Dombrovska demisija iekustina svārsta mehānismu

Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēkšņā demisija ir iekustinājusi citus politiskos procesus un apjukums varas elitē šobrīd ir tik liels, ka daudzi vairs nespēj nedz izdarīt pareizus secinājumus, nedz pieņemt izsvērtus lēmumus.

Ilze VEĢE

Valda Dombrovska aiziešana ir bijusi milzīgs pārsteigums ne vien koalīcijas partneriem, bet arī premjera tuvākajiem līdzgaitniekiem. Kuluāros joprojām nav zināms, vai Valsts prezidents premjeram bija piedraudēja ar demisijas neizbēgamību, taču publiskajā telpā V. Dombrovska lēmums tiek pozicionēts kā atbildīga rīcība, kas viņa personīgo politisko prestižu paceļ vēl nebijušos augstumos. Tikmēr partijai Vienotībai valdības vadītāja aiziešana var nest diametrāli pretēju efektu.

Vienotībai jāpierāda kapacitāte

Opozīcijā strādājošās Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa — Vienotībai vienmēr ir bijis ērti visas savas kļūdas slēpt aiz V. Dombrovska muguras un viņa — kā krīzes pārvarētāja — pozitīvā tēla. „Taču, premjeram aizejot, rodas pamatots jautājums — vai šajā partijā ir vēl kāda kaut cik nozīmīga figūra? Domāju, ka nākamās valdības veidošana atkal būtu jāuztic Vienotībai. Lai partija parāda, ka aiz Valda Dombrovska nevalda tukšums.”

Pagaidām V. Dombrovskis ir paziņojis, ka pēc premjera amata atstāšanas atjaunos Saeimas deputāta mandātu, taču aizkulisēs baumo, ka vislabprātāk premjers nākamā gada oktobrī sēstos Eirokomisāra krēslā. Tiesa, Vienotībai šis būtu vismazāk vēlamais scenārijs. Pirmkārt, uz augsto amatu jau ilgstoši ir cerējusi Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, un tas, savukārt saasinās iekšparteiskās attiecības. Otrkārt, V. Dombrovskim pametot Latviju, Vienotībai zudīs viens no nozīmīgākajiem vēlētāju pievilināšanas argumentiem. Aizkulisēs gan izskan, ka kā nākamais Vienotības līderis, tostarp premjera amatam var parādīties šā brīža aizsardzības ministrs Artis Pabriks vai patreizējais eirokomisārs Andris Piebalgs.

Atziņa par nesodāmību

Par to, ka V. Dombrovskis vēlas nolikt premjera smago nastu un pārcelties uz Briseli, tika baumots jau kādu laiku, taču šādai aiziešanai neesot bijis piemērota iegansta. Tikmēr Zolitūdes traģēdijā esot sakritusi virkne apstākļu — sabiedrības spiediens uzņemties atbildību, emocionāli smagā situācija, kā arī jau gadiem gruzdošā V. Dombrovska neapmierinātība ar štellēm, ko partijas cilvēki bīda viņa acu priekšā. Politiskajās aizkulisēs arī netiek slēpts, ka V. Dombrovska lēmums esot bijis ne vien emocionāli, bet arī stratēģiski pareizs. Proti, izmeklējošās institūcijas joprojām nevienu nav nosēdinājušas uz apsūdzēto sola, neviens nav nonācis aiz restēm. Jo ilgāk valdīs šī nesodāmība, jo lielāka būs sabiedrības neapmierinātība un tas viss nāks pār tā brīža valdības galvām. Tieši tādēļ neviena partija pagaidām nesteidzas pieteikties kā jaunās valdības veidotāji.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka V. Dombrovska aiziešana bijusi loģisks noslēgums daudzu likumsakarību ķēdē. „Problēmas Latvijā ir augušas kā vilnis. Krājbanka, Hipotēku banka, Parex epopeja — neviena vainīgā! airBaltic, Liepājas Metalurgs — neviena atbildīgā! Un šī viļņa smailē — 54 cilvēku upuri. Vai atkal neviens nav vainojams? Visticamāk gan Valsts prezidentu, gan arī pašu premjeru emocionāli visvairāk aizskāra tieši atziņa par šo nesodāmību, kas izvērtās kā pēkšņs lēmums par demisiju,” pauž F. Rajevskis

Tikmēr politisko kuluāru zemākajos līmeņos norit blusu ķeršana. Tiek baumots, ka īsi pēc V. Dombrovska demisijas Reformu partijas frakcijā bija sākusies histērija, uzskatot, ka pēkšņo, turklāt šķietami neizprotamo premjera lēmumu demisionēt ir izraisījis divu RP deputāšu lēmums neatbalstīt savas partijas biedrenes Zandas Kalniņas-Lukaševicas nominēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres amatam. Histērijai, kurai nebija nekāda reāla sakara ar premjera aiziešanu, sekoja vides ministra Edmunda Sprūdža paziņojumu par izstāšanos no partijas. Līdz redakcijas slēgšanas brīdim vēl nebija zināms vai partiju pamet arī deputātes Inga Bite un Inga Vanaga, taču viņu aiziešana, šķiet, būs pašsaprotama. Kā potenciāli neapmierinātie tiek saukti arī Romualds Ražuks un Gunārs Igaunis, savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Demitera autoritatīvais vadības stils nākamās nedēļas sākumā varētu novest pie frakcijas vadības maiņas.