Elektrības jautājums sit pa pirkstiem

 

Koalīcija nodemonstrējusi jebkādas stratēģijas trūkumu elektroenerģijas jautājumā. Paziņojusi, ka tas ir nepatīkams, taču neizbēgams process, valdība nobalsoja par elektrības tirgus liberalizāciju, sākot ar šā gada 1. aprīli.

Pirms dažām nedēļām jaunā premjerministre Laimdota Straujuma pēkšņi sāka apšaubīt šā lēmuma pareizību, taču tālāk par bažām politiķi tā arī netika. Tādēļ vēl jo negaidītāks ir koalīcijas partiju vakardienas paziņojums uz gadu tomēr atlikt elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām.

Valdību veidojošo partiju koalīcijas pārstāvji vakar vienojās līdz 2015. gada 1. janvārim atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu.

Politiķu līdzšinējie argumenti ir grūti izprotami. Vēl pirms nedēļas valdošā koalīcija vienā balsī apgalvoja, ka elektrības tirgus atvēršana ir Latvijas ekonomiskās neatkarības un stabilitātes jautājums. Toreiz arī L. Straujuma atzina, ka, neraugoties uz daudzajiem neatrisinātajiem jautājumiem, elektrības tirgus tomēr ir jāatver no 1. aprīļa, jo mehānisms, kas mājsaimniecībām brīvi ļautu izvēlēties piegādātāju, jau ir palaists. Kā zināms, uzņēmums Latvenergo ir ieguldījis milzīgus līdzekļus, skaidrojot sabiedrībai jauno kārtību un pārrēķinot katram klientam individuālu piedāvājumu. Tiesa, tagad izrādās, ka visi politiķu iepriekš izteiktie argumenti acīmredzot nav bijuši būtiski, jo koalīcija izlēmusi tirgus liberalizāciju tomēr atlikt.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka valdības saraustītā rīcība atstāj haotisku iespaidu, taču lēmums nobremzēt elektrības tirgus atvēršanu viņu nepārsteidzot. «Būtu bijis ārkārtīgi netālredzīgi atvērt elektrības tirgu, iekams vēl nav atrasti konkrēti mehānismi, kā atbalstīt visas maznodrošināto grupas,» pauda politiķis. Šo norādi vakar izteica arī premjerministre. Proti, Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija ir sagatavojušas mehānismus, lai kompensētu cenu pieaugumu trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un daudzbērnu ģimenēm, taču neatbildēts paliek jautājums par atbalstu pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām, kas neatbilst maznodrošināto statusam.

Tikmēr aizkulisēs runā, ka viens no elektrības cenu lēciena nobremzēšanas iemesliem ir Latvijas politiķu bažas destabilizēt situāciju valstī. Arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vakar neslēpa – ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski.

Arī Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis Neatkarīgajai apliecināja, ka gaisotne gan kaimiņvalstīs, gan Latvijā ir sakaitēta un pietiktu ar vienu grūdienu, lai tā kļūtu nekontrolējama. «Emocijas sit augstu vilni. Ir pareizi, ja politiķi atsakās no lēmumiem, kas sabiedrībai būtu finansiāli smagi. Jācer, ka pa šo laiku mēs atradīsim risinājumus, lai nākamā gada sākumā situācija būtu daudz labāka,» klāstīja A. Brigmanis.

Kā zināms, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014. gada 1. aprīļa. Tiek plānots, ka šādā gadījumā elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām būs līdz pat 40%.