E-balsošanu atzīst par dārgu rotaļlietu

 
©F64 Photo Agency

Bijusī īpašo uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura savulaik uzsāka elektroniskās balsošanas ieviešanu Latvijā, pašlaik ideju par elektroniskās jeb interneta balsošanas ieviešanu komentē skeptiski: «Šī rotaļlieta ir pārāk dārga un neko neatrisina.»

Elektroniskā balsošana ietver divus balsošanas veidus. Viens no tiem ir balsošana vēlēšanu iecirkņos, izmantojot elektroniskas balsu nodošanas vai skaitīšanas ierīces, un tā īpaši neatšķiras no pašreizējās sistēmas, bet otrs veids, kas galvenokārt parādās diskusijās par elektronisko balsošanu Latvijā, ir attālinātā balsošana, konkrētāk, balsošana caur internetu. Šis veids potenciāli var būtiski mainīt balsošanas sistēmu Latvijā, kā arī izpratni par pilsoniskumu un demokrātiju kopumā.

Priekšrocība vai trūkums?

Lai arī tehnoloģiju attīstība pēdējos gadu desmitos ir bijusi strauja, lielākajā daļā demokrātisko pasaules valstu balsošana joprojām notiek gluži kā Senajās Atēnās 5. gadsimtā p.m.ē., kad balsotāji akmenī ieskrāpēja zīmes, kas vēlāk tika saskaitītas, tādējādi nosakot vairākuma vēlmes. Akmeni ir nomainījis papīrs, bet princips ir saglabājies tas pats. I. Gudele, kas savas darbības laikā nodarbojās ar elektroniskās balsošanas ieviešanas pirmsākumiem, skaidro, ka ne velti elektronisko balsošanu pasaulē izmanto maz.

Ieviest elektronisko balsošanu tās vienkāršākajā veidā – izmantojot elektroniskas ierīces vēlēšanu iecirkņos, lai atvieglotu balsu reģistrēšanu un skaitīšanu, ir dārgs process, un, pēc I. Gudeles domām, nesniedz pietiekami daudz priekšrocību, salīdzinot ar jau esošo sistēmu. Turklāt elektroniskā balsu skaitīšana saistās ar lielāku manipulācijas risku. Te ir vērts atcerēties 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas un ar tām saistīto skandālu, ko izraisīja nekvalitatīvas elektroniskās balsošanas iekārtas. Balsošanas mašīnu nekvalitatīvi atzīmēto vēlēšanu zīmju dēļ bija nepieciešams pārskaitīt tās manuāli, un tikai 400 balsis izšķīra to, ka Floridas štatā un visā valstī uzvaru vēlēšanas otro reizi pēc kārtas guva Džordžs Bušs. Līdz ar to šķietamā priekšrocība – ērtāka un ātrāka balsu skaitīšana – var izrādīties liels trūkums un ļaut apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ja ierīces nefunkcionē ideāli.

Nopietni riski

Ar interneta balsošanu saistās vēl vairāk gan potenciālo priekšrocību, gan risku. Satiksmes ministrijas šogad izstrādātajā interneta balsošanas koncepcijā kā galvenā priekšrocība ir minēts potenciālais vēlētāju aktivitātes pieaugums, ko līdz šim ir negatīvi ietekmējis tas, ka iespējamie vēlētāji nav spējuši vai nav gribējuši ierasties vēlēšanu iecirknī un balsot tur. Balsojot internetā, to varētu darīt no jebkuras vietas Latvijā, kur ir pieejams internets.

Skeptiski uz šo iespējamo priekšrocību liek raudzīties Igaunijas piemērs, kur vēlētāju īpatsvars, kuri izvēlās balsot internetā, palielinās, tomēr kopējais balsotāju skaits, piemēram, šā gada pašvaldību vēlēšanās, bija mazāks nekā 2009. gadā. I. Gudele uzskata, ka balsošana internetā nav risinājums vēlētāju aktivitātes samazināšanās problēmai, un iesaka pievērsties patriotiskai un pilsoniskai jaunās paaudzes audzināšanai.

Ar interneta balsošanu saistās virkne risku. Pirmkārt, Latvijas Satversmē ir noteikts, ka balsošanai ir jābūt aizklātai, savukārt ANO Cilvēktiesību konvencijā ir rakstīts, ka balsošanai jābūt anonīmai, tādējādi novēršot iespēju personu vajāt pēc politiskās piederības. Interneta balsošanas gadījumā, lai garantētu rezultātu ticamību un pārbaudāmību, ir nepieciešams saistīt balsi ar personu, jeb balsojumu padarīt identificējamu. Pašreizējā sistēmā tas tiek panākts ar vēlētāja klātbūtni, tieši viņa veikto atzīmi vēlēšanu biļetenā. Igaunijas interneta balsošanas piemērs ir pretrunā ANO konvencijai, jo tur balsošanai tiek izmantotas identitātes kartes un ir iespējams sasaistīt personu ar balsojumu. Savukārt, ja izvēlas veikt pilnīgi anonīmu balsojumu, kurā nekādā veidā netiek sasaistīts cilvēks ar viņa balsojumu, tad ir iespējams apšaubīt vēlēšanu rezultātus, kurus nav iespējams pārbaudīt, piemēram, neitrāliem pārstāvjiem pārskaitot vēlēšanu biļetenus.

Turklāt interneta balsošanā ir problemātiski nodrošināt balsojuma aizklātību. Veicot balsojumu ārpus kontrolēta balsošanas iecirkņa, ir viegli ietekmēt balsojumu vai novērot, par ko balso konkrētā persona tās datora ekrānā. Lai nodrošinātos pret šādu situāciju, Satiksmes ministrijas izveidotajā interneta balsošanas koncepcijā paredzēts, ka iespējams internetā veikto balsojumu mainīt klātienē vēlēšanu iecirknī. Tādējādi tiek atzīts, ka interneta balsošanā nav iespējams garantēt pilnīgu aizklātību atšķirībā no esošās balsošanas sistēmas.

3 miljoni I. Gudele interneta balsošanas nepieciešamību komentē: «Interneta balsošanas priekšrocības nav samērojamas ar tās riskiem.» Turklāt, lai nodrošinātu neietekmējamu elektroniskās balsošanas sistēmu, kurā nebūtu iespējami veikt ļaunprātīgu manipulāciju ar vēlēšanu rezultātiem, vajadzētu izveidot ārkārtīgi drošu sistēmu, bet, lai paveiktu to, pēc I. Gudeles domām, «Latvijai vēl jāizdara ļoti daudz mājasdarbu».

Bijusī elektroniskās pārvaldes ministre lēš, ka interneta balsošanas sistēmas izveide varētu prasīt vairāk nekā 3 miljonus latu, kurus varētu tērēt citām, noderīgākām elektroniskajām sistēmām – pacientu karšu izveidei, kas atvieglotu ārstu darbu un varētu glābt dzīvības, vai, piemēram, interaktīvo līdzekļu iegādei un pilnveidošanai Latvijas izglītības jomā.

Satiksmes ministrija, kuras pārvaldē tagad ir interneta balsošanas ieviešana, šī gada augustā lūdza 250 000 latu, lai veiktu priekšizpēti par iespēju interneta balsošanu veikt jau nākamgad, tomēr Ministru kabineta komiteja izlēma par to lemt 2015. gada budžeta kontekstā, jo finansējums šim projektam nākamā gada budžetā nav paredzēts. Lēmumi par interneta balsošanas ieviešanu un galīgu visu ieguvumu un zaudējumu izvērtēšanu ir atlikti jau kopš 2003. gada.