"Līvi" bez štepseļiem - Virga turpina savas grupas darbību ar leģendāro zīmolu

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

Grupa Līvi ar savu jauno programmu Bez štepseļiem jau uzstājusies Valmierā un Jelgavā, vēl šīs tūres ietvaros notiks koncerti Talsos (16. martā), Valkā (18. martā), Kuldīgā (23. martā), Ventspilī (29. martā), Rīgas Kongresu namā (6. aprīlī), Krustpilī (7. aprīlī) un Liepājā (27. aprīlī). Šajā programmā iekļautais skaņu materiāls nupat izdots arī CD formātā un pieejams arī digitālajai lejupielādei. Grupas Līvi pēdējais studijas albums Pāri visam nāca klajā 2014. gadā. Kopš tā laika izdotas vien vairākas grupas labāko dziesmu izlases, kā arī albumu K.M.K.V.P un Spoku koks atjaunoti pārizdevumi.

Jauna albuma neesamībai bija nopietns iemesls, jo pēc tam, kad 2010. gadā mira grupas ilggadējais basģitārists un dziedātājs Jānis Grodums, bet 2013. gadā arī dziedātājs Aivars Brīze, viens no grupas līderiem Ainars Virga bija nolēmis neturpināt tās darbību. Lai turpinātu muzicēt, Ainars izveidoja grupu Virga Hard Orchestra, bet pēc tam - Līvi un Buks. Taču pagājušā gada nogalē Ainars paziņoja, ka nolēmis atjaunot Līvu darbību. Grupas jaunajam sastāvam gan ir projekta Līvi un Buks aprises: vokālists Jānis Buķelis jeb Buks, senais līvs Guntars Mucenieks (taustiņi) un viņa dēls Henrijs (ģitāra), basģitārists Edgars Silacērps, bundzinieks Māris Zīlmanis un, protams, pats Ainars. «Mēs nolēmām, ka nav ko sarežģīt lietas. Mēs sauksimies Līvi, jo Līvos ir spēlējis liels skaits dažādu muzikantu, un viņi visi, kaut arī neilgu laiku pabijuši sastāvā, sauc sevi par Līviem. Mēs jau ilgāku laiku esam kopā šādā sastāvā, un domāju, ka arī varam tā sevi saukt,» norāda AINARS VIRGA.

- Līvi atkal dzīvi? It kā sastāvs tas pats, un no salikteņa Līvi un Buks pazudusi tikai viena tā daļa, tomēr tam ir milzīga nozīme.

- Jā, es daudz par šo tēmu domāju - visu šo laiku, kamēr mēs uzstājāmies kopā ar Buku. Taču beigu galā cilvēki mani pārliecināja, ka Līvi - tas nav vienkārši vokāli instrumentālais ansamblis vai rokgrupa, tā lielā mērā ir kā daudzšķautņaina parādība latviešu mūzikā. Tas nav tikai ansamblis, tas ir mūsu laikmeta Notikums, kas saucas Līvi. Šā iemesla dēļ es tomēr atļāvos atgriezt grupai šo nosaukumu. Jā, zinu, kad Janka (Jānis Grodums - aut.,) aizgāja mūžībā, teicu - tā kā pēdējais no grupas Līvi dibinātājiem ir miris, tad slēdzam ciet šo bodīti. Taču pēdējā laikā ļoti daudz puiku - tieši gados jauni cilvēki! - man teikuši, ko tu ņemies ar visādiem bukiem, jo Līvi ir Līvi!

- Taču droši vien būs arī daudz oponentu, kas atgādinās - tu taču vēl 2015. gada maijā intervijā Neatkarīgajai siti pie krūts, ka «viss, citu variantu nebūs», Līvi beidz pastāvēt?!

