Divdesmit septiņus gadus pēc Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas valdība uzņemsies šefību pār LTF muzeju. Šefība izpaudīsies naudas piešķiršanā Kultūras ministrijai un LTF muzeja pievienošanā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM).
Šis ir vienkāršots pārstāts situācijai, kas saasinājās šā gada sākumā.
Atceroties, kā notikumi risinājās kopš 2014. gada janvāra, jāsecina, ka tautfrontiešiem tika dota iespēja nolaist tvaiku, lai īstenotu jau iepriekš nolemtu scenāriju. Bet ar pilnu pārliecību nevar apgalvot, ka tas būtu sliktākais iespējamais variants – LTF muzejs nonāk valsts muzeja pakļautībā. Jo ir svarīgi, lai šāds muzejs vispār pastāvētu. Pašlaik valdība ir palielinājusi Kultūras ministrijas bāzes izdevumus 2015. gadam par 143 815 eiro un 2016., 2017. gadam – par 134 525 eiro katru gadu, lai nodrošinātu LTF muzeja kā LNVM struktūrvienības darbību. Pagaidām var runāt nākotnes izteiksmē – plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri LTF muzeja krājumu un arhīva materiālus iekļaus LNVM. Finansējums nodrošinās samaksu septiņām štata vietām. LTF muzejā pašlaik strādā divi darbinieki, kuriem nav iespējams organizēt sistemātisku un mērķtiecīgu kultūrvēsturisko liecību komplektēšanu un to zinātnisko izpēti.
Aptuveni tāds bija pamatojums īpašuma maiņai, kad LTF sabiedriskā padome sanāca kopā šā gada sākumā savā kopsapulcē. Tobrīd vēsturiskos tautfrontiešus satrauca jautājums, kas notiks ar muzeja ēku vecpilsētā. Nu ir izskanējis mierinājums, ka LTF muzejs savu darbību kā LNVM struktūrvienība turpinās vēsturiskajā mītnē Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15, kura ar nākamā gada 1. janvāri tiks nodota valsts īpašumā. Ēkai paredzēts finansējums 95 128 eiro apmērā, tajā skaitā 16 940 eiro jumta remontam. Pārējā summa tiks izlietota ēkas piemērošanas darbiem, kurus valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) jāpabeidz līdz nākamā gada 1. jūnijam. VNĪ informējusi, ka ēkai jāveic jumta seguma nomaiņa un jumta pārseguma siltināšana.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka LTF muzeja ekspozīcijai vajadzētu nonākt valsts muzeja paspārnē, un arī par ēku jāgādā valstij, bet biedrība Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome tomēr grib piedalīties visu lēmumu sagatavošanā, lai nepieļautu manipulācijas ar dārgo Vecrīgas ēku, kā arī turpmāk saglabāt uzraudzības funkciju. LTF muzejs bija privāts, un meklēt līdzekļus tā uzturēšanai kļuva arvien sarežģītāk. Pēdējos gados valsts piešķīra līdzekļus, ar kuriem muzeja uzturēšanai pilnībā nepietika. Tālab bija jāizšķiras – kurš un kā finansēs muzeju, kurš atspoguļo pašreizējās Latvijas Republikas tapšanas vēsturi. Kamēr notika diskusijas, izskanēja dažādi viedokļi par ēkas likteni, tomēr janvārī notikušajā sapulcē tika norādīts – ja muzeja ēka un krājums būs biedrības īpašums, atkal un atkal vajadzēs piedalīties valsts konkursos finansējuma iegūšanai. Tieši tā ir noticis līdz šim un nekad nav bijis droši zināms, ka nauda būs.