Pasaule ir aizturējusi elpu, gaidot turpmākos notikumus Ukrainā. Šodien uz ārkārtas sēdēm pulcējas gan Nacionālās drošības padome pie Valsts prezidenta, gan Saeimas Aizsardzības komisija.
Tikmēr kuluāros arvien biežāk izskan bažas: vai vistraģiskākā scenārija gadījumā Latvijas karavīri, būdami NATO dalībvalsts pārstāvji, var tikt ierauti karadarbībā? Savukārt protesta pasākumā svētdien pie Krievijas vēstniecības aktīvisti pirmo reizi mēģināja apzināt, vai Latvijā ir cilvēki, kuri būtu gatavi praktiski ar savu darbu palīdzēt Ukrainai. Pusstundas laikā pieteicās divi desmiti.
Apzinoties Krievijas agresīvo un neprognozējamo dabu, pasaules lielvaras pagaidām kavējas spert radikālus soļus, lai ietekmētu Krievijas darbības Ukrainā. Šobrīd ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Eiropa nav tikusi tālāk par apelāciju pie veselā saprāta, lai gan to arsenālā ir gan diplomātiskie, gan ekonomiskie ieroči.
Pasaule pret Krieviju izturas gļēvi
Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un karavīri jau ir ieņēmuši pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Tikmēr pasaule pret Krievijas ofensīvu izturas gļēvi. NATO ir aicinājis nosūtīt uz Ukrainu starptautiskos novērotājus, savukārt ASV prezidentam Barakam Obamam ir bijušas vairākas telefonsarunas ar V. Putinu. Neviena no šīm rīcībām gan nav tikusi ņemta vērā. Tikmēr politologi sāk arvien uzstājīgāk atgādināt, ka ar vārdos izteikto nosodījumu būs par maz. Bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāti atzinusi, ka ir grūti noskatīties, «cik impotenta ir Apvienoto Nāciju Organizācija». «Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur, visi pārējie var tikai noplātīt rokas un neko nedarīt, kamēr kaut kas nenotiek pie pašu namdurvīm. Man tiešām pretīgi skatīties uz šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» pauda V. Vīķe-Freiberga.
Jārīkojas izlēmīgi
Arī Saeimas Aizsardzības lietu komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis sarunā ar Neatkarīgo atzina – pasaules nevēlēšanās atklāti konfrontēt ar Krieviju ir pašsaprotama, tomēr pašlaik situācija prasa izlēmīgāku rīcību. Politiķis ir pārliecināts, ka Ziemeļamerikas un Eiropas lielvarām agri vai vēlu nāksies īstenot radikālākus pasākumus un labāk to darīt izlēmīgi šobrīd ar diplomātiskiem un ekonomiskiem ieročiem nekā vēlāk, kad tas būs kļuvis daudz sarežģītāk. «Pēc militārā konflikta Dienvidslāvijā pasaules lielvaras apsolīja vairs nekad nepieļaut šādu traģēdiju. Skaidrs, ka bruņota konflikta gadījumā Eiropas vidū šādu situāciju nevarēs atstāt pašplūsmā. Tas nozīmē, ka ir jāiedarbina ekonomiskās un diplomātiskās sviras, jo tālāk par retoriku neviens pagaidām nav gājis,» klāsta A. Latkovskis. «Ja Krievija savulaik varēja šādi izrīkoties ar Lietuvas un Latvijas piena produktu boikotu, tad pasaule tagad tā var rīkoties pret pašu Krieviju, kas tai būs ļoti sāpīgi,» argumentēja deputāts.
NATO stratēģija būs saistoša
Tikmēr jautājums, kas arvien vairāk satrauc Latvijas sabiedrību, ir varbūtība nosūtīt mūsu militārpersonas uz militārā konflikta reģionu. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka situācijas atrisināšanai līdz galam vēl nav izsmelti diplomātiskie līdzekļi un runāt par militārām darbībām ir pāragri. Ministrs uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu jāturpina diplomātiskais spiediens uz Krieviju un vairāk jāiesaistās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO. Taču gadījumā, ja situācija Ukrainā kļūšot saspringtāka, NATO var lemt par tālāko rīcību, kas Latvijai kā dalībvalstij būs saistoša. Arī A. Latkovskis uzskata, ka doma par bruņota konflikta uzsākšanu būtu nepieļaujama, taču viņš apliecināja, ka Latvijas militārpersonām visi NATO stratēģiskie lēmumi būs saistoši.