Ventbunkerista liecības par kukuļošanām tiesībsargi neizmeklēs
Ja liecinieks t. s. Lemberga krimināllietā stāsta par liela mēroga kukuļošanu, tad tas nav izmeklēšanas vērts fakts – šādi pēc būtības publikācijas autoram atbildēja tiesībsargājošās iestādes uz jautājumiem par akciju sabiedrības Ventbunkers valdes locekļa Edgara Ciniņa liecībām Rīgas apgabaltiesā.
Šā gada martā un aprīlī liecinot Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā, E. Ciniņš zināja stāstīt, ka Ventspils tranzītbiznesa pārstāvji caur ārvalstu kompāniju Trans Oil System ieguvuši naudas līdzekļus un «lielākā daļa no šīs naudas tika izmantota, lai maksātu tā sauktos - es lietoju šeit krievu vārdu, jo īsti latviski neesmu radis - otkatus krievu biznesmeņiem, kas nodrošināja naftas un naftas produktu plūsmu caur Ventspils ostu». Liecinot tiesā, E. Ciniņš vispārējos vilcienos noraksturoja arī kukuļošanas mehānismu: «Nu, sēž, piemēram, pilsonis Krievijas uzņēmumā Transņeftjeprodukt, kurš tur izlemj un izdomā. Sēž kaut kādā valdē vai padomē. Un viņš izlemj, uz kuru pusi ies noteikts daudzums produktu. Un tad viņš izdomā - labi, ka ies uz Ventspili, bet tikai tad, ja tie Ventspils kungi par to mums kaut ko samaksās.»
Tā kā saskaņā ar Kriminālprocesa 151. pantu pirms pratināšanas lieciniekam tika izskaidrotas viņa tiesības un pienākumi un viņš tika brīdināts par kriminālatbildību, kas ir paredzēta Krimināllikuma 300. pantā par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu, jāsecina, ka Ventbunkera valdes loceklis nav gvelzis izdomātas muļķības, bet runājis patiesību par notikušām apjomīgām starptautiska mēroga kukuļošanām. Tas nozīmē, ka Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām būtu pienākums šos tiesai paustos E. Ciniņa apgalvojumus pārbaudīt un lemt par to, ir vai nav uzsākams kriminālprocess.
Uz ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresēto argumentēto vēstuli par E. Ciniņa liecībām un no tām izrietošajiem faktiem Krimināllikuma gaismā publikācijas autors no prokurores Viorikas Jirgenas saņēma vēsti, ka vēstule nodota izvērtēšanai KNAB. Savukārt no KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Ilzes Jurčas tika saņemta atbilde, ka izmeklēt E. Ciniņa liecībās minētos faktus nav KNAB, bet gan tiesas kompetencē, jo šos faktus E. Ciniņš paudis kriminālprocesā, kurš atrodas izmeklēšanā Rīgas apgabaltiesā. «Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav tiesīgs vērtēt ziņas, kuru izvērtēšana ietilpst tiesas kompetencē,» atbildes vēstulē uzsvēra I. Jurča.
Jāatgādina, ka Rīgas apgabaltiesa atturējās E. Ciniņu izvaicāt par viņa apliecināto starptautiska mēroga kukuļošanas faktu. Tiesa pat noraidīja Aivara Lemberga jautājumus E. Ciniņam par šiem faktiem. A. Lembergs bija vienīgais, kurš tiesas zālē centās noskaidrot patiesību par šīm skandalozajām liecībām, taču tiesa, «noņemot» jautājumus, viņam to liedza darīt. Pilnīgi nekādu interesi par skandalozajiem faktiem tiesas zālē nepauda arī valsts apsūdzības uzturētāji.
Iepriekš KNAB Neatkarīgajai skaidroja, ko nozīmē krieviski «otkats», ko nozīmē, ja uzņēmējs tiesā saka, ka valsts uzņēmuma amatpersonai maksāti «otkati» par to, lai tā pieņem viņa pārstāvētam uzņēmumam labvēlīgu lēmumu, - vai tas jāsaprot, ka maksāti kukuļi; vai «otkatu» maksāšana ir krimināli sodāma, sabiedriskā kārtā nosodāma vai - gluži otrādi - atbalstāma un ierasta prakse.
KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša skaidroja, ka «vārds «otkat» lietots krievu žargona valodā, ar to saprotot prettiesisku maksājumu par labvēlīga lēmuma, rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, pieņemšanu, ko pieprasa, izspiež vai pieņem atbildīgā amatpersona. Dažkārt šādu nelikumīgu maksājumu dēvē par «komisijas naudu», ko, piemēram, par tiesībām noslēgt iepirkuma līgumu ar valsts vai pašvaldību institūciju atbildīgā valsts amatpersona pieprasa sev kā kukuli par noteiktam pretendentam pieņemto labvēlīgo lēmumu. Pārkāpums pēc būtības ir saistāms ar nodomu saņemt finanšu līdzekļus, iespējams, proporcionāli no noslēgtā līguma summas, tādēļ pēc būtības tas atbilst noziedzīgam nodarījumam - kukuļņemšanai. Par kukuļņemšanu ir paredzēta kriminālatbildība. Krimināllikuma 320. pantā «Kukuļņemšana». Ja analoģiskas darbības tiek veiktas privātajā sektorā - atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 198. pantā «Neatļauta labumu pieņemšana»».