Lemberga apsūdzētāji saputrojušies kopiju pavairošanā prokuratūrai
 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Vismaz piecas personas laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam Ģenerālprokuratūrā t.s. Ventspils amatpersonu lietā iesniegušas daudzas vienu un to pašu dokumentu kopijas. Lai arī dokumenti, visticamāk, nākuši no viena un tā paša avota, prokurori vienādās kopijas katru piereģistrējuši kā atsevišķu pierādījumu, – savā debašu runā Rīgas apgabaltiesā secināja advokāte Irina Kauke.

Tā kā šo dokumentu kopiju izcelsme, kā to prasa likums, izmeklēšanas 20 gadu un tiesvedības vairāk nekā desmit gadu gaitā tā arī nav noskaidrota, tie ir nepieļaujami pierādījumi, tiesā teica advokāte.

Kā zināms, no t.s. Ventspils amatpersonu lietas 2006. un 2007. gadā tika izdalītas tās krimināllietas, kuras jau vairāk nekā desmit gadu iztiesā Rīgas apgabaltiesā kā t.s. Lemberga lietu.

Apsūdzētāji-kopētāji

No I. Kaukes debašu runas noprotams, ka pierādījumu rūpēšana krimināllietas ierosināšanai pret Aivaru Lembergu notikusi gluži kā kādā lugā. Darbojošās personas - miljonārs Ainārs Gulbis, politiķi Arnolds Laksa, Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un laikraksta Diena žurnāliste Inta Lase - vaiga sviedros ņēmušās gar kopējamo mašīnu, pavairojot no kaut kurienes ņemtas dokumentu kopijas.

Sākot no 1999. līdz 2003. gadam darbojošās personas cita pēc citas kopijas iesniegušas Ģenerālprokuratūrā. Kad pirmstiesas kriminālprocess pret A. Lembergu jau ievirzījies kulminācijas fāzē un vajadzēja radīt pēc iespējas apjomīgāku pierādījumu klāstu, arī vienādās dokumentu kopijas prokuroriem noderējušas kā atsevišķi pierādījumi, kas krimināllietā tā arī ieprotokolēti.

Cits jau pasteidzies

I. Kauke tiesai norādīja, ka A. Gulbis, pēc savas iniciatīvas, prokuratūrai iesniedzis dokumentu oriģinālus un kopijas 2003. gada 18. septembrī. No 118 iesniegtajiem dokumentiem 82 bijušas kopijas. Dokumenti iesniegti paskaidrojumu sniegšanas laikā prokuroriem pēc A. Gulbja sastādīta dokumentu saraksta, izņemot 2003. gada 16. decembri, kad dokumenti vienkārši pievienoti paskaidrojumam bez jebkāda saraksta. Paskaidrojuma tekstā arī neesot norādīts, kādi dokumenti iesniegti, kā arī neesot fiksēti A. Gulbja paskaidrojumi par dokumentu rašanās un to iegūšanas apstākļiem.

Pētot krimināllietas materiālus, I. Kauke atklājusi, ka A. Gulbis prokuratūrai iesniedzis vairāku dokumentu kopijas, kuras jau kāds cits pirms A. Gulbja prokuroriem bija iesniedzis. Piemēram, daļu no A. Gulbja dokumentiem prokuratūrai 1999. gadā iesniegusi Dienas reportiere I. Lase. 2003. gada maijā ievērojamu daļu no A. Gulbja atnestajiem dokumentiem prokuratūrai jau bija iesniedzis toreizējais Saeimas deputāts A. Laksa. Pēc I. Kaukes teiktā, visticamāk, tieši no A. Gulbja saņemtās dokumentu kopijas prokuratūrai iesnieguši A. Šlesers un A. Šķēle: «Prokurori viena un tā paša dokumenta kopiju un kopiju no kopijas tagad uzskata gan par atsevišķu lietisko pierādījumu, gan par dokumentu un pat piešķīruši katrai kopijai atsevišķu numuru Lietisko pierādījumu sarakstā, neraugoties uz to, ka visas kopijas nākušas no viena un tā paša avota.»

Pēc advokātes teiktā, «ja no viena un tā paša dokumenta kopijas ir noņemtas vēl kopijas, visas tās kopijas nevar tikt uzskatītas par atsevišķiem pierādījumiem krimināllietā, jo tie ir viena un tā paša dokumenta atvasinājumi».

Cita starpā I. Kauke vērsa tiesas uzmanību uz to, ka «kopiju no kopijas laikraksta Diena reportiere Inta Lase iesniedza prokuratūrai par četriem gadiem agrāk, nekā Gulbis iesniedza prokuratūrai savu kopiju, bet A. Laksa iesniedza savas kopijas prokuratūrai 2003. gada maijā, t.i., četrus mēnešus agrāk nekā pats A. Gulbis. Ainārs Gulbis tiesā 2012. gada 15. novembrī noliedza, ka būtu speciāli pavairojis viņa rīcībā esošas dokumentu kopijas un iedevis tās I. Lasei un A. Laksam. Līdz ar to jāprezumē, ka dokumentu kopiju, ko prokuratūrai iesniedza I. Lase un A. Laksa, izcelsme nav noskaidrota un šie dokumenti nav izmantojami pierādīšanā. Prokurori nepamatoti uzskata trīs kopijas no viena un tā paša dokumenta par atsevišķiem pierādījumiem un pat piešķīra katrai kopijai atsevišķu numuru Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā».

Nezina izcelsmi

Pēc advokātes teiktā, pieņemot, ka visu dokumentu kopijas nākušas no A. Gulbja rīcībā esošiem dokumentiem, būtu loģiski, ja šo dokumentu kopijas vai oriģinālus pats A. Gulbis arī būtu iesniedzis prokuratūrai, «bet tā nav. Ir vairāki gadījumi, kad dokumentu kopijas iesniedza A. Laksa, bet starp A. Gulbja prokuratūrai iesniegtajiem dokumentiem šādu dokumentu nav. Šajos gadījumos mums jāsecina, ka dokumentu izcelsme un līdz ar to arī procesuālais avots nav noskaidroti un šie dokumenti nevar būt uzskatāmi par pieļaujamiem pierādījumiem».

I. Kauke uzsvēra, ka gan A. Laksa, gan I. Lase prokuratūrai iesnieguši tikai un vienīgi dokumentu kopijas. Neesot zināms, kā arī neesot iespējams noskaidrot, no kura oriģināla vai pirmās kopijas šīs viņu iesniegtās kopijas ņemtas. Neesot iespējams arī noskaidrot, vai vispār eksistē dokumenta oriģināls vai pirmā dokumenta kopija, no kura ņemta prokuratūrai iesniegtā kopija.

Piemēram, krimināllietā esot daudz dažādu ar kompāniju VENTK Company Limited saistītu dokumentu, kurus prokuratūrai iesniedzis A. Laksa, bet starp A. Gulbja iesniegtajiem dokumentiem šādu dokumentu neesot. Savukārt A. Laksa pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā neesot spējis precizēt, no kurienes viņš ieguvis katru konkrēto dokumentu. «Aizstāvība uzskata - ja starp A. Gulbja iesniegtajiem dokumentiem (vai dokumentu kopijām) nav dokumenta (vai dokumenta kopijas), kurus prokuratūrai iesniedza A. Laksa, tad viņa iesniegtu dokumentu izcelsme nav skaidrota un tie nevar kalpot par pierādījumiem,» teica advokāte. Tāpat krimināllietā esot ne mazums ar Šveices kompāniju SWH AG saistītu dokumentu, kuru izcelsme neesot noskaidrota, un noskaidrot to neesot iespējams. Starp A. Gulbja iesniegtajiem dokumentiem šādu dokumentu neesot, bet A. Laksa neesot spējis precizēt, no kurienes viņš ieguvis katru konkrēto dokumentu. Tādējādi advokāte šos dokumentus kvalificēja par nepieļaujamiem pierādījumiem.

Līdzīga aina konstatējama ar krimināllietā esošajiem dokumentiem saistībā ar kompāniju Ost Service AG. Arī šo dokumentu «izcelsme nav noskaidrota, un noskaidrot to nav iespējams arī turpmāk, līdz ar to tie uzskatāmi par nepieļaujamiem pierādījumiem. Starp A. Gulbja iesniegtajiem dokumentiem šādu dokumentu nav. Pastāv liela varbūtība, ka Ainārs Gulbis daļu no savām dokumentu kopijām iedeva Arnoldam Laksam, kaut gan pats A. Gulbis to noliedz. A. Laksa nevar precizēt, no kurienes viņš ieguva katru konkrēto dokumentu,» skaidroja I. Kauke.

KOPĒJOT SANĀK VAIRĀK. Politiķis Ainārs Šlesers, Dienas reportiere Inta Lase, politiķis Arnolds Laksa un miljonārs Ainārs Gulbis katrs savā laikā nesuši uz prokuratūru vienu un to pašu dokumentu kopijas, bet prokurori, nenoskaidrojot dokumentu izcelsmi, piereģistrējuši šīs kopijas kā atsevišķus pierādījumus