Mūzika

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

2018. gadā, kad Latvijas valsts svin simtgadi, arī Latvijas Nacionālās operas trupa atzīmēs savu simto pastāvēšanas gadskārtu. Svinot šos nozīmīgos svētkus, Latvijas Nacionālā opera un balets iestudēs jaunu latviešu baletu “Antonija #Silmači”, izcilos koncertos aicinās viesoties spožākās latviešu mūzikas zvaigznes, vienu nedēļu Rīgas Operas festivālā veltīs latviešu operu iestudējumiem, veidos jaunu Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējumu un piedalīsies apmaiņas viesizrādēs ar Igaunijas un Lietuvas opernamiem. Aicinām ikvienu šajā daudzveidīgajā svētku programmā atrast tieši sev piemērotāko notikumu un svinēt kopā ar mums!

Ar pirmo igauņu baleta Naudas gars iestudējumu šodien sāksies Igaunijas Nacionālās operas (INO) viesizrādes Latvijā. To apmeklēs arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ar kungu un Ministru prezidents Tāvi Reivass ar kundzi, kā arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi.

«Godīgi sakot, pirms man piedāvāja piedalīties Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncertprogrammā, es neko par viņu nezināju. Taču, kad sāku tai gatavoties, sapratu, cik daudz viņam jauku un skaistu dziesmu! Ļoti gaišas melodijas ar dziļu saturu un domu,» saka dziedātāja Kristīna Zaharova (28).

Šodien, 15. februārī, pirmo reizi Latvijā iespējams noskatīties Igora Stravinska operu Izvirtības hronika (The Rake’s Progress, 1951). Rīt jauniestudējumā galveno lomu dziedās mūsu operas trupas jaunais solists Mihails Čuļpajevs. «Pirmo reizi dzimšanas dienu svinēšu uz skatuves,» atzīst Mihails Čuļpajevs, kam 16. februārī apritēs 29 gadi.

«Vēl neviens manu mūziku nav atskaņojis tā, kā to dara Xylem Trio. Tas ir izcili! Pateicoties šiem jaunās paaudzes pārstāvjiem, mana mūzika ieguvusi jaunas un nebijušas šķautnes. Par to esmu viņiem bezgala pateicīgs,» ir teicis pasaulslavenais gruzīnu komponists Gija Kančeli.

«Lai arī daudzos projektos Baltijas valstis nav spējīgas atrast kopēju valodu, bet šajā tas izdevies. Ja mūsu valstu politiskā elite nereti nespēj vienoties kopējam darbam, tad mūzikas valoda izrādījusies daudz universālāka un saprotamāka mums visiem,» saka diriģents Guntis Kuzma. Šīs nedēļas nogalē viņš Cēsīs un Rēzeknē muzicēs kopā ar Baltijas Mūzikas akadēmiju simfonisko orķestri.

«Es skatos uz Latvijas dabu, un man rodas mūzika. Man patiešām cilvēki ir nākuši klāt un teikuši, ka, klausoties šo mūziku, viņi redz to bildi. Un tas ir skaisti,» saka akustiskās ģitāras meistars Kaspars Zemītis. Rītvakar pulksten 19 Mūzikas namā Daile viņš prezentēs savu otro soloalbumu Vētra klusumā, bet februārī gaidīs uz koncertiem Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un savā dzimtajā pilsētā Cēsīs.

Šodien un rīt Dailes teātrī notiks izrāde Sniega simfonija, kurā galvenās lomas atveidos klauns Slava Poluņins un vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar cirka māksliniekiem un kamerorķestri Kremerata Baltica. Izrādes veidotāji sola pusotras stundas smieklu un laimes sajūtas.

Jau šovakar Olimpiskajā centrā "Ventspils” norisināsies mūzikas straumēšanas un pārdošanas topa DIGiTop100 lielkoncerts, kurā uz vienas skatuves tikties populārākās Latvijas mūzikas zvaigznes, kā arī viesi no ārvalstīm. Par spīti tam, ka 45 % Latvijas iedzīvotāju klausās legāli pieejamu mūziku ir daudzi, kuri nesaprot, ko nozīmē mūzikas straumēšana, ne to, kā veidojas DIGiTop100 tops - kā nekā neviens taču nebalso! Visu no pašiem pamatiem izskaidro topa idejas autore, galvenā organizatore Elita Mīlgrāve.

