Konflikts starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi pieņēmies spēkā, un biroja vadītājs ir gatavs mainīt biroja darbinieku sastāvu.
Vārdā neviens nomaināmais nosaukts netiek, taču pret J. Strīķi uzsāktā disciplinārlieta vedina uz domām, ka domāta ir tieši viņa. Tikmēr konfliktā grasās iejaukties arī premjerministrs un ģenerālprokurors.
«Esmu gatavs radikāliem lēmumiem. [..] Pat desmit gadu vecai automašīnai ik pa laikam nepieciešama apkope. Dažreiz pietiek tikai ar to, bet dažreiz nepieciešams nomainīt detaļas,» uzskata J. Streļčenoks, kurš ar pārsteidzošu vienbalsīgu Saeimas deputātu atbalstu amatā tika ievēlēts 2011. gada 17. novembrī.
Ar jaunu sparu emocijas ap korupciju apkarojošajiem priekšniekiem uzbangoja pēc J. Streļčenoka atgriešanās no atvaļinājuma, kad viņš konstatēja, ka viņa pienākumus pildīt atstātā vietniece J. Strīķe pieņēmusi lēmumus, kas konfliktē ar līdzšinējo praksi un paša priekšnieka viedokli.
Proti, J. Strīķe atjaunojusi darbā darbinieci, kas nav izturējusi pārbaudes periodu. Turklāt darbā atjaunotā sieviete bijusi tiešā J. Streļčenoka pakļautībā. KNAB vadītāja vietniece sava bosa prombūtnes laikā atcēlusi lēmumu par biroja personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei piemērojamo disciplinārsodu. J. Streļčenoks uzsver, ka par darbinieces sodīšanu bija vienojusies sešu cilvēku komisija, jo viņas darbā atklāti 20 pārkāpumi. J. Strīķe pretēji ierastajai kārtībai priekšnieka atvaļinājuma laikā pieņēmusi darbā cilvēkus un noteikusi viņiem maksimāli augstāko atalgojumu, kaut vajadzējis pieņemt uz pārbaudes laiku, kurā tiek maksāta samazināta alga.
Par šiem pārkāpumiem tad arī ierosināta disciplinārlieta par J. Strīķes rīcību, un KNAB vadītājs sola, ka tā tikšot izmeklēta objektīvi un neitrāli ar citu organizāciju pārstāvju palīdzību.
J. Streļčenokam nav pieņemami un šķietot dīvaini, ka konfliktā tiek iejauktas gan sabiedriskās organizācijas, gan augstas valsts amatpersonas. Viņš pauda neizpratni, ka ikreiz, kad tiek aizskartas J. Strīķes intereses, uzreiz iejaucas augstas amatpersonas. «Esmu pret iejaukšanos no ārpuses šajā procesā,» saka J. Streļčenoks.
Tomēr bez iejaukšanās arī šoreiz nekas nesanāks. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka KNAB būtu jāstrādā, nevis publiski jārisina iekšējie konflikti, un konfliktā jāiesaistās premjeram. «Ir teikts, ka KNAB ir neatkarīgs [..] Bet es joprojām uzskatu, ka premjeram ir jāiejaucas. Ļoti ceru, ka premjers un prokuratūra pateiks stingrāku vārdu,» saka politiķis, cerot, ka iejaukšanās atvēsinās konfliktā sakarsušos KNAB vadības prātus un birojs varēs turpināt mierīgi strādāt.
Visticamāk, ka tā arī notiks, jo nākamnedēļ premjerministrs Valdis Dombrovskis iecerējis situāciju KNAB pārrunāt ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Pēc tikšanās tad arī kļūšot skaidrs, kā abām personām reaģēt, skaidroja premjera palīgs Mārtiņš Panke.
J. Streļčenokam būs jāsamierinās arī ar nevalstisko organizāciju iesaistīšanos, turklāt vismaz sabiedriskās politikas centra Providus pētniecei Ivetai Kažokai viedoklis par viņa kompetenci ir skaidrs – «izteikti nekompetents iestādes vadītājs». Šādu vērtējumu viņai ļaujot sniegt gan sarunas ar biroja darbiniekiem, no kuriem lielākā daļa J. Streļčenoku neatbalsta, gan arī citu tiesībsargājošo iestāžu un diplomātisko dienestu darbinieku stāstītais. I. Kažoka ir pārliecināta, ka nu jau traģikomiskus apmērus sasniegušais konflikts nav atrisināms ar biroja spēkiem.
***
VIEDOKLIS
Aleksejs LOSKUTOVS, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas biedrs, bijušais KNAB vadītājs:
– KNAB nekad nav sūdzējies par uzmanības trūkumu, tāpēc nav brīnums, ka arī tagad šim konfliktam pievērsta uzmanība. Domāju, ka J. Streļčenoks izmanto savas tiesības, savukārt dažas amatpersonas nav gatavas pieņemt viņu kā biroja priekšnieku. Var redzēt, ka J. Strīķes kundze mēģina pierādīt, ka viņa ir vai nu salīdzināma ar priekšnieku, vai pārāka par viņu. Manuprāt, J. Streļčenoka kunga teiktais ļoti labi parāda savstarpējo attiecību raksturu. Mums arī negāja gludi, bet mums bija citādāka situācija – lai nodrošinātu biroja eksistēšanu, mums bija jāspēj sastrādāties, lai neļautu premjeram Aigaram Kalvītim vērsties pret biroju.