Nākamgad Latvija trešo reizi piedalīsies Zviedrijas vadītajā Eiropas Savienības (ES) kaujas grupā. Paredzēts, ka katra Baltijas valsts tajā deleģēs apmēram 50 karavīru.
Līdz šim ES daudznacionālās militārās vienības nav aktivizētas, proti, nav reāli piedalījušās militārās operācijās. Arī ne tagad Centrālāfrikas Republikā, kuras drošības jautājumu apspriešanā un risināšanā iesaistījušās ES dalībvalstis.
Tā ir cita misija, un par to tiek pieņemti atsevišķi lēmumi, par notikumiem Centrālāfrikā saka Aizsardzības ministrijā (AM). Savukārt dalība ES kaujas grupās ir pastāvīga dežūra, kad karavīriem jābūt gataviem nekavējoties pildīt uzdevumus. Pirms tam ir papildu mācības, lai vajadzības gadījumā ES dalībvalstu karavīri būtu spējīgi sadarboties ar citu valstu bruņotajiem spēkiem un piedalīties krīžu situāciju novēršanā ārpus savas valsts robežām. Ja nepieciešams, pat ļoti tālu aiz savas valsts robežām. Tās var salīdzināt ar NATO ātrās reaģēšanas spēkiem, kas ir šīs alianses dalībvalstu kopīgi militāri spēki, skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Pirmo reizi Latvija ES kaujas grupā darbojās tikai 2010. gadā. Bet 2013. gada otrajā pusgadā pirmo reizi ES daudznacionālajā vienībā tika iesaistīti arī Latvijas zemessargi. Viņu dzīve ritēja tāpat kā līdz šim, vien vairākas reizes pusgadā bija jāierodas uz mācībām un būtu jāpamet darbs un ģimene, lai dotos veikt noteiktos uzdevumus. Zemessargiem tika noteikta gatavība piecu līdz desmit dienu laikā doties uz to reģionu, kur nepieciešams risināt krīzes situāciju, un autonomi vai gandrīz autonomi darboties 30 līdz 120 dienu. Kā tolaik sacīja paši zemessargi, viņus varēja nosūtīt 6000 kilometru rādiusā no Briseles uz jebkuru no reģioniem. Viņi sadarbojās ar Lielbritānijas karavīriem, un dalība ES kaujas grupā nozīmē, ka tiek pārbaudīta dažādu vienību un valstu armiju saderība un spēja rīkoties saskaņoti. Protams, tā ir arī pieredze.
K. Galkins norāda: «Mums jābūt gataviem nodrošināt prasītās militārās spējas, ja neesam gatavi, tad kaujas grupā iesaistīties nevaram.» Nākamgad, lai iesaistītos kaujas grupā, papildu finansējums nebūs vajadzīgs, viņš piebilst.
Šodien valdībai jālemj par to, lai aprīlī Latvijas militārpersonas varētu piedalīties ES kaujas grupas mācībās. Latvijai Zviedrija uzaicinājumu pievienoties ES kaujas grupai nosūtījusi 2012. gada augustā, bet lēmums bija jāpieņem valdībai. Savu dalību ES kaujas grupā apstiprinājušas Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Īrijas un Norvēģijas Aizsardzības ministrijas. Pēdējais laiks to izdarīt arī Latvijai.
***
UZZIŅAI
- ES kaujas grupas tika izveidotas 2004. gadā.
- Tās ir daudznacionālās kaujas vienības, kuras būtu spējīgas desmit dienu laikā sākt militāro operāciju, kā arī uzturēt sevi vismaz 30 dienu bez papildu apgādes, bet līdz 120 dienām – ar papildu apgādi.
- Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem.
- Kaujas grupu galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību un kurās izraisās krīze, ko nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, vai arī, ja izceļas ārēji vai iekšēji militāri draudi, nemieri un konflikti.
- Pēc lēmuma pieņemšanas kaujas grupai jāizbrauc uz operācijas rajonu piecu līdz desmit dienu laikā.
- Latvija paziņoja par nodomu iesaistīties ES kaujas grupu veidošanā 2004. gada 22. novembrī.
Latvijas dalība ES kaujas grupā
Dalības laiks Vadošā valsts Dalībvalstis Latvijas dalība
2010. gada 1. pusgads Polija Latvija, Lietuva, Slovākija, Vācija 69 karavīri
2013. gada 2. pusgads Lielbritānija Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija 96 zemessargi un karavīri (Kājnieku rota, štāba virsnieki)
2015. gada 1. pusgads Zviedrija Latvija, Lietuva, Igaunija, Norvēģija, Somija, Īrija Katra Baltijas valsts deleģēs aptuveni 50 karavīru
Avots: Aizsardzības ministrija