Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem, būtiski ierobežotu sabiedrības tiesības būt informētai par krimināllietu iztiesāšanu un absolūti neatbilst tās interesēm, tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Ventspils mēram esot aizdomas, ka iniciatīva aizliegt presei atspoguļot kriminālprocesu gaitu ir tieši saistīta ar Lemberga krimināllietu, kas tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā. "Žurnālisti atspoguļo šī procesa gaitu varbūt ne vienmēr tā, kā gribētos apsūdzībai un kā tas patiktu prokuroriem, bet viņi jau atspoguļo tikai to, kas tur notiek," skaidro Lembergs.
Viņš norādīja, ka pēdējos 16 gados, kopš viņu "vajā ar dažādiem kriminālprocesiem", viņš vienmēr esot iestājies par atklātību: "Es visu laiku esmu konsekventi bijis par to, lai visas kriminālprocesa darbības, vai tas būtu pirms tiesas, vai tas būtu tiesas zālē, būtu maksimāli brīvi pieejamas sabiedrībai."
Piemēram, iztiesājot tā dēvēto Grinberga lietu, Kuldīgas tiesas tiesnese esot atļāvusi tiesas sēdes filmēt, un visa tiesvedības gaita pilnā apjomā bijusi pieejama internetā.
Arī tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, ko iztiesā Rīgas apgabaltiesā, Lembergs jau sākumā esot pieteicis lūgumu atļaut filmēt un translēt internetā tiesas sēžu norisi, "jo tiesāts tiek politiķis, pie tam politiķis ar visaugstāko pozitīvo vērtējumu Latvijā, apsūdzības ir amata noziegumos, un sarakstīts par šo tēmu ir ļoti daudz, izdotas pat grāmatas, un būtu ļoti svarīgi, lai sabiedrība var sekot līdzi tiesas gaitai tiešraidē".
Lembergs norādīja, ka pašreizējās tehniskās iespējas pilnībā ļautu sekot līdzi tiesas sēžu norisei internetā. "Tas, pēc manām domām, neradītu man nekādas priekšrocības. Diemžēl tiesa trīs reizes ir noraidījusi manu lūgumu un nav atļāvusi tiesas sēžu norisi filmēt un attiecīgi translēt internetā," norādīja Lembergs. Iebildumus pret tiesas sēžu filmēšanu esot izteicis gan cietušais Vladimirs Krastiņš, gan prokurori. "No tā var izdarīt secinājumu, ka prokurori baidās no atklāta tiesvedības procesa," atzina Lembergs.
"Protams, šāda likuma pieņemšana būtiski ierobežotu sabiedrības tiesības zināt un būt informētai, un tas absolūti neatbilst ne tikai manām, bet, galvenais, sabiedrības interesēm," atzina Lembergs.
Vienlaikus Ventspils mērs gan uzsvēra, ka, runājot par atklātību krimināllietu iztiesāšanā, atsevišķi jānodala jautājums par personas sensitīvo datu aizsardzību: "Manā kriminālprocesā lietas materiālos ir dati par manu veselības stāvokli, un tie bija pieejami publiski. Likuma pārkāpumu veica prokuratūra vairāku prokuroru personā, bet diemžēl nekādas sankcijas pret šiem prokuroriem netika veiktas, līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka Ģenerālprokuratūra uzskata, ka kriminālprocesā drīkst publiskot dalībnieku sensitīvos datus."
LETA jau ziņoja, ka TM izstrādātie grozījumi paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem. Tie tika izstrādāti, nepiesaistot žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus, tāpēc arī izpelnījās plašu neapmierinātību no viņu puses. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir uzdevis atsaukt negatīvu rezonansi guvušos grozījumus likumā un nodot atpakaļ tos izskatīšanai darba grupā.
Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.
Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas. TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.
Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, teikts TM izstrādātajā likumprojektā.
Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.
Likumprojektā skaidrots, ka aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā.