Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Latvijā

Šlesers: nevis jāslēdz krievu skolas, bet visiem skolēniem jāmāca piektā un pat sestā valoda

© F64 Photo Agency

"Esmu kategoriski pret to, ka 2018. gadā tiktu slēgtas krievu skolas Latvijā, ko šobrīd piedāvā visas šībrīža varas partijas. Tā vietā iestājos par to, lai tiktu mainīta izglītības sistēma, skaidri nosakot, ka līdz 5. klasei visiem skolēniem jāzina vismaz trīs valodas, neatkarīgi no tā, vai tā ir latviešu vai krievu skola," medijiem norāda politiķis Ainārs Šlesers.

"Mani satrauc, ka tie krievu bērni, kas dzimuši brīvajā Latvijas valstī, pat ja viņi ir iemācījušies latviešu vadodu, diemžēl, nejūtas piederīgi Latvijai. Mums ir pienākums šo situāciju mainīt! Nācijas Izlīgumam ir jāsākas skolās! Pabeidzot skolu, bērniem ir jābūt šīs valsts patriotiem. Nevar būt tā, ka viņi iegūst labas zināšanas, un ienīst šo valsti," uzskata Ainārs Šlesers.

"Es gribu nevis dalīt skolas latviešu un krievu, bet gan mainīt izglītības sistēmu, nosakot visām Latvijas skolām vienādas prasības. Ierosinu, ka skolām ir jānodrošina, ka līdz 5.klasei bērni brīvi runātu trijās valodās – latviešu, angļu un krievu. Šīs trīs valodas Latvijā ir jāzina visiem skolēniem! Ja skola to nespēj, tad jāmaina skolotāji, jāmaina skolas vadība!" ierosina Ainārs Šlesers.

"No 5.klases būtu jāliek akcents uz ceturto svešvalodu. Tā var būt, piemēram vācu un franču valoda, kuras jau tagad apgūst daudzās skolās. Un no 9. līdz 12. klasei skolēniem būtu jādod iespēja apgūt vēl arī piekto valoda, kas varētu būt, piemēram itāļu, spāņu, ķīniešu un cita pēc izvēlēs," turpina Ainārs Šlesers.

"Mani šobrīd satrauc, ka lielākā daļa Latvijas krievu pēc skolas beigšanas prot latviešu valodu, bet latvieši vairs nezina krievu valodu. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni būtu konkurētspējīgi globālajā pasaulē, tad ir skaidri jāpasaka, ka neviena valoda nevar būt par tuvredzīgas politikas ieroci. No valodu zināšanām nav jākaunās! Man nav pieņemams, ka lielāks Latvijas patriots ir tas, kurš nezina krievu valodu," uzskata Ainārs Šlesers.

"Nācijas Izlīgumam ir jābalstās uz tā, ka mēs visi kopā varam būt ļoti dažādi, bet mēs esam viena nācija - Latvijas nācija. Mēs piedāvājam izlīgumu, kas ir balstīts uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, taču vienlaicīgi respektējot arī citas valodas, un kultūras jo Latvijā dzīvo daudzu tautību cilvēki. Šī Latvijas dažādība ir mūsu bagātība! Es uzskatu, ka mums nevajag Latvijas cittautiešus asimilēt," aicina Ainārs Šlesers.

"Nācijas Izlīguma ideju es pieteicu jau decembrī – pirms notikumiem Ukrainas austrumos un Krimā. Ir jāsaprot, ka Ukrainā nekad nenotiktu šāda asinsizliešana, ja tur būtu nācijas izlīgums. Pārāk lielas tur bija šīs pretrunas starp dzīvojošajiem Austrumos un Rietumos. Man šķiet, ka šodien šis nācijas Izlīguma jautājums ir ļoti aktuāls. Nācijas Izlīgums ir vienīgais veids, ka nodrošināt attīstību Latvijā," skaidro Ainārs Šlesers.

"Ļoti daudz cilvēki saka, ka Ukrainā un Krimā notikušais uz mums neattiecas, jo mēs taču esot daudz mierīgāki. Gribu atgādināt, ka arī 2009. gada janvārī cilvēki it kā sapulcējās uz mierīgu mītiņu par Saeimas atlaišanu. Un kas notika? Cilvēki ar bruģi dauzīja logus, dauzīja mašīnas, izcēlās vardarbība. Paldies Dievam, neviens negāja bojā. Tas, kas notika Ukrainā, var sekot arī Latvijā - atliek tikai kādam mērķtiecīgi veikt provokatīvu darbību. Šoreiz mācīsimies no svešām kļūdām, nepieļausim tās kļūdas, kuras pieļāva Ukrainā," mudina Ainārs Šlesers.