Mākslinieki: Latvijas pasei tagad būs savs raksturs
Latvijas pases jaunais dizains ir drosmīgs un piedos tai savu raksturu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie mākslinieki.
Kā aģentūrai LETA atzina mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš, pasei tagad ir savs raksturs. "Daudzu valstu pases ir kārtīgas un saķemmētas, bet tās neatstāj iespaidu. Tie citu valstu pilsoņi, kuru rokās nonāks jaunā dizaina Latvijas pase, to atcerēsies," stāstīja mākslinieks, norādot, ka Latvijā tā ir problēma, ka cenšamies visu padarīt kārtīgu.
Vītoliņš īpaši uzsvēra, ka Dziesmu svētku karoga vaideloša tēls pasē ir veiksmīgs, zinot to, ka Padomju Savienības laikā tas bija aizliegts un nepatika valdošajai varai. Mākslinieks arī norādīja, ka pie jauniem simboliem ir grūti pierast. "Tāpat kā, nokrāsojot sienu, sākumā ir grūti pierast. Pēc kāda laika jau uzskatīsim tos par normāliem," piebilda Vītoliņš.
Tēlniekam, LMA Modes mākslas katedras vadītājam Aigaram Bikšem jaunais pases dizains liekas mazliet naivs, bet ar savu raksturu. "Šim dizainam ir tāda romantisma apdvesta pieeja. Domāju, ka cilvēkiem tas varētu patikt," sacīja mākslinieks.
Viņam mītiskais Dziesmu svētku karoga tēls atgādina dažādu valstu populārajā kultūrā atrodamus tēlus. "Tas līdzinās tēlam no Tolkīna "Gredzenu pavēlnieka" Viduszemes. Ir atrodams daudz šādu romantisku tēlu. Tas nozīmē, ka sabiedrībā tiem ir vērtība," skaidroja Bikše. Arī viņam šķiet, ka Latvijas pase piesaistīs uzmanību. Mākslinieks gan cer, ka citu valstu pilsoņiem mūsu romantisma virzienā veidotās pases nešķitīs smieklīgas.
Jau ziņots, ka no šodienas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās sāk izsniegt jauna parauga Latvijas pilsoņu pases. Jaunās pases dizaina koncepcijas uzdevums bija atrast vislabāko raksturojumu vārdiem "identitāte" un "ceļošana", kas atbilst šī dokumenta funkcijām. Dizaina izstrādei tādēļ tika izvēlēti Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki.
Jaunās pases pirmajā atvērumā attēlots motīvs no Līgo karoga, kas cauri gadsimtiem un svešām varām sekojis līdzi jau no pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873.gadā, kā arī fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma un Latvijas Republikas ģerbonis. Pases iekšlapās redzams motīvs no Dziesmu un Deju svētku gājiena, kas simbolizē dzīvesprieku un virzību uz kopīgu mērķi, bet pases pēdējā atvērumā - motīvs no svētku noslēguma koncerta, kas simbolizē tautas vienotību un gara spēku. Kā vienojošais grafiskais elements, kas caurvijas visām pases lapām, izmantota Lielvārdes josta, bet vairāku pases aizsarglīdzekļu dizainā attēloti arī tautas deju pāris, tautas mūzikas instruments kokle, Latvijas himnas vārdi un nošu raksts.