Ar lepnumu par Latviju
Aizvadīta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25. gadadiena, un vienlaikus ar šo valstij būtisko notikumu Latvija ir arī Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Tāpēc šogad vairāki pasākumi, piemēram, Pasaules preses brīvības balvas pasniegšana, norisinājās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, pievēršot uzmanību arī notikumiem Baltijā pirms ceturtdaļgadsimta.
Vakar pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku, kuri gan vēroja Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltīto ziedu nolikšanas ceremoniju, gan ziedus nolika paši. Viņu vidū ļoti gribēja būt nesen no Amerikas dzimtenē atgriezusies latviete Maija DambeKollinsa. Dažādu apstākļu dēļ viņai svētku pasākumi bija jāvēro televizora ekrānā, taču kundze ņipri sacīja, ka svētku pusdienas sev sarūpēs gan. Tie būšot rabarberu cepumi un sēņu pīrāgi. «Latvieši vienmēr svin ar kārumiem. Un Amerikā es tādus pīrāgus dabūt nevarētu, tikai Latvijā,» viņa priecājās. Svētku sajūtu sev radījusi kopā ar draudzeni, arī no Amerikas uz palikšanu atbraukušu tautieti, apmeklējot Rīgas biržu. Citus gadus, kad vien maijā bijusi Latvijā, vienmēr aizgājusi nolikt puķītes pie Brīvības pieminekļa – tas Maijas kundzei bijis nozīmīgs rituāls.
Interesentus pie Brīvības pieminekļa pulcēja arī Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē finālkonkurss un koncerts, kurā defilē dalībnieki demonstrēja savu sniegumu, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Šo svētku tradīcija ir arī militārā parāde, kas jau vairākus gadus notiek dažādās Latvijas novadu pilsētās. Valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajā militārajā parādē Jelgavā uzsvēra, ka Latvija nav mazāk aizsargāta kā jebkura cita NATO dalībvalsts. Cilvēki to gribēja dzirdēt un, jācer, arī noticēja. A. Bērziņš savā runā ne reizi vien uzsvēra tieši Latvijas drošības aspektu. Viņš atgādināja, ka līdz 2018. gadam ir paredzēts palielināt finansējumu valsts aizsardzībai. Parādē šogad piedalījās ap 500 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un jaunsargu, kā arī vairāk nekā 50 Latvijas un ASV bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Valsts policijas tehnikas vienības.
Zīmīgas izmaiņas piedzīvoja Saeimas svinīgā sēde, kas notika nevis parlamenta ēkā, bet Latvijas Nacionālajā teātrī, kur 1918. gadā tika proklamēta Latvijas Republika. Un tas nudien noticis reti, tikai trīs reizes. Par neparastu svētku pārsteigumu parūpējās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Zaķusalas TV torņa mastā uz diennakti paceļot sarkanbaltsarkano karogu. Nepilnu 30 torņa darbības gadu laikā tajā tikai vienreiz – pērnā gada decembrī – plīvojis valsts karogs.
Latvijas iedzīvotāji ceļu uz valsts neatkarības atgūšanu atcerējās ne tikai 4. maijā, bet arī dažas dienas agrāk. Piemēram, Liepājas muzejā aprīļa pēdējā dienā notika tradicionālais sarīkojums skolu jaunatnei Filma ar laimīgām beigām, kurā par sarežģīto ceļu uz neatkarību stāstīja toreizējie Latvijas Tautas frontes Liepājas valdes dalībnieki. Savukārt 29. aprīlī Tautas frontes muzejā Rīgā norisinājās pastmarkas Latvijas Neatkarības deklarācijai – 25 prezentācija un zīmogošana. Savu spēku un izturību dienu pirms Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienas rādīja aptuveni 4000 Stipro skrējiena dalībnieki gan no Latvijas, gan ārzemēm. Savukārt Rīgā vakar cilvēki pulcējās gan uz ekumenisko dievkalpoju mu, gan svētku koncertiem, gan ģimenes pasākumiem Vērmanes dārzā. Daudzi apmeklēja bezmaksas Latvijas filmu maratonu kinoteātrī Splendid Palace, jo tā bija unikāla iespēja redzēt lieliskas filmas. Savukārt Jūrmalā un Rēzeknē notika īpaši velobraucieni.