Pie Maxima lielveikaliem Rīgā pēdējās nedēļās stāv arvien mazāk automašīnu, arī paši veikali pat darba dienas beigās nereti ir pustukši.
Saprotot, ka Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma bizness Latvijā sācis buksēt, svētdien izveidota krīzes vadības grupa, un tās vadītājs – Maxima un tās mātesuzņēmuma Vilniaus prekyba akcionārs Igns Staškevičs – vakar preses konferencē demonstrēja sabiedrisko attiecību paraugstundu, kas krasi atšķīrās no iepriekšējā Maxima Latvija vadītāja attieksmes. Jautājums, vai pēc attieksmes maiņas vārdos sekos arī attieksmes maiņa darbos?
To, vai Maxima boikotēšana varētu būt palielinājusi citu lielveikalu tirdzniecības apgrozījumu, mazumtirgotāji Neatkarīgajai nevēlējās atklāt. Lielākā daļa vispār atteicās komentēt šo jautājumu. Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija Neatkarīgajai stāstīja, ka pircēju neierasti lielu pieplūdumu pēdējo nedēļu laikā Rimi veikali nav jutuši. «Katru gadu līdz ar Pirmo adventi un Ziemassvētku tuvošanos pircēji daudz aktīvāk sāk domāt par dāvanu un dažādu svētku dekoru, Adventes vainagu, eglīšu rotājumu un sveču iegādi. Tāpēc likumsakarīgi, ka, tuvojoties svētkiem, pircēju plūsma Rimi un Supernetto veikalos palielinās. Salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn un laiku pirms divām nedēļām, šogad būtiskas izmaiņas pircēju plūsmā nav vērojamas,» sacīja L. Podskočija.
Arī Latvijas pārtikas ražotāji joprojām turpina sadarbību ar Maxima lielveikalu tīklu un pagaidām neesot saņēmuši no uzņēmuma nekādu informāciju par pasūtījumu samazinājumu. Balticovo valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga komentārs bija īss: «Sadarbību ar Maxima veikalu tīklu turpinām. Savukārt par izmaiņām piegādes apjomos varēsim spriest mēneša, nevis nedēļas griezumā.» Tāpat NP Foods valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis Neatkarīgajai uzsvēra, ka pagaidām ir pāragri runāt par pasūtījumu apjomu samazinājumu.
I. Staškevičs tomēr atzina, ka ir apturēta iepriekš Latvijā plānotā jaunu veikalu atvēršana un pēc traģēdijas Zolitūdē esot sarucis kompānijas apgrozījums. «Ir pilnīgi saprotama pircēju attieksme un rīcība, izvēloties boikotēt Maxima veikalus, tās ir viņu tiesības. Maxima akcionāri to uztver kā pircēju vērtējumu un kritiku uzņēmuma darbībai. Tāpēc patlaban svarīgāk par apgrozījuma kritumu vai pircēju skaita samazināšanos ir pievērst uzmanību iekšējām uzņēmuma pārmaiņām,» teica I. Staškevičs.
Viņš solīja, ka nākotnē tiks uzlaboti darba un drošības apstākļi visos Maxima uzņēmumos. Nākotnē varētu tikt samazināts kādu menedžeru atalgojums, lai, iespējams, varētu palielināt atalgojumu, piemēram, kasieriem pārdevējiem. Uz jautājumu, kāpēc Maxima kavējas ar attieksmes uzlabošanu pret saviem darbiniekiem un to nav izdarījusi aizvadītajās vienpadsmit dienās, I. Staškevičs atbildēja, ka uzņēmums, protams, varēja veikt uzlabojumus ātrāk. „Gadījumā ja tiks konstatēta ievērojama algu disproporcija starp vadības līmeņa un citiem darbiniekiem, nav sagaidāma algu samazināšana, bet gan būs jāvērtē iespēja algas palielināt darbiniekiem ar mazāku atalgojumu.” Taču, kāpēc to nedarīja, tā arī neatbildēja, tā vietā aicinot sabiedrību un žurnālistus sekot līdzi pārmaiņām Maxima. Tas rosina uz pārdomām, vai I. Staškeviča solījumi nav tikai vārdi, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, un ka patiesībā šobrīd nemaz nav reāla plāna par darbinieku darba apstākļu uzlabošanu.
Pēc iepriekšējā Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska preses brīfinga pagājušajā nedēļā sabiedrisko attiecību kompānija PRAE, kas par Maxima tēlu rūpējās pēdējos astoņus gadus, paziņoja, ka aptur sadarbību. Līdz vakardienas vakaram tā vēl nebija atjaunota.
„Gadījumā ja tiks konstatēta ievērojama algu disproporcija starp vadības līmeņa un citiem darbiniekiem, nav sagaidāma algu samazināšana, bet gan būs jāvērtē iespēja algas palielināt darbiniekiem ar mazāku atalgojumu.”