Nekropole.lv ziņo, ka šodien miris komponists Aleksandrs Kublinskis, kurš ir ap 200 dziesmu autors. Viņš sadarbojies ar grupu Eolika, Maskavas grupu "Akkord", Larisu Mondrusu, Muslimu Magomajevu, Rīgas estrādes orķestri, ansambli "Baltijas balsis" un citiem izpildītājiem. Starp Kublinska populārākajām kompozīcijām ir "Noktirne", "Minikleitiņa" un "Zemeņu lauks". Viņš rakstījis dziesmas ar Jura Brežģa, Ziedoņa Purva, Dagnijas Dreikas un citu tekstu autoru vārdiem.

Latvijas apaļās jubilejas gadskārtā savu sešdesmitgadi atzīmēs arī populārais muzikants Gunārs Meijers. Tikko no Lietuvas atsūtītā jaunā diska Saki man ar dzejnieka Leona Brieža un paša gaviļnieka divu dziesmu vārdiem un, protams, mūziku prezentācija notiks 21. martā Ogres kultūras centrā.

14. janvārī uz LNOB skatuves notika Verdi operas Ernani koncertuzvedums ar augstas mākslinieciskās raudzes viessolistiem galvenajās lomās, LNOB solistiem atbalstošajās partijās un vienu no mūsdienu izslavētākajiem maestro Verdi mūzikā – Danielu Orenu pie diriģenta pults.

No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā četrus vakarus pēc kārtas skatāma multimediāla izrāde Gaismas raksti, ko tās veidotāji pozicionē kā laikmetīgu stāstu par to, kur savu spēku smelties mūsdienīgam latvietim, par mūsu valsti, kuru ar katru nodzīvoto brīdi radām mēs paši, un par kultūras elpu, kuru saņemam no iepriekšējām paaudzēm un, tulkotu sava laika toņkārtā, iepūšam savos bērnos. Gaismas raksti – laikmetīgs skatuves darbs par spēju saprasties ar savām saknēm, tautu un sevi. Projekta idejas autors un mākslinieciskais vadītājs – diriģents Kaspars Putniņš.

«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.

Laiks skrien vēja spārniem un jau beigusies 2017.gada otrā nedēļa, kas ieviesusi savas izmaiņas DIGiTop100 dziesmu un albumu topos! Kā Suņa gada ievads ietekmējis mūzikas cienītāju izvēli?

Šā gada 16. janvārī preses konferencē paziņoti Lielās mūzikas balvas 2017 nominanti. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 6. martā Latvijas Nacionālajā operā pl. 19.00.

«Savus skatītājus jau esam pieradinājuši pie koncertuzvedumiem, kuros piedalās ārkārtīgi augstas raudzes mākslinieki, tos rīkojam regulāri – kādreiz bija tikai viens sezonā, bet nu jau ir divi sezonā. Un Ernani koncertuzvedums būs īpašs – šī Verdi opera Latvijā pilnībā nav skanējusi kopš 1931. gada iestudējuma, tas nozīmē – jau mūžībā aizgājusi paaudze, kura to varēja būt dzirdējusi mūsu operā,» saka šā iestudējuma režisore Dace Volfarte.

Šonedēļ Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) koncertzālē "Lielais dzintars" britu diriģenta Džona Gibonsa vadībā ieraksta angļu komponista Viljama Vērdsverta darbus. Kompānija "Toccata Classics" ierakstu paredzējusi izdot šogad, ierakstu sesijā pie skaņu režijas pults - Normunds Slava.

Vērtējot vokālās grupas "Framest" lūgumu valstij līdzfinansēt tās dalību Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, Ministru kabinets ansamblim ieteicis vērsties Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), vēršot uzmanību, ka tieši tā rīkojusies arī kāda cita Latvijas grupa, kura apstiprināta dalībai Olimpisko spēļu kultūras programmā.

Noslēdzies Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons žūrijas darbs – vērtējumi iesniegti, atliek vien tos apkopot. Šoreiz vērtējamā bija īpaši daudz: tika saņemti 309 pieteikumi, kas ir par 43 vairāk nekā iepriekšējā gadā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā.