Rīgas svētku laikā svinīgu mirkli piedzīvoja arī Rīgas vecticībnieku draudzes locekļi, kuru dievnams pēc 34 gadu pārtraukuma sagaidījis restaurāciju.
Rīgas vecticībnieku draudze nesen atzīmēja savas pastāvēšanas 250. gadadienu. Par godu šim notikumam, un ņemot vērā baznīcas apmeklētāju aizrādījumus, 2011. gadā Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padome pieņēma lēmumu par dievnama remontu un restaurāciju.
Pirms lūgšanu zāles restaurācijas tika veikti arī citi svarīgi darbi – ēkas fasādes remonts, logu restaurācija un ēkas pamatu hidroizolācija.
Īpašus apstākļus radīja fakts, ka restaurācija lūgšanu zālē bija jāveic trīs mēnešu laikā – no Pashas līdz Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas svētkiem 28. augustā, kas ir nozīmīgi notikumi draudzes dzīvē. Lai arī remontdarbus vecticībnieki plāno turpināt, restaurācija lūgšanu zālē pabeigta laikus.
Latvijas Vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs Neatkarīgajai stāsta: «Sienas bija kļuvušas tumšas un ornamenti gandrīz vairs nebija redzami. Restaurējot nekas netika pārveidots. Ir atjaunots sākotnējais lūgšanu telpas izskats un ornamenti. Arī mēbelēm noņēmām vairākus slāņus krāsas, lai atrastu to toni, kāds bija sākumā.» Viņš arī jokoja, ka Latvijā esot visvairāk vecticībnieku uz vienu kvadrātmetru, jo Krievijā šīs ticības pārstāvji esot izsijājušies pa visu plašo teritoriju 18. gadsimta vajāšanas un reliģisko reformu dēļ. Latvijā esot vairāk nekā 60 dievnamu un 52 000 vecticībnieku.
Vecticībnieki savā reliģijā cenšas saglabāt senas paražas – dievkalpojumi joprojām notiek senslāvu reliģiskajā valodā, un, ienākot dievnamā, jāievēro relatīvi stingri noteikumi apģērba izvēlē. Draudzes padome arī pieņēma lēmumu, ka pēc zāles publiskas parādīšanas medijiem turpmāk filmēt un fotografēt zāli un ikonas nebūs atļauts. Baznīca esot vieta, kur cilvēks kontaktējas ar Dievu un meklē savu garīgumu, nevis nodarbojas ar blakus lietām, norādīja baznīcas pārstāvji.