Ar draudiem mudina izlēmīgāku prokuratūras rīcību
Kopš Zolitūdes traģēdijas aizritējusi jau vairāk nekā nedēļa, kuras laikā notikuma izmeklēšanā neiesaistītiem cilvēkiem aizvien aktuālāks ir jautājums, kādēļ joprojām nav neviena aizdomās turamā vai aizturētā. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir nesatricināms – visam ir savs laiks un vainīgo sodīšanu nevar izvirzīt par pašmērķi.
Ar prokuratūras un policijas demonstrēto izmeklēšanas tempu neapmierināti, advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks jau sākuši rīkoties. Viņi tiesā iesnieguši Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret četriem galvenajiem atbildētājiem par 100 miljonu latu piedziņu. Juristi atbildētājus nenosauc, taču no konteksta izriet, ka to vidū ir gan pašvaldība, gan būvnieki.
«Uzskatām, ka valsts institūciju vilcināšanās, noskaidrojot lietas apstākļus, veicina atbildīgo uzņēmumu kļūšanu par tukšām čaulām. Aicinām valsts institūcijas mūsu pieteiktajā tiesas procesā aktīvi veicināt atbildētāju mantas apķīlāšanu,» saka advokāti.
Traģēdijā cietušo aizstāvību uzņēmušies advokāti nebaidās piedraudēt arī atbildīgajām valsts amatpersonām. Proti, ja tās sabiedrības interešu vārdā neveiks visas nepieciešamās darbības, lai nekavējoties tiktu aizturēti iespējamie vainīgie, arī juridisko personu īpašnieki un patiesā labuma guvēji, viņi veikšot visas nepieciešamās darbības, lai šīs amatpersonas, kas šādu bezdarbību pieļāvušas, tiktu sauktas pie likumā noteiktās atbildības par būtiska kaitējuma nodarīšanu Latvijas valstij.
Arī Saskaņas centra Saeimas deputāti Irina Cvetkova un Jānis Ādamsons ir nemierā ar prokuratūras darbu. Deputāti uzskata, ka pēc traģēdijas ierosinātais kriminālprocess par būvniecības noteikumu pārkāpšanu neatbilst patiesajam postam, ko tā nodarījusi. Šāda satura vēstuli viņi nosūtījuši ģenerālprokuroram.
«Tiesībsargājošo iestāžu un ģenerālprokurora bezdarbība ne ar ko nav attaisnojama. Līdz šim ir ierosināts vienīgi kriminālprocess par būvnoteikumu pārkāpšanu, taču tas neatceļ pienākumu saukt pie atbildības visus vainīgos masveida slepkavībā un smagu miesas bojājumu nodarīšanā traģēdijā cietušajiem,» uzskata deputāts, bijušais iekšlietu ministrs J. Ādamsons.
Abi deputāti aicina ģenerālprokuroru ierosināt kriminālprocesu arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības un par smaga, vidēja un viegla smaguma miesas bojājumu nodarīšanu.
Tomēr krimināltiesību speciālistu vidū ne visi uzskata, ka izmeklēšana ritētu pārāk gausi. Piemēram, bijušais iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis domā, ka šajā lietā nedrīkst steigties un, pirms kādu aizturēt vai kādam piemērot, piemēram, aizdomās turamā statusu, ir jāpaveic pamatīgs darbs. «Tikai tāpēc, ka kādam ir jābūt vainīgam, nevar sagrābt pirmo, kas gadās pa rokai,» saka A. Vaznis, kas tagad ir praktizējošs advokāts.
Arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras docente Elita Nīmande uzskata, ka ir pārsteidzīgi pieprasīt aizturēšanas un drošības līdzekļus. «Laiks vēl nav tik daudz pagājis, jo vairāk pie tā apjoma,» saka akadēmiķe, norādot, ka izmeklētājiem ir jāpārstrādā milzīgs informācijas daudzums.