Visticamāk, Rēzeknes upes piesārņojuma avots varētu atrasties pilsētas Ziemeļu mikrorajonā - pamestās uzpildes stacijas Varoņu ielā vai bijušās Rēzeknes piena konservu kombināta termoelektrocentrāles teritorijā, aģentūrai LETA pieļāva Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Rešetņikovs.
Tāpat tiek apsekota arī naftas bāzes teritorija, kur varētu būt sarūsējušas vecās metāla tilpnes ar naftas produktu paliekām.
Tā kā zeme ir sasalusi, naftu saturošie produkti varētu nebūt iesūkušies zemē, bet nokļuvuši ūdenī.
"Jebkurā gadījumā naftas produktu noplūdes rezultātā ne Rēzeknē, ne Rēzeknes upē nekāda ekoloģiskā katastrofa nav paredzama, jo naftas produktu noplūde ir nenozīmīga un tāpēc nav bīstama, turklāt turpmāka naftas produktu nokļūšana upē ir apturēta," uzsvēra Rešetņikovs.
Patlaban ar speciālu pašvaldības uzņēmuma "Rēzeknes ūdens" tehniku tiek apsekotas visas akas un kolektori. Papildinformācija tiks sniegta pēc tam, kad tiks saņemti analīžu rezultāti un būs skaidri zināms noplūdes avots.
Jau ziņots, ka otrdien, 11.februārī, ap plkst.13.58 Rēzeknē, Viļānu ielas 46 rajonā, Rēzeknes upē konstatēta naftas produktiem līdzīgas vielas noplūde. Naftas produktu noplūdi upē konstatējis un par notikušo atbildīgajiem dienestiem paziņojis kāds dzelzceļa darbinieks.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis, VUGD darbinieki notikuma vietā nekavējoties uzstādījuši 12 absorbējošās bonas četrās rindās - divas bonu rindas uzstādītas upē, divas notekgrāvī, pa kuru naftas produkti noplūduši upē.
Notikuma vietas apsekošanā naftas produktu plankums upē konstatēts aptuveni 400 metru garumā no notekgrāvja Garanču virzienā. Tāpat konstatēts, ka naftas produkti upē nokļuvuši no lietus ūdens kanalizācijas kolektora. Aku pārbaudes gaitā to piesārņojums ar naftas produktiem konstatēts arī pilsētas Ziemeļu mikrorajonā aptuveni trīs kilometru attālumā no konstatētās noplūdes vietas.
Kas ir radījis šo piesārņojumu un cik liels naftas produktu daudzums varētu būt nonācis lietus ūdens kanalizācijā, bet pēc tam arī upē, sadarbībā ar pašvaldības amatpersonām patlaban skaidro Valsts vides dienesta (VVD) darbinieki.
VVD Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka šāds naftas produktu daudzums no pilsētas ielām lietus ūdeņu kanalizācijā, bet pēc tam arī Rēzeknes upē nevarēja nonākt.
Rūpniecisko pieslēgumu lietus ūdens kanalizācijas tīklam arī nav, vismaz šādas atļaujas nevienam nav izsniegtas, uzsvēra Ruskule.
Noteikt lietus ūdeņu kanalizācijā, bet pēc tam arī Rēzeknes noplūdušo naftas produktu laiku un daudzumu, pēc Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes direktores domām, būšot visai sarežģīti. Lietus ūdeņu kanalizācija Rēzeknē ir ļoti sazarota, tā aptver ne tikai pilsētas ielas, bet arī dzelzceļa teritoriju un rūpniecisko zonu, par tās apsaimniekošanu atbild pašvaldība.
Lai noteiktu, kādi tieši naftas produkti ir noplūduši, nozīmētas ekspertīzes. Tāpat tiek skaidrots, kā lietus ūdeņu kanalizācija pilsētā tikusi apsaimniekota.