- OK, lai atgādina. Jebkurš ir tiesīgs kļūdīties! Es par to negrasos nevienam atvainoties. Neskatoties uz šiem iespējamajiem atgādinājumiem, esmu tā izdomājis un nolēmis. Arī Guntars Račs kādreiz teica, ka man vienīgajam ir tiesības kaut ko šajā jautājumā lemt. Un tā nu esmu izlēmis.

- Līvu jaunā programma ir akustiska, vai tajā skan tikai grupas vecie hiti?

- Lielākoties tajā ir vecās dziesmas jaunās aranžijās, taču būs arī daži jauni gabali, tostarp Līvi un Buks laikā ierakstītā Pēdas uz palodzes. Turklāt skan arī tādas dziesmas, kuras praktiski nav dzirdētas, kuras koncertos neesam spēlējuši vai esam spēlējuši reti, piemēram, Atdod sevi man, Es tevi gribu un citas. Pavisam nekad Līvi nav spēlējuši tādu dziesmu kā Lai dzīvo sveiks, es esmu muzikants, kas pirms desmit gadiem tika rakstīta koncertuzvedumam Liepājas stāsts. Savukārt pārējo dziesmu skanējums būs pavisam citādāks - ritms, to izpildīšanas piegājiens, turklāt vēl ir arī saksofons Alex jeb Alekseja Balinska izpildījumā. Iedomājies - rokmuzīka (intervijā Ainars izmanto tieši šādus uzsvarus - vārdu mūzika izrunā ar īso u un garo ī - aut.) ar basa saksīti! Šāds piegājiens vēl nekur nav izmantots!

- Albumā iekļautās dziesmas rakstījāt pērn novembrī kultūras namā Wiktorija Liepājā. Kā klausītāji uzņēma šo Līvu versiju?

- Publikas reakcija bija fantastiska, jo arī atmosfēra zālē bija uzburta fantastiska. Klausītāji, zālē ienākot, bija, maigi izsakoties, uz pakaļas. Zālē bija salikti galdiņi, uz tiem - sveces un lilijas, arī dzeramais, turpat zālē arī bārs, viss uz skatuves notiekošais tika demonstrēts ar projektoriem. Atkārtošos, bet atmosfēra bija fantastiska! Jāpiebilst, ka trijās dziesmās piedalījās arī Dzintara Beitāna stīgu kvartets. Pasākums bija ļoti nopietns, bet diemžēl uz to tika pārdotas tikai 27 biļetes. Lai gan uz koncertu jau tā bija pieejamas tikai simts biļetes, pat visas tās netika pārdotas - pārējie sanākušie bija draugi, paziņas un radi, kuri uz šo koncertu tika uzaicināti pēdējā brīdī. Pēc tam esmu saticis daudzus, kuri pauda savu nožēlu par to, ka nav iedomājušies atnākt uz šo koncertu - oi, johaidī, kāpēc neatnācu, kur būs nākamie un tuvākie pasākumi, kad mēs varēsim tikt uz koncīti?! Liepājā uzstāsimies Olimpiskā centra Rožu zālē.

- Līdz tam gan vēl koncerts Rīgas Kongresu namā. Starp citu, nespēju iedomāties, kā Līvi var skanēt šajās telpās, sēdošajā rokkoncertā!

- Redzēsi, ka viss būs labākajā kārtībā! Jo nav šaubu, ka arī šeit būs lieliska atmosfēra. Mēs sadarbojamies ar aģentūru Ūdensputni, kuri specializējas tieši pasākumu rīkošanas jomā. Viņi bija ļoti ieinteresēti šajā sadarbībā. Kompānijai pirmoreiz tika piedāvāts šāda profila darbs, un tās cilvēki ar to tika galā ļoti labi. Arī par apmeklētību man nav šaubu - kuri ir šos koncertus redzējuši un dzirdējuši vai vismaz saklausījušies par tiem nostāstus, grib tos redzēt savām acīm.

- Kādi ir grupas tālākie plāni?

