Tiesāšanās ar Viņķeli turpināsies

Tiesas procesā starp labklājības ministri Ilzi Viņķeli un Neatkarīgās izdevēju SIA Mediju nams beidzies otrais raunds. Rezultāts pagaidām neizšķirts, ja pirmajā instancē ministres prasība tika pilnībā noraidīta, tad otrā instance to apmierinājusi daļēji.

Izdevniecības vadība tiesas spriedumu sola pārsūdzēt trešajā instancē.

Tiesāšanās starp I. Viņķeli un Mediju namu aizsākās, kad Neatkarīgā rakstīja par Viņķeļu ģimenes ciešajām attiecībām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi. Publikācijai bija pievienots arī ilustratīvais materiāls, kur redzamas fotogrāfijas, kur J. Strīķe un I. Viņķele nepiespiestā gaisotnē atpūšas. Uzskatot, ka Neatkarīgā pārkāpusi fotogrāfijas īpašnieka un uzņēmēja autortiesības, I. Viņķele vērsās tiesā, kur no laikraksta izdevēja vēlējās piedzīt 240 latu autoratlīdzības un 3000 latu morālā kaitējuma kompensācijai.

Pirmajā instancē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 20. jūnijā viņas prasību noraidīja pilnībā, taču šo lēmumu ministre pārsūdzēja. Tagad Rīgas apgabaltiesa viņas prasību apmierinājusi daļēji – lemjot, ka izdevniecībai ministrei jāatmaksā 846,7 lati.

«Ar šo fotomateriālu tika parādītas ciešās korporatīvās saites starp varas partiju un tiesībsargājošajām struktūrām, kas ļauj spriest par viena vai otra lēmuma tapšanu. Domāju, ka tieši šā iemesla dēļ sabiedrībai bija tiesības to uzzināt, un izdevniecība savu taisnību gatava aizstāvēt ne tikai trešās instances tiesā, bet, ja nepieciešams, arī Eiropā,» saka SIA Mediju nams valdes priekšsēdētājs Armands Puče.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais