Nedrīkst peldēties alkohola reibumā, ja esi pārkarsis un ūdenī vienmēr jābūt piesardzīgam – šī ir dzirdēta, noderīga un pašsaprotama pamācība, kas tomēr bieži netiek ievērota, par ko liecina augstais noslīkušo cilvēku skaits – kopumā šogad jau 71.
Kā skaidro Valsts Ugunsdrošības un Glābšanas dienests (VUGD), daudzo nelaimju cēlonis pamatā ir pašu cilvēku neuzmanība. Piemēram, peldēšanās alkohola reibumā vai savu spēku pārvērtēšana. Tāpat arī pārkaršanas gadījumā noteikti ir jāizvairās no straujas iešanas ūdenī, jo ir iespējams, ka ātrās ķermeņa atdzišanas rezultātā sāksies krampji un var apstāties sirdsdarbība. Strauja tempretūras maiņa var novest arī pie asinsvadu pārplīšanas ķermeņa vārīgākajās vietās, piemēram, acīs, rezultējot ar redzes invaliditāti visas dzīves garumā „Cilvēkiem liekas – ar mani jau tas nenotiks, tāpēc tie bieži iekuļās nepatikšanās,” komentē VUGD vecākā speciāliste Viktorija Gribuste. Visbiežāk savas pārgalvības un neapdomības dēļ no ūdens noslīkuši tiek izvilkti tieši vīrieši, kuri ir bijuši arī labi peldētāji „Mēs ļoti bieži dzirdam no noslīkušo tuviniekiem, ka slīkušais bijis lieliskis peldētājs. Ar skumjām jāatzīst, ka tieši labie peldētāji slīkst biežāk. Slikti peldētāji ir piesardzīgāki un līdz ar to mazāk iekuļas nepatikšanās,” uzsver V. Gribuste. Nedrīkst arī peldēties nepazīstamās vietās, kā arī lekt no laipām ūdenī, ja nav zināms, kāds ir ūdenstilpnes dibens. Glābjot slīcēju ir objektīvi jāizvērtē savi spēki un personīgā drošība tomēr jāliek pirmajā vietā. „Cilvēkiem vairāk ir jādomā ar galvu un jāapsver ūdenī draudošās briesmas, tāpat arī atpūšoties pie ūdenstilpnēm jāuzmana savi bērni un jāinformē tie par drošības noteikumiem peldoties,” atgadina V. Gribuste. Pārgalvīgiem paldētājiem vajadzētu sev pašiem pajautāt vai vienas neapomīgas peldes dēļ ir vērts apdraudēt savu veselību un pat dzīvību.