Sociālā diēta aicina ziedot pārtiku
Latvijas Samariešu apvienības pārtikas banka Paēdušai Latvijai sākusi kampaņu Sociālā diēta, aktualizējot sabiedrībā vairākas būtiskas problēmas, kas saistās ar pārtikas iegādi, patērēšanu un izniekošanu.
Lieki nopirkti pārtikas produkti, kurus apēdam, pat, ja esam jau paēduši, radot sev veselības problēmas ilgtermiņā. Nespēja saplānot savu budžetu un tērēt pārtikai tikai tik, cik nepieciešams. Ja šos faktorus ikdienā ikviens ievērotu, mēs spētu palīdzēt gan videi, gan paši sev un arī citiem, norāda samarieši. Kampaņa Sociālā diēta aicina ikvienu padomāt, cik daudz un cik lietderīgi iegādājamies pārtiku, un, iespējams, ka daļu no tās varam ziedot tiem, kuriem diendienā nav ko likt uz galda.
"Ideja par „sociālo diētu” ir nedaudz provokatīva, tomēr tas ir veids, kā likt cilvēkam aizdomāties par to, ka ikdienā varbūt pērkam pārāk daudz pārtikas, kuru tāpat neapēdam (vai apēdam?). Un likt padomāt par to, ka varbūt ar kādu daļu no tā visa mēs varam padalīties ar citiem, kuriem iet grūtāk nekā mums. No vienas puses doma par 7 kg zaudēšanu dienā ir nereāla, tomēr no otras puses – varam piepildīt pārtikas paku un to nodot kādam trūkumā nonākušam cilvēkam. Tie arī būs apmēram 7 kg,” saka pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.
Pārtikas banka Paēdušai Latvijai jau 4 gadus vāc ziedojumus pārtikas pakām trūkumā nonākušām ģimenēm, kuras dažādu apstākļu dēļ neskaitās trūcīgas pēc Sociālā dienesta atzinuma, tomēr dažādu iemeslu dēļ šiem cilvēkiem nav ko likt uz galda.
Eiropas Komisijas pētījumi rāda, ka 42% no visiem pārtikas atkritumiem rada tieši mājsaimniecības, savukārt biedrības homo ecos: veiktā aptauja kampaņas Dalīsim brālīgi? ietvaros iezīmēja, ka tie cilvēki Latvijā, kas izmet pārtiku atkritumos, visvairāk izmet tieši maltīšu pārpalikumus, bet iztecējis termiņš vai bojāta pārtika, ir otrais visbiežāk sastopamais pārtikas izmešanas iemesls. Kampaņas ietvaros veiktais eksperiments liecināja, ka tieši pārdomāta un savlaicīga maltīšu plānošana var būtiski samazināt atkritumu daudzumu, saka biedrības homo ecos: projektu vadītāja Agita Pusvilka.
Pārtikas bankas pakas tiek veidotas pateicoties Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumiem, kā arī daudziem brīvprātīgajiem atbalstītājiem. Palīdzība galvenokārt domāta centīgām ģimenēm ar bērniem ar zemiem ienākumiem, kurām nav piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās statuss. Iespēju robežās sniedzam atbalstu arī pensionāriem, invalīdiem ar zemiem ienākumiem un pēkšņā nelaimē nonākušajiem. Vienas pārtikas pakas izmaksas nepārsniedz 8 eiro.