Pagājuši trīs mēneši pēc Maxima sabrukšanas. Šomēnes no slimnīcas tika izrakstīts pēdējais Zolitūtes traģēdijā cietušais, kurš ārstējās visilgāk.
Tomēr vairākiem cietušajiem pēc slimnīcās un rehabilitācijas iestādēs pavadītā laika nav kļuvis vis labāk, bet gan sliktāk. Viņi atveseļojās un turpina atveseļoties Vācijā. Svētdien uz Vācijas neiroķirurģijas un vertebroloģijas centru Paracelsus aizlidoja vēl divi apārstētie. Viņu pārvešanai naudu atvēlējusi Rietumu banka.
Rīgas domes Labklājības departaments aizvadītajā nedēļā pasniedza pateicības rakstus tām organizācijām, iestādēm, bankām un privātpersonām, kas palīdzēja cietušajiem Zolitūdes traģēdijas laikā un pēc tam. Pateicību saņēma trīs privātpersonas – Angelika Miglāne, Regīna Ločmele un Olga Proskurova. A. Miglāne – par to, ka uz Vāciju palīdzējusi transportēt cietušos.
Noturēja par afēristi
A. Miglāne pēc profesijas ir mediķe, bet pašlaik darbojas biznesā. Kā liecina informācija viņas vadītās firmas mājaslapā, tiek organizēts arī medicīnas tūrisms uz Vāciju, uz to pašu klīniku Paracelsus. Sarunā ar Neatkarīgo uzņēmēja neslēpj, ka šajā Vācijas klīnikā jau vairākus gadus strādā mūsējais – kādreizējais slimnīcas Gaiļezers neiroķirurgs ārsts Juris Jansons, kuru viņa aicinājusi uz Rīgu konsultēt un novērtēt Zolitūdes traģēdijā cietušo stāvokli. Vēlāk viņš Vācijā operējis traģēdijas upurus. «Ja nebūtu viņa, es nevarētu cilvēkiem palīdzēt,» saka uzņēmēja. Dakteris braucis 400 kilometru uz lidostu sagaidīt pacientu no Latvijas, pēc tam mērojis ceļu atpakaļ uz slimnīcu un operējis.
«Saprotu, ka tāda mēroga traģēdijai nebija gatavi ne glābēji, ne ārsti, ne vienkārši cilvēki. Tas bija šoks. Es uzreiz kontaktējos ar Vācijas mediķiem un piedāvāju palīdzību cietušajiem, lai viņi saprot, kas viņiem pienākas un kā to dabūt. Mums pat tehniski nav iespēju, lai smagos pacientus ātri pieceltu kājās, bet bija mugurkaula lūzumi, galvas traumas, dzīvībai svarīgu orgānu traumas. Uzskatu, ka Vācijas mediķi šādos gadījumos var palīdzēt vislabāk. Uzreiz varēju piedāvāt iespēju divus cietušos bez maksas aizvest uz Vāciju,» stāsta A. Miglāne. Nu jau Vācijā ārstējušies pieci Maxima upuri.
Grūti bijis saņemt informāciju par cietušajiem. A. Miglāne saka: «Mani neviens neņēma par pilnu. Ilgs laiks pagāja, kamēr man noticēja.» Viņu noturējuši par afēristi vai vienkārši traku cilvēku. «Es to saprotu, jo bija arī afēristi, kas izmantoja traģēdiju. Bet atvedu šurp neiroķirurgu Juri Jansonu, un pēc mēneša cietušie sāka man zvanīt. Viņi noticēja.»
Sašutums par attieksmi
Viņa stāsta, ka vienam no cietušajiem rehabilitācija Latvijā izpaudusies kā... pēdu masāža. «Mugurkaula operācija viņam vajadzīga!» A. Miglāne ir sašutusi. Otrs dzirdējis, ka mediķi runā par viņa traumētajiem skriemeļiem, bet pašam sacījuši, ka nākamajā dienā izrakstīs, jo ārstēšanu nevajag. Cilvēkam nācies meklēt iespēju, lai pārfotografētu slimības vēsturē ierakstīto informāciju. Citiem pacientiem likts lietot antibiotikas, kaut gan viņiem vajadzīga operācija, lai likvidētu pēc Maxima traģēdijas veiktās operācijas sekas.
Par vienu no Vācijā nokļuvušajiem pacientiem A. Miglāne tagad runā ar prieku – nesen zvanījis, ir laimīgs, jo staigā. Bijis veikalā tā sagrūšanas brīdī un nonācis kādā no Rīgas slimnīcām, kur astoņas stundas stāvējis kājās, gaidot, kamēr mediķi apskatīs. Uz diagnostiku viņu aizveduši pēc tam, kad noģībis. Konstatēta mugurkaula trauma, bet vēlāk pateikts, ka viss kārtībā. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas cietušajam kļuvis arvien sliktāk, viņš uz ielas zaudējis samaņu. Vēlāk atklājies, ka cilvēkam lauzti vairāki mugurkaula skriemeļi, bet ārsti nav gribējuši atzīt savu vai kolēģu kļūdu, teikuši – veca trauma. Viņam bijusi arī galvas kontūzija. Tādā stāvoklī cietušais izrakstīts. Trīs dienu laikā viņa pārvešanai uz Vāciju naudu sameklēja pareizticīgā baznīca.
Kur meklēt palīdzību
«Uz Vāciju varam nogādāt tik cilvēku, cik daudziem vien palīdzība vajadzīga. Esmu gatava palīdzēt, jo iegūtās traumas šo cilvēku dzīvē agri vai vēlu ieviesīs korekcijas,» saka A. Miglāne.
Labklājības departamentā informē, ka ar Zolitūdes traģēdijā cietušajām personām un bojāgājušo personu tuviniekiem strādā seši sociālie darbinieki Rīgas Sociālajā dienestā Baznīcas ielas 19/23 1. stāvā. Ja ir kādi neskaidri jautājumi par atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, lūgums zvanīt pa Labklājības departamenta bezmaksas tālruni 80005055. Iedzīvotāji var vērsties arī Rīgas Sociālajā dienestā (tālr. 67105048).
Krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktore Inese Ruka atzīst – cilvēki turpina zvanīt un runāt par pārdzīvoto. «Zvana tie, kas pārdzīvo un atceras savas sāpes. Cietušajiem – katram vajadzīgs savs laiks, lai attaptos. Daudzi teic, ka pašlaik uzmanības ir par daudz.» Skalbju diennakts krīzes tālrunis – 67222922 un 27722292.
Atsaucās daudzi
Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas Labklājības departamentam palīdzību piedāvāja 136 privātpersonas un organizācijas. Piemēram, Trasta komercbanka apņēmusies piepildīt kādas meitenes sapni – apmaksāt baleta studijas. Pēc Leļļu teātra izrādes maza meitenīte beidzot pasmaidījusi, bet bērna pateicības vēstuli tagad glabā teātrī. Vairākas ģimenes saņēma biļetes uz hokeja spēlēm, tādu iespēju nodrošina a/s Dinamo Rīga. Šajās dienās bērni slidos kopā ar hokejistiem.
Sanikno ziedojumu kastītes
Neatkarīgās lasītāji, zvanot uz redakciju, nav varējuši apvaldīt sašutumu – Maxima veikalos caurspīdīgās kastītēs tiek vākti ziedojumi traģēdijas upuriem. Teksts uz kastītes ir aptuveni šāds: mēs palīdzam Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, palīdziet arī jūs! Cilvēki uzskata – ir ciniski kaut ko tādu rakstīt, ja viens no šā veikalu tīkla tirdzniecības centriem apraka 54 cilvēku dzīvības.
Maxima Latvija pārstāve Dace Grava paskaidro, ka ziedojumu kastītes novieto organizācija Ziedot.lv, nevis veikals. Savukārt Maxima izmaksājusi vienreizēju pabalstu ģimenēm ar bojāgājušajiem, bet bērni, kas zaudējuši vecākus, līdz pilngadībai saņems mēneša pabalstu. Smagi cietušajiem izmaksāts 1000 eiro pabalsts rehabilitācijai un citām vajadzībām. «Mēs neprasām čekus, naudu Ziedot.lv pārskaita cilvēkiem kontā,» saka D. Grava.
***
PAŠVALDĪBAS PATEICĪBA
• Labklājības departamenta pateicības raksti piešķirti: Latvijas Sarkanajam Krustam, Rīgas Pašvaldības policijai, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, Veselības ministrijas valsts sekretāram Rinaldam Muciņam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, Krīžu un konsultāciju centram Skalbes, Ziedot.lv, Latvijas ārstu psihoterapeitu asociācijai, Trasta komercbankai, Rietumu Bankai, ABLV bankai, Pētera Avena labdarības fondam Paaudze, Latvijas Pareizticīgajai baznīcai, Leļļu teātrim, Dinamo Rīga, SIA Rīgas meži, Angelikai Miglānei, Regīnai Ločmelei un Olgai Proskurovai.
• Rīgas pilsētas pašvaldības ziedojuma kontā kopš traģēdijas brīža ieskaitīti 131 360 eiro.
• Zolitūdes traģēdijā cietušajiem ziedojumus nosūtījuši 20 citu valstu iedzīvotāji.