- Pabeigsim šo koncertu ciklu un vasarā, tā kā mums paredzēta tikai dalība dažādos festivālos un aktivitātes dažos smagajos koncīšos, ķersimies klāt smagā elbuma (Ainars vienmēr vārda albums pirmo burtu izrunājis kā e - aut.) ierakstam. Varbūt to izdosies realizēt pat šogad. Tas vispār būtu ideāli - vienā gadā divi elbumi! Starp citu, 1994. gadā mums izdevās laist klajā pat trīs elbumus: izdevām Karogus, pusakustisko Spoku koku un Līvi dzīvi! kasetes formātā. Ja - tfu, tfu, tfu (piesit pie galda)! - nekas neparedzēts nenotiks, varbūt tiešām šogad izdosies izdot divus [albumus]. Dziesmas manā galvā jau ir, idejas - arī, tagad tās vienkārši ir jārealizē, un viss! Protams, skanējums būs ierasti līviskais. Es negrasos satraukties par to, vai publikai patiks, vai šīs dziesmas nevajadzētu bišķiņ mierīgākas un maigākas utt. - es par to nedomāju. Mēs esam sasnieguši tādu līmeni, ka nav nepieciešams iztapt nevienai klausītāju kategorijai: kas ir mūsu fani, tie tādi joprojām būs, bet tie, kuri par tādiem līdz pat šim brīdim joprojām nav kļuvuši, par tādiem tāpat nekļūs.

- Kas šobrīd vispār notiek Liepājas rokmūzikā, ko tu šajā jomā dari dzimtajā pilsētā?

- Hmm… Nu, varētu teikt, ka Liepājā šajā jomā šobrīd notiek baigais nullenieks. Šajā nedēļas nogalē, no 16. līdz 18. martam, gan notiks Liepājas 393. dzimšanas dienai par godu veltīti pasākumi, tostarp lielkoncerts Liepāja IzAicina. Režisors būs Intars Rešetins, kā viesmūziķi uzstāsies Uldis Marhilēvičs, arī Jānis Aišpurs, Valters Pūce un citi. Katru gadu martā notiek šādi vai līdzīgi koncerti. Es sevi viesu sarakstā neredzēju, bet izrādās, ka es arī tur tomēr esmu ierakstīts - priekšnesumā kopā ar Marhilēviču, tikai nesen to uzzināju. Ā, un beigās skanēšot dziesma Ozolam vai Dzimtā valoda - es pat īsti neatceros (ironiski). Labi. Es gan nesaprotu, kāpēc viņi (domāta Liepājas pašvaldība - aut.) visu laiku cenšas mani apiet, varētu padomāt, ka es neesmu viens no Liepājas… Laikam izdevīgāki ir tie liepājnieki, kuri jau sen dzīvo Rīgā, vai arī tie rīdzinieki, kuriem ir māja Liepājā... Izdevīgāki ir svešinieki, savējie tiek atstumti.

ZELTA SASTĀVS. Līvi ‘1987, jaunāko laiku labākais sastāvs (no kreisās): Guntars Mucenieks, Jānis Grodums, Dainis Virga, Ainars Virga un Aivars Brīze / Privāts arhīvs

- Pirms pāris gadiem no Liepājas vēdīja pesimistiskas noskaņas - aizvērās Liepājas metalurgs, cilvēki brauca strādāt uz ārzemēm utt. Nu jums ir Kristaps Porziņģis, pasaules kontekstā esat populārākā Latvijas pilsēta.

- Jā, Porziņģis šeit izveidojis restorānu, kurš nez kāpēc svētdienās nestrādā, bet vai nu viņš par to vispār kaut ko zina (nosmīkņā)… Kad es iedomājos par Liepājas metalurgu un uz ārzemēm aizvien vairāk aizbraucošajiem cilvēkiem, man asaras sariešas acīs (un mūziķa acīs pat aiz saulesbrillēm patiešām manāmas asaras - aut.). Tas nav joks, tas nav nekāds f***ing joks! Metalurgs gan nestrādā jau vairākus gadus, tomēr visu šo laiku cilvēki gaidīja un cerēja. Bet tagad viss tiks nogriezts kā ar nazi, aizmirsti par cerībām, to nav un nebūs, viss tiek pārdots par kapeikām. Un nekā vairs nebūs. Skumji.

- Nu, labi, bet vismaz kultūras dzīvē Liepājā viss ir kārtībā - uz pilnu jaudu darbojas koncertzāle Lielais dzintars, Olimpiskajam centram arī klājas ļoti labi!

- Jā, te uzstāsies [Grigorijs] Ļepss un pat [Filips] Kirkorovs! Iedomājies - Liepājā būs pats Kirkorovs (ironizē)! Nevari iedomāties? Es arī nevaru, bet šāds fakts ir. Kādreizējā rokmūzikas galvaspilsētā laikam vajadzīgi arī šādi koncerti, ja jau tie tiek rīkoti.

KĀ IERASTS. Lai gan Līvu jaunā programma skan akustiskā versijā, koncerti neiztiek bez Ainara Virgas kroņa numura - solopartijas, turot ģitāru sev aiz muguras / Foto: Edgars POHEVIČS

- Vai šogad atkal rīkosi savu VirgaFest, kas iepriekšējos gados risinājās Vārtājas senlejā esošajā ciematā ar zīmīgo Virgas nosaukumu?

- VirgaFest neatmaksājās, pērn tika pārdots tikai nedaudz pāri simts biļetēm. Pirmajā gadā festivāls iekrita pašā skaistākajā un saulainākajā dienā, kas līdz tam tajā vasarā bija piedzīvota. Lai gan cilvēki nezināja, uz ko īsti dodas, jo festivāls risinājās pirmoreiz, tika pārdots ap 300 biļešu, kas iesākumam nav slikti. Arī otrajā gadā bija ļoti silts laiks, bet drausmīgs vējš un vēl arī lietus. Mēs ar automobiļiem stiprinājām būdas, kurās pārdot biļetes, citādāk tās būtu aiznestas pa gaisu. Pats pasākums risinājās ielejā, kurai vējš gāja pāri, - ja cilvēki būtu atbraukuši, tad redzētu, ka pie mums ir teju vai bezvēja zona, kaifs te atrasties! Bet ļaudis negribēja pat spert kāju no mājas ārā, lai viņus neaizpūstu ar visu autiņu, kur nu vēl dzīties uz VirgaFest, kas notiek kaut kur Liepājas rajonā. Savukārt trešajā gadā šajos datumos Kurzemē vien iekrita četri festivāli vienlaikus, turklāt bija liels pasākums Kuldīgā, kurā ieeja bija vai nu par velti, vai par piečuku, ar šādu piedāvājumu nekādi nevarējām konkurēt. Laikam šim festivālam nav lemts būt, pērn šajā lietā pazaudēju daudz naudas. Toties Līvufests joprojām būs!

- Kā, bet tas taču notika leģendārajā koncertestrādē Pūt, vējiņi!, šogad bija plānots uzsākt tās rekonstrukciju?!

- Kā tad (smaida)… C’mon, Igo man teica, ka viņš jau pirms septiņiem gadiem esot pūtvējos uzstājies pēdējā koncertā pirms koncertestrādes rekonstrukcijas, kā redzi, tad šajā jomā nekas nav mainījies… Esmu gājis pie pilsētas vadības, pat tur nav bijis īstas pārliecības, ka šogad netiks sākta pārbūve. Bet netiks! Projekts ir kaut kur iestrēdzis. Līvufests būs 25. augustā, to es jau tagad varu pateikt. Uzstāsies grupas Pienvedēja piedzīvojumi, Linga, Lādezers, Opus Pro un, protams, arī Līvi, bet ļaudīm mājās aiziet palīdzēs Bet Bet. Līdz šim divus gadus pa dienu risinājās koru koncerti, bet šoreiz nolēmām, ka vajadzētu šo tradīciju nedaudz mainīt, tāpēc rīkosim jauno izpildītāju konkursu - tajā tiks dziedātas Līvu dziesmas. Šis konkurss jau izsludināts, cilvēki sūta savus demo ierakstus. Tā ka būs arī sacīkstes!

