Aplaimo Laimu ar norvēģu naftas dolāriem

© f64

Norvēģijas kompānija Orkla caur pārtikas rūpniecības uzņēmumu koncernu NP Foods kļuvusi par Latvijai ļoti būtisko preču zīmolu Laima, Gutta, Staburadze un Staburadzes konditoreja, kā arī mazāk pamanāmā Margiris īpašnieci.

Par darījuma vietējo seju kļuva Laimas vadītājs Rolands Gulbis, kurš vakar klāstīja, ka Orkla Latvijas uzņēmumos ieguldīs divus miljonus eiro. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe toties bilda, ka Laimas investorus interesē tirgus daļas, nevis vecās ražošanas ēkas. Viņas teiktais nenozīmē darījuma nosodījumu. «Labāk, lai pārdod tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» turpināja I. Gulbe. Pārtikas uzņēmumu pārdošanas cena netiek izpausta.

Taisnība izrādīsies abiem Gulbjiem.

Norvēģu ieguldītāji bija vieni no pirmajiem atjaunotajā Latvijas Republikā, kuri izmēģināja šo valsti kā vietu, kur ieguldīt lieko naudu no naftas ieguves Ziemeļjūrā. Pirms gadiem divdesmit Orkla kopā ar radniecīgu somu uzņēmumu izveidoja alus brūžu ķēdi Baltic Beverage Holdings, kas nopirka arī Latvijas Aldari. Pēc daudzām juridiskām un tehniskām pārvērtībām tas ieguvis tādu veidolu, kāds atbilstu Laimas reducēšanai līdz izcilam tehnikas muzejam, kas demonstrē saldumu ražošanu 19. un 20. gadsimta līmenī.

Norvēģi apsaimnieko savus ieguldījumus, vadoties no izredzēm uz peļņu, nevis pēc vieniem un tiem pašiem šabloniem. Jau kopš 2004. gada Orkla ir īpašniece konservu ražošanas uzņēmumam Spilva un uzkodu ražotājam Latfood (tā produkts ir Ādažu čipsi), kas savu darbību straujāk vai lēnāk, bet caurmērā paplašina.

Tajā pašā laikā iegūtais uzņēmums Rīgas raugs vēlāk nonāca zviedru īpašumā un tika slēgts.

Orkla īpašumi Baltijas valstīs ir Igaunijas saldumu ražošanas simbols Kalev un pārtikas pārstrādes uzņēmums Põltsamaa Felix, bet Lietuvā – pārtikas pārstrādes uzņēmums SuslavičiusFeli.

Latvijā

Rīgas Pieminekļu aģentūra 25. septembrī Latgales parkā demontēja piemiņas zīmi – akmeni Maskavas dārza izveidei. Akmens uzstādīšana nebija saskaņota ne Rīgas būvvaldē, ne citā institūcijā, līdz ar to piemiņas zīme konkrētajā vietā uzstādīta un līdz šim atradās neatbilstoši normatīvajiem aktiem, informē Rīgas dome.

Svarīgākais