Orientēšanās sacensības Latvijā joprojām pulcē dažāda vecuma dalībniekus. Pieredzējušais sportists Rodrigo Slaviņš (75) arīdzan piedalās rogainingā. Aktivitātes dod iespēju uzturēt labu veselību un apskatīt Latvijas un pasaules skaistākas vietas.
«Orientēšanās sporta veids ir individuāls darbs, kam nepieciešama ļoti ātra reakcija. Atskanot starta signālam, tiek saņemta karte un jāsāk risināt uzdevumi. Noteikta garuma distancē ir konkrēts skaits kontrolpunktu, kuros jāreģistrējas pēc iespējas ātrāk. Savukārt rogainingā piedalās komanda, kurai neilgi pirms starta izsniedz karti. Sākoties sacensībām, ir noteikts laiks, kurā visai komandai kopīgi jāreģistrējas pēc iespējas vairākos kontrolpunktos,» orientēšanās un rogaininga specifiku atzīmē R. Slaviņš, kurš turpina pārbaudīt savus spēkus distancē un šovasar piedalīsies senioru pasaules orientēšanās čempionātā.
Jo ekstremālāk, jo interesantāk
Ventspilniekam R. Slaviņam vēlme doties pārgājienos un izpētīt apkārtni bijusi jau bērnībā. Vidusskolas laikā tālākais ceļojums veikts ar velosipēdu gar Ventas upi, nokļūstot līdz tās iztekai Lietuvā. «Piedalīšanās orientēšanās sacensībās sākās līdz ar mācībām Rīgas Politehniskajā institūtā 1958. gada rudenī. Draugs piedāvāja pamēģināt, un tā tas aizgāja. Nodibinājām arī orientēšanās klubu,» stāsta sportists.
Kopš studiju gadiem Rodrigo piedalījās sacensībās padomju republikās, kur vien uzturēja orientēšanās garu. R. Slaviņš startējis Eiropas valstīs, Austrālijā, ASV un citur. Interesantākās sacensības norisinās vietās, kur ir izteikti kalnains reljefs un ekstremāli laikapstākļi – Skandināvijas valstīs, Šveicē, Francijā, Čehijā un Austrālijā. Šīs valsts sportisti arī ir orientēšanās sporta līderi.
Rodrigo pasaules orientēšanās čempionātos veterāniem ieguvis arī godalgotas vietas. 2009. gadā Sidnejā kļuva par čempionu 70–74 gadu vecuma grupā, savukārt bronza izcīnīta 2008. gada čempionātā sprinta disciplīnā Portugālē.
Sports visai ģimenei
Rodrigo regulāri piedalās treniņos un sacensībās, būdams orientēšanās kluba Ozons biedrs. «Šodien tas ir dzīvesveids. Ja nedēļas nogalē nav apmeklēts kāds orientēšanās vai rogaininga pasākums, tā ir bijusi švaka nedēļa,» ar smaidu saka Rodrigo Slaviņš. «Patīkama ir saskarsme ar dabu, redzama apkārtne un ievērojamas vietas. Ar kolēģiem dažreiz smejam, ka daba ir mūsu baznīca.» Vasarā Rodrigo pat piecas reizes nedēļā piedalās orientēšanās mačos, bet ziemā regulāri skrien un slēpo. «Izcīnīt augstu vietu man vairs nav prioritāte, bet, ja es varu pacīnieties, kāpēc ne, taču pamatā ir uzturēt labu veselību,» teic aktīvais sportists.
Jebkurā vecumā
Rodrigo Slaviņš uzskata, ka orientēšanās ir tautas sports, jo sacensībās novērojami dažādu vecuma grupu dalībnieki. No bērniem ar ģimenēm līdz pat dalībniekiem, kuru vecums pārsniedz 80 gadu. Rogainingā seniori pārstāvēti krietni mazāk. «Plānoju šovasar doties uz senioru pasaules orientēšanās čempionātu Gēteborgā, Zviedrijā. Pašreiz manā vecuma grupā, no 75 līdz 79 gadiem, pieteikušies
93 dalībnieki, bet no 60 līdz 65 gadu vecuma grupas ir visaktīvākās, 300–400 dalībnieku. Var secināt, cilvēki, kad dodas pensijā, bet spēka vēl ir daudz, ir ieinteresēti orientēšanās sportā,» saka sportists. 2017. gadā gaidāms rogaininga pasaules čempionāts Latvijā, bet gadu vēlāk Latvijā norisināsies pasaules orientēšanās meistarsakcīkstes.
Ja orientēšanos vēlās uzsākt senioru gados, tad tas jādara lēnām ar pastaigām. Kā saka Rodrigo: «Ne vien lai kājas nes, bet arī galva tiktu līdzi un neapmaldītos.» Spēju orientēties var trenēt, veicot dažādus uzdevumus – piedaloties sacensībās vai arī, pašam izpētot orientēšanās kartes, plānot, kā varētu sasniegt nepieciešamos kontrolpunktus pēc iespējas īsākā laikā.