- Sev iztiku nodrošini, tikai muzicējot? Vai varbūt papildus tam bērniem māci spēlēt ģitāru?

- Šobrīd esmu pilnas slodzes muzikants. Pasniegt ģitārspēli es nevaru kaut vai tādēļ vien, ka man reiz ir atņemtas autovadītāja tiesības par alkohola vai narkotisko vielu lietošanu. Tāds ir likums! Nedrīkstu būt pasniedzējs, nedrīkstu arī mācīt spēlēt ģitāru. Mani ienākumi ir no autortiesībām, koncertiem un festivālu organizēšanas, pirmo reizi pats rīkoju arī tūri. Man iztikšanai pietiek. Kapeikas es neskaitu, un nevienu brīdi nav bijis arī tā, ka vajadzētu aizņemties no draugiem - pats varu aizdot.

- Savulaik Liepājā sargāji kuģi…

- Tā bija mana tēta [Ivara] vēlme, viņš bija jūrnieks un kaut kādā veidā gribēja arī mani piesaistīt jūras lietām. Arī Dāniels (Ainara aizsaulē aizgājušais brālis Dainis Virga - aut.) skaitījās Jūrniecības koledžas administrators, strādāja laboratorijā vai kaut kur nu tur vēl. Tētis arī abus savus mazdēlus ievilka jūrniecības lietās, viņi beidza jūrskolu. Kaut kā jau es izvilku to kuģa sargāšanu, bet, vecīt, tās bija mocības! Intervijās gan vienmēr esmu teicis, ka man tur gāja ļoti labi, ka varēju tur laiku pavadīt vienatnē, spēlēt ģitāru un sacerēt muzīku, bet patiesībā es tur 24 stundas sēdēju, zobus griezdams, un, ko tur slēpt, nepārtraukti kodu. Nevienā dežūrā ne uz vienu brīdi es nebiju skaidrā. Tā nu tas bija.

- Ko šobrīd dari ārpus mūzikas, vai ir kādi hobiji jeb aizraušanās?

- Pēdējais, ko darīju pamatīgi un no sirds, - es pamatīgi apgreidoju savu velosipēdu. Internetā pēc tam skatījos, ka esot tāds pats kā [Arnoldam] Švarcenēgeram, tikai labāks (smejas). Bet šajā jomā viss ir izdarīts, kur tālāk vairs iesi?! Jāmeklē jauns hobijs. Kad beigsies tūre, kaut ko sev piemeklēšu. Lai gan - tad sākšu strādāt pie jaunajām dziesmām, diez vai kaut kam citam būs laiks.

- Tu esot labs kulinārs, ne velti nupat biji Rīga TV24 šovā La Dolce Vita, kur pie Roberto gatavoji kaut kādu brīnumforeli!

- Es vienkārši taisu ar aizžmiegtām acīm - ja būs, tad būs, ja nebūs, tad nebūs (smejas). Taču nekad nav bijis tā, ka nebūtu! Laikam taisnība ir teicienam, ka vīrieši ir labākie pavāri. Kad ieeju virtuvē, dažkārt sievai netīšām iesaku pielikt ēdienam tādas vai citādas garšvielas, un izrādās, ka pirms nedēļas esmu viņai teicis tieši to pašu. Viņa saka - tu laikam mani speciāli gribi kaitināt, jau pirms nedēļas aizrādīji par manu pavārmākslu! Piedod, viņai saku, es te vairs savu degunu nebāzīšu (smejas)! Starp citu, pirms raidījuma nopirku foreli, lai mājas apstākļos izmēģinātu, vai manis iecerētā recepte sanāks. Ai, kāda tur mēģināšana, jātