Atpūta

«Kad bija jābeidz dejot, bija ļoti sāpīgi. Visiem baletdejotājiem tas ir sāpīgi, jo tā nav profesija – tā ir visa dzīve. Kad man tā beidzās, vienā dienā visas savas baleta kurpes un drēbes aizvedu uz dārzu un sadedzināju. Pēc tam, protams, bija žēl,» atzīst horeogrāfe, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) pedagoģe un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pedagoģe-repetitore Zane Lieldidža-Kolbina. Viņai piešķirta Helēnas Tangijevas-Birznieces balva – par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību baleta pedagoģijā.

Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde lielās zāles izrādei – Dž. Dž. Džilindžera iestudētajai Ainas Rendas «romantiskai drāmai 2 cēlienos» Būt Kejai Gondai.

«Kāzu laiks, protams, ir rudenī, bet tieši tagad ir meitu noskatāmais laiks. Ko tad aicina šūpolēs? To, kura jau noskatīta. Un līdz tam vēl jāpaspēj iepazīt šis disks – lai apjaustu, cik atbildīga ir meitu noskatīšana, lai saprastu, kam jāgatavojas pēc noskatīšanas,» saka Julgī Stalte. Ar koncertu Ģertrūdes ielas teātrī sestdien, 24. martā, pulksten 16 viņas vadītā folkloras draugu kopa Skandinieki tautās laiž jaunu albumu Kāzas sēļu zemēs.

«Šī programma ir saistīta ar Vīni, jo šī pilsēta ir gan klavieru trio, gan vispār visas kamermūzikas šūpulis. Sākot ar Haidnu, kurš uzrakstījis ap piecdesmit klavieru trio, un turpinot ar Mocartu, Bēthovenu, Šūbertu un Brāmsu, kuri visi ir radījuši klavieru trio žanra šedevrus,» saka vijolniece Magdalēna Geka.

Visdažādāko veidu velosipēdi, motocikli, jahtas, laivas, preces sportam, makšķernieku un mednieku piederumi, sacensības un vēl, un vēl… – tas viss jau no 23. līdz 25. martam izstādē "Atpūta un sports 2018" Ķīpsalā!

«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.

No manas puses šī saruna veltīta Kārlim Pamšem. Būdams viņa Vecāķu kaimiņš, esmu Kārļa onkuli bieži saticis, un ar katru tikšanās reizi mana cieņa pret viņu auga augumā. Tātad – kāpēc Latvijā vairs nav Operetes teātra? Klausoties žanra klasiķus, man jautājums neliekas ne viegls, ne sekls, ne lieks. Kāpēc tad operete Latvijā patlaban ir vien dažu cilvēku un viņus atbalstošo mākslinieku sirdslieta, nevis stabils teātris? Kāpēc vienīgā institūcija Latvijā, kura mērķtiecīgi kopj operetes žanru, ir Latvijas Operetes fonds? To es jautāju Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētājai Agijai Ozoliņai-Kozlovskai un ilggadējai valsts Rīgas Operetes teātra māksliniecei, arī profesionālai teātra kritiķei Jogitai Līgai Stradei.

Februāra beigās LNOB ar viesizrādēm viesojās Igaunijas Nacionālā opera. Tās bija apmaiņas viesizrādes – tajās pašās dienās arī LNOB koncertēja Tallinā.

No šodienas Mākslas muzejā Rīgas birža vienu mēnesi aplūkojama izcilā itāļu renesanses mākslinieka Rafaēla Sancio da Urbīno glezna Svētā Katrīna no Aleksandrijas. Šī ir pirmā reize, kad Latvijā tiek eksponēts kāds no Rafaēla darbiem, turklāt šis darbs ļoti reti tiek eksponēts ārpus Itālijas.

«Dēliņš vēl ir pavisam mazs, un es no visas sirds izbaudu pilnvērtīgi pavadīto laiku kopā ar viņu mājās, apzinoties, ka koncerti nāk un iet, bet tik mazs kā pašlaik mans bērniņš vairs nebūs nekad,» saka operdziedātāja Elīna Šimkus.

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Šonedēļ pirmizrāde latviešu dokumentālā kino vecmeistara, viena no leģendārā Rīgas dokumentālā kino pamatlicējiem Ivara Selecka (83), kura veidotās filmas ir iekļautas arī Kultūras kanonā un pieskaitāmas Latvijas kinovēstures zelta fondam, jaunākajai filmai Turpinājums. Jau pirmizrādes nedēļā to varēs redzēt visā Latvijā.

Šonedēļ svinīgā atmosfērā Lielajā ģildē notika ikgadējā Grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele noslēguma pasākums.

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

«Tā nav mana biogrāfija, bet izrādē atainotās sajūtas, tostarp vientulība, kas var piemeklēt, pat esot kopā ar kādu, man ir ļoti pazīstamas. Protams, es šo stāstu laižu caur sevi – ja tas nenāktu no manis, būtu grūti to izstāstīt un izdejot,» atzīst horeogrāfe, dejotāja un Spēlmaņu nakts laureāte Liene Grava.

Pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas, kas tiks atzīmēta 25. martā, aktieris, režisors un dramaturgs Ēriks Vilsons sagatavojis monoizrādi Mana Magadana. Tuvākā izrāde 17. martā Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā un 19. martā Liepājas Katoļu pamatskolā.

No 30. jūnija līdz 8. jūlijam galvaspilsētu pieskandinās un izkrāsos dziesmas, jautras čalas un raiti deju soļi – notiks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Ceļā pamazām pošas arī vairāk nekā 30 Liepājas radošo kolektīvu. Neatkarīgā nesen viesojās vēju pilsētā un ielūkojās, kā tur norit gatavošanās svētkiem.

Igora Stravinska operas Izvirtības hronika (Rake’s Progress) iedvesmas avots ir 18. gs. angļu mākslinieka Viljama Hogārta gravīru cikls.

Ceturtdien, 15. martā, ar vērienīgu koncertu VEF Kultūras pilī populārie tenori Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs svinēs savas radošās trijotnes 20 gadu jubileju.

90. gados deju mūzikas grupa 100. debija lokālā mērogā bija teju tikpat populāra, cik šobrīd ir Prāta vētra. Ar savu nupat izdoto albumu Lielisko mirkļu albumā… viens no tās dalībniekiem Agris Semēvics uzjundījis vēlmi atskatīties pagātnē, ielūkoties tagadnē un pasapņot par nākotni.

«Man katru gadu jautā, ar ko šis festivāls atšķirsies no iepriekšējiem. Un es katru gadu atbildu, ka ar visu. Gandrīz nekad nekas neatkārtojas,» saka 23. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla (BBF) direktore Lita Beiris.

Sestdien Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa veidotajam jauniestudējumam Dieviņš pillā, kas veidots, balstoties uz Aivara Neibarta dzeju. Vienīgo lomu atveido Guna Zariņa. Mūziku komponējis Ingus Baušķenieks – kādreiz leģendārās grupas Dzeltenie pastnieki līderis, kura radošajā kontā ir arī vairāki soloalbumi.