Radot neizpratni un bažas par augsnes radīšanu nodokļu apiešanai un gatavošanos priekšvēlēšanu izdevumiem, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ierosinājis grozījumus Komerclikumā, kas uzņēmumu dalībniekiem dotu tiesības dividendes izņemt nevis reizi gadā, bet katru ceturksni.
Tieslietu ministrija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) gan mierina, ka šie grozījumi paredzēti, lai iedzīvotāju vidusslānim radītu papildu motivāciju iesaistīties uzņēmējdarbībā. Likums gan šobrīd neliedz vienreiz gadā aprēķināmās dividendes izmaksāt pa daļām – kaut katru nedēļu vai mēnesi.
Sadalīt 85% peļņas
Saskaņā ar J. Bordāna iecerētajiem grozījumiem uzņēmumu statūtos varēs paredzēt, ka dividendes (85% apmērā no peļņas) tā dalībniekiem varēs izmaksāt katru ceturksni, ja pēc iepriekšējā perioda pārskata secināts, ka uzņēmums strādājis ar peļņu, tam nav nodokļu parādu, atlikti nodokļu maksājumi vai ārkārtas dividenžu izmaksa nerada risku sabiedrības saistību izpildei pārskata gada atlikušajos mēnešos. Šie noteikumi gan nebūtu attiecināmi uz tām sabiedrībām, kurām saskaņā ar likumu pamatkapitāls noteikts mazāks par 2000 latiem jeb 2845,74 eiro.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina skaidro, ka ministrijā ar lūgumu Komerclikumā ieviest šādus grozījumus vērsusies LTRK. Viņa skaidroja, ka, ieviešot ārkārtas dividenžu izmaksas iespēju, uzņēmēji pie sadzīvei nepieciešamajiem līdzekļiem tiks nevis vienu reizi gadā, bet katru ceturksni. «Lai arī mazāk turīgi cilvēki varētu izņemt dividendes un būtu ieinteresēti iesaistīties uzņēmējdarbībā,» teica L. Medina. Turklāt iespēju šo izņēmumu izmantot ļaunprātīgi nepieļaujot likumprojektā noteiktie ierobežojumi.
Pārtrauks shēmot
To, ka likumprojekts iecerēts, lai atvieglotu mazo uzņēmumu dalībnieku dzīvi un grāmatvedību padarītu caurskatāmāku, apliecināja arī LTRK vadītājs Jānis Endziņš. «Uzņēmuma dalībniekiem ir nepieciešams finansējums dzīvei, bet tagad situācija ir tāda, ka dividendes var izņemt tikai vienu reizi gadā. Problēma tāda, ka naudu gribas ātrāk, tāpēc uzņēmuma dalībnieki bieži noformē no uzņēmuma ņemtu aizdevumu, bet, kad pienāk laiks izmaksāt dividendes, tās neizmaksā, bet dzēš parādu,» skaidro J. Endziņš. Lai izbeigtu šo «paslēpju spēlēšanu», lūgti attiecīgie Komerclikuma grozījumi.
Atrisinājums neesot arī lielu algu noteikšana uzņēmumā nodarbinātajiem tā īpašniekiem, jo, «neraugoties uz to, ka Reirs [Jānis Reirs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs] saka – darbaspēka nodokļi Latvijā nav augsti, tie tomēr ir ļoti lieli».
«Tas ir izdevīgi valstij un sabiedrību dalībniekiem – vieniem nav jāshēmo nevajadzīgas dokumentācijas, lai tiktu pie naudas, bet valstij tiek maksāti nodokļi un arī tā ātrāk tiek pie naudas,» abpusējo izdevīgumu skaidro Latvijā lielākās uzņēmēju nevalstiskās organizācijas vadītājs.
Saskata draudus
Par spīti idejas autoru un izstrādātāju optimismam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri strādā pie Komerclikuma grozījumiem, bažas par iespēju tieslietu ministra ierosinājumu izmantot ļaunprātīgi tomēr radušās. «Mēs komisijas sēdē šo priekšlikumu novirzījām uz darba grupu, lai izvērtētu riskus un ieguvumus, lai būtu pārliecināti, ka būs izaugsme, bet netiks apieti nodokļi,» saka komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).
Viņš atgādina, ka valstī aptuveni 30% ir ēnu ekonomika un šādā situācijā esot jābūt ļoti uzmanīgiem, lai ieviestu jebkāda veida atvieglojumus. «Viens ir tas, ko raksta ekonomikas grāmatās, otrs – reālā situācija dzīvē, uzņēmējdarbībā. Turklāt šis rosinājums komisijā ienācis pa taisno no ministrijas, nevis ierasto ceļu caur Ministru kabineta komiteju,» iemeslus, kāpēc ierosinājums tiks vērtēts īpaši uzmanīgi, skaidro J. Ozoliņš.
Komerctiesību ekspertam, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnerim Agrim Repšam šis J. Bordāna priekšlikums pirmajā momentā radīja bažas par ārkārtas dividenžu ieviešanas motivāciju: «Drīzāk tas ir projekts, lai iegūtu finansējumu – varbūt tas saistīts ar vēlēšanām [potenciālajiem sponsoriem padarīt pieejamākus līdzekļus ziedošanai] vai noteiktām industrijām un nozarēm, kur ir spēcīgs lobijs. Neredzu īpaši ekonomisku pamatojumu.» Tiesa, viņš arī neizslēdz, ka mazo uzņēmumu īpašniekiem šādi grozījumi Komerclikumā patiešām varētu atvieglot dzīvi un motivēt cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā.