Vācijas pilsētā Minhenē svinīgā ceremonijā Latvijas pārstāvji saņēmuši trīs balvas par inovatīvajiem risinājumiem satelītnavigācijas un Zemes novērošanas jomā, informē Kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu klastera vadītāja Maija Cēbere.
Balvas "Copernicus Masters" Zemes novērošanas jomā tika pasniegtas trešo reizi, bet "Galileo Masters" - desmito reizi. "Copernicus Masters" konkursā bez "Grand Prix" kopumā tiek pasniegtas balvas deviņās kategorijās, kurām savus pieteikumus šogad bija iesnieguši 144 pretendenti no 23 Eiropas valstīm. Savukārt "Galileo Masters 2013" konkursā papildus "Grand Prix" un 25 reģionālo konkursu uzvarētāju apbalvošanai tiek pasniegtas īpašas balvas septiņās kategorijās.
Vienā no "Copernicus Masters 2013" atlases kategorijām korporācijas "Astrium" piešķirto balvu radaru tehnoloģiju jomā saņēma Latvijas-Skotijas "start-up" kopuzņēmums "Stevenson Astrosat" par ideju jūras viļņu un zemūdens plūsmu enerģijas potenciāla novērtēšanai komerciālu jūras paisuma-bēguma elektrostaciju uzstādīšanai. "Stevenson Astrosat" ir kļuvis par vienīgo "Copernicus Masters" konkursa dalībnieku visā konkursa darbības laikā, kas uzvarējis šajā kategorijā divus gadus pēc kārtas.
Tāpat uzņēmums "Stevenson Astrosat" kļuva par vienīgo dalībnieku, kas 2013.gadā uzvarējis arī vienā no "Galileo Masters 2013" kategorijām. Skotijas-Latvijas kopuzņēmums ieguva pasaules vadošā paplašinātās realitātes tehnoloģiju uzņēmuma "Metaio" speciālbalvu par uz "Google Glass" bāzētu risinājumu, kas autovadītājiem palīdz orientēties ziemā lauku apvidos aizputinātu ceļu apstākļos, izmantojot Zemes novērošanas pavadoņu sniegtās ģeogrāfiskās koordinātas un norādot ceļa malas un virzienu.
Savukārt vēl vienā no "Copernicus Masters" balvu kategorijām - Vācijas Aerokosmosa aģentūras (DLR) balvu vides risinājumu jomā - saņēma Tartu universitātes trīs zinātnieku komanda. Šīs komandas dalībnieks arī ir latviešu jaunais zinātnieks Kārlis Zālīte, kurš līdzīgi kā daudzi citi perspektīvi jaunie Latvijas zinātnieki savu turpmāko zinātnisko karjeru ir izvēlējies veidot ārpus Latvijas.
"Stevenson Astrosat" partneris Krišjānis Kalnciems pauda nožēlu, ka valdības piedāvātājā un Saeimas deputātu apstiprinātajā 2014.gada valsts budžetā neatradās līdzekļi šā gada martā parakstītā līguma un uzņemto saistību ieviešanai, lai Latvija kļūtu par jauno Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsti. "Šī joka cena ir Latvijas organizāciju ļoti ierobežotās iespējas gūt labumu no Eiropas Kosmosa aģentūras izsludinātajiem iepirkumiem. Jāsaprot, ka kosmosa industrija nav tikai satelīti, kosmonauti un raķetes. Lielākoties mūsdienās tas ir plašs IT un elektronikas ideju un risinājumu klāsts, kuru darbība balstās uz satelītu sniegtajiem datiem un kur Latvijas uzņēmumi var piedāvāt ļoti daudz. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija lēš, ka šīs industrijas vērtība 2022. gadā būs vismaz 250 miljardi eiro," akcentēja Kalnciems.
"Copernicus Masters" un "Galileo Masters" konkursi ir nozīmīgi pasaules līmeņa ideju konkursi Zemes novērošanas un satelītnavigācijas jomā, kurus organizē Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Eiropas Globālās navigācijas satelītsistēmu aģentūra (GSA) sadarbībā ar tādiem kosmosa industrijas partneriem kā Eiropas Komisija, Vācijas Aerokosmoskais centrs (DLR), "Astrium" ("Airbus Group" meitasuzņēmums), "BMW", "T-Systems" ("Deutsche Telekom" meitasuzņēmums), "Metaio", "Eiropean Space Imaging" un "Geo Magazine".