "Vienotības" deputāti vēlas balsot citādi.
VL-TB/LNNK paziņoja, ka kopā ar dažiem "Vienotības" deputātiem un "No sirds Latvijai" (NSL) deputātu Ringoldu Balodi Valsts prezidenta amatam virzīs tiesību eksperta Egila Levita kandidatūru.
Tikmēr opozīcijā esošā "Saskaņa" nolēma Valsts prezidenta amatam virzīt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, bet Latvijas Reģionu apvienība - savu līderi Mārtiņu Bondaru. Savukārt NSL nolēma, ka Valsts prezidenta amatam virzīs savas frakcijas deputātu Gunāru Kūtri (NSL), tomēr pastāv iespēja, ka oficiāli viņa kandidatūra netiks pieteikta.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.