Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Nacionālās drošības padomes sēdes paziņoja, ka Latvija pret potenciālu militāro agresiju ir aizsargāta ne sliktāk kā jebkura cita NATO dalībvalsts.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc tikšanās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem uz Ukrainas notikumu fona konstatējusi, ka Latvijas vājākā vieta ir tās pretgaisa aizsardzība.
«Skaidrs, ka esam
NATO dalībvalsts, skaidrs, ka piekrītam – Latvijai tagad nav tieša apdraudējuma, bet, ja neņemam vērā tās mācības [nesenās Krievijas militārās mācības] gan pie Ukrainas, gan mūsu robežas, tad mēs paši uzprasāmies,» saka komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kas uzskata, ka pašiem ir jārūpējas par savu drošību, lai varētu rēķināties ar NATO atbalstu.
A. Latkovskis neslēpj – jau iepriekš bija zināms, ka Latvijai pieklibo pretgaisa aizsardzība, taču pēdējo Krievijas militāro mācību laikā apkopotā informācija uz Ukrainas notikumu fona problēmu izgaismojusi spilgti un situāciju vajagot pēc iespējas labot.
«Tā informācija, ko mūsu komisija saņēma no NBS un ko citas NATO valstis ieguvušas, pēdējo dienu laikā vērojot Krievijas militāristu darbības aiz mūsu robežām, skaidri parādīja, ka mums nepieciešama pretgaisa aizsardzība. Jo ātrāk tā mums ir, jo labāk,» uzsver politiķis.
Veidojot Laimdotas Straujumas valdību, jaunie koalīcijas partneri gan vienojās, ka šī gada budžets netiks vērts vaļā, lai priekšvēlēšanu cīņu karstumā nesastrādātu populistiskas ziepes, taču A. Latkovskis uzskata, ka risinājums atrodams, nepārkāpjot vienošanos.
Proti, ja Valsts ieņēmumu dienests redz, ka valsts ieņēmumi ir lielāki par paredzētajiem, tos var iezīmēt, sākt iepirkumu procedūru «kaut pirmajā dienā pēc vēlēšanām». Turklāt pretgaisa aizsardzības tehniku, tāpat kā armijas helikopterus, varēšot izmantot arī civilām vajadzībām, piemēram, kontrolējot gaisa robežu, lai, izmantojot bezpilota lidaparātus, Latvijā neievestu kontrabandu.
Tas ir dārgākais veids, kā uzlabot valsts drošības stāvokli. Daudz lētāk, bet ne mazāk efektīvi būtu apbruņot Zemessardzi ar modernākiem ieročiem, uzskata A. Latkovskis. Ņemot vērā, ka tādās pašās domās ir arī Nacionālā apvienība, šis plāns varētu izdoties. «Ieguldījumi nebūtu tik lieli, bet atdeve daudz lielāka par ieguldītajiem līdzekļiem,» saka politiķis.
Pirms Saeimas komisijas sēdes notikušajā Nacionālās drošības padomē Ukrainas notikumu kontekstā tika veikta riska analīze un vēlreiz nostiprināta pozīcija, ka Latvija atbalsta Polijas vēlmi uzsākt sarunas NATO saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma ceturto pantu, kas šo procedūru paredz, ja kāda no dalībvalstīm uzskata, ka apdraudēta tās drošība, politiskā neatkarība vai teritoriālā integritāte.
Tāpat «netiešā saistībā ar notikumiem Ukrainā» apspriesta arī valsts iekšpolitiskā situācija, izvērtēti iespējamie riski un uzklausīta informācija par ārkārtas Eiropas Savienības ārlietu padomes sēdi. «Nekāds konkrēts lēmums vai dokuments sēdē netika pieņemts,» teica Valsts prezidenta padomniece Līga Krapāne.
Tikmēr Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir sākusi juridiskās procedūras, lai veiktu sankcijas pret tām Ukrainas personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem. Prezidents A. Bērziņš gan uzskata, ka ar sankcijām ir grūti panākt cerēto rezultātu, jo agresīva kāda subjekta rīcības ierobežošana parasti radot pretreakciju.
Savukārt Drošības policija atklāj, ka tās veiktā analīze liecina par pieaugošu dažādu, tostarp radikālu, viedokļu izplatību virtuālajā telpā saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tāpēc tiek izdarīts secinājums, ka pieaug arī nacionālā un etniskā naida izraisīšanas gadījumu risks.