No Rīgas Centrālcietuma vakar atbrīvotā ASV kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska advokāti sniegs sūdzību par Centrālcietuma amatpersonu rīcību, liekot Čalovskim pirms iznākšanas no apcietinājuma parakstīt nepamatotus dokumentus, - LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja advokāte Ilona Bulgakova.
Advokāte sacīja, ka pašlaik viņas rīcībā ir Čalovska sniegtā informācija par Centrālcietuma amatpersonu rīcību, liekot viņam rakstīt iesniegumu Centrālcietuma priekšniekam Jevgēnijam Visockim, ka Čalovskis pēc atbrīvošanās uzturēsies savā dzīvesvietā, lai gan Ģenerālprokuratūras lēmumā par Čalovska atbrīvošanu ir tikai viena frāze "atcelt apcietinājumu", nenorādot informāciju par citiem drošības līdzekļiem.
Čalovskis LTV raidījumā stāstīja, ka vakar pirms iznākšanas no cietuma, kad jau bija parakstījis visus ar atbrīvošanu saistītos dokumentus un paņēmis savas mantas, viņam kāds Centrālcietuma darbinieks "ar majora zvaigznītēm" vaicājis, vai viņš parakstīšot iesniegumu Visocka kungam, ka pēc atbrīvošanas viņš uzturēsies savā dzīvesvietā. Čalovskis šādu iesniegumu neesot parakstījis.
Šis neesot pirmais gadījums Čalovska krimināllietas epopejā, - pašā sākumā, kad viņš aizturēts, viņam esot likts parakstīt ASV teritorijā aizturēto personu tiesības Latvijā, taču arī to advokāti palīdzējuši Čalovskim neparakstīt.
Čalovskis joprojām nesaprotot, par ko tiek apsūdzēts, arī nekādu naudu viņš neesot saņēmis.
Uz jautājumu, vai jūt ASV specdienestu "elpu pakausī", Čalovskis atbildēja, ka pēc tāda pārdzīvojuma katram vajadzētu būt tādai sajūtai.
Bulgakova sacīja, ka neizprotama viņai esot arī Ģenerālprokuratūras rīcība, neinformējot advokātus par Čalovska atbrīvošanu no apcietinājuma, - par to viņa esot uzzinājusi no žurnālista ceļā uz kādu tiesas sēdi Jelgavā.
Līdzīgu informāciju par Čalovska atbrīvošanu ceturtdien, 10.oktobrī, no aģentūras LETA žurnālista saņēma arī pārējie Čalovska advokāti.
Bulgakova uzskata, ka nebija nekāda tiesiska pamata turēt Čalovski apcietinājumā divus mēnešus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmuma apturēt viņa izdošanu ASV. Šāda situācija, pēc advokātes domām, uzskatāmi parāda problēmas ar likuma interpretāciju un Latvijas valsts iestāžu nepamatotu rīcību.
Čalovska advokāti noteikti vērsīsies pie ASV ar lūgumu atļaut Čalovska lietu izskatīt Latvijā. Viņa ir pārliecināta, ka tā būtu lieliska iespēja Latvijas tiesnešiem gūt pieredzi kibernoziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Arī šodien LTV tiešraidē Čalovskis nebija daudz runīgāks par nākotnes plāniem, - vispirms viņš vēloties atpūsties, izgulēties, apciemot draugus un noteikti pārbaudīt savu veselību. Par darba meklējumiem pašlaik viņš vēl nedomājot, bet būtu gatavs darboties IT jomā arī kādā valsts iestādē. Prom no Latvijas viņš bēgt neplānojot, "redzat, nekur neesmu aizbēdzis".
Uz jautājumu, vai viņš kā Latvijas pilsonis būtu gatavs lēmumam, ka viņš tomēr tiktu izdots ASV, Čalovskis atbildēja apstiprinoši.
Kā ziņots, valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš paziņoja, ka Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi ECT lūgumu informēt par iespējamo Čalovska lietas izskatīšanas laiku, un, saņemot atbildi, prokuratūrai būs pamats izskatīt jautājumu par turpmāku Čalovska apcietinājuma nepieciešamības pamatojumu.
Septembra sākumā Ģenerālprokuratūrā tika saņemta atbilde, ka ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nav norādījusi. Par minēto Ģenerālprokuratūra informēja Tieslietu ministriju, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Čalovska atrašanos izdošanas apcietinājumā.
Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Čalovskis tika aizturēts pagājušā gada 4.decembrī, tātad formāli apcietinājuma termiņa pēdējā diena ir šā gada 3.decembris.
Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš šonedēļ ir saņēmis Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) vēstuli ar informāciju par to, ka Latvijas valsts ir lūgta līdz 25.novembrim sniegt savus paskaidrojumus saistībā ar Čalovski ierosinātajā lietā. No tā faktiski secināms, ka līdz 4.decembrim, kad Čalovskis tāpat būtu jāatbrīvo no apcietinājuma, ECT viņa lietu izskatīt nepaspētu.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.