Evija Unāma ir Latvijas Radio analītisko raidījumu Krustpunktā un Divas Puslodes producente, labdarības maratona Dod Pieci satura redaktore un vēstnese, lasāms ziedot.lv
Ar skaudru, bet sirsnīgu lūgumu pēc palīdzības ziedot.lv vēršas Evijas krustmeita Gija: “Manai krustmātei Evijai nav paveicies - viņai ir BRCA mutācija. Tas nozīmē, ka ir liela iespējamība, ka dzīves laikā viņai nāksies saskarties ar onkoloģiju. Tā arī ir noticis. Viņai pirmoreiz krūts vēzi atklāja 2011. gadā. Krustmāte izgāja pilnu ķīmijterapijas un staru terapijas kursu. Šo procedūru laikā tā vietā, lai sēdētu mājās un mierīgi pārlaistu šo smago posmu - viņa ne mirkli nepārtrauca darbu. Pretēji, papildus tiešajiem pienākumiem, aktīvi iesaistījās publiskās aktivitātēs un aicināja sabiedrību nenorakstīt vēža slimniekus, un cītīgi postulēja, ka onkoloģiska saslimšana vēl nenozīmē mūža beigas. Iesaistījās labdarības maratona DOD PIECI akcijā un aicināja sabiedrību atbalstīt cilvēkus, kas saskārušies ar vēzi.
Diemžēl krustmāte saslima atkārtoti, slimība atgriezās 2017.gadā. Bet arī tad, izejot kārtējo, pilno ķīmijterapijas un staru terapijas kursu, Evija tika ar to galā.
Jāteic, tas laiks mūsu ģimenē bija traģisks. Šāda mutācija tika atklāta arī manai mammai, Evijas māsai. Arī viņa saslima, bet diemžēl slimību neuzvarēja. Īsi pirms manas mammas aiziešanas mūžībā saskārāmies ar Latvijā faktiski neeksistējušo paliatīvo aprūpi, un mana krustmāte uzsāka cīņu par šīs jomas sakārtošanu. Tapa projekts IZMISUMA ZONĀ, kam pateicoties ne tikai labdarības maratonā DOD PIECI tika savākti līdzekļi nedziedināmi slimu cilvēku un viņu tuvinieku atbalstam, bet arī paliatīvajā aprūpē notiekošais netiek vairs paslaucīts zem paklāja, bet gan risināts un kārtots. Mana krustmāte arī ikdienā, savā darbā Latvijas Radio, nepārstāj risināt sabiedrībai būtiskas lietas. Tas nav viegls un vienkāršs darbs. Iespējams tāpēc slimība atgriezās trešo reizi. Arī tagad ir izieti vairāki ķīmijterapijas kursi, veikta pilna mastektomija, bet, lai rezultāts būtu noturīgs, nepieciešamas zāles. Lai arī Evija turpina strādāt, zāļu izmaksas nav iespējams segt, jo tās ir pārāk dārgas. Manai krustmātei ir grūti lūgt, jo viņa ir radusi būt tā, kas dod, bet šī ir tā reize, kad bez līdzcilvēku atbalsta tomēr neiztikt.”
Ārstu konsīlijs Evijai ir nozīmējis turpmāku ārstēšanu ar medikamentu Olaparib, kas ir valsts apmaksāts olnīcu vēža pacientēm, bet krūts vēža gadījumos valsts to neapmaksā un arī individuālo kompensāciju valsts viņai ir atteikusi. Ik mēnesi viņai nepieciešami 4 722,74 eiro, gadu ilgam kursam - 56 672,88 eiro.
Līdz 10.augustam rītam bija saziedoti 16 400 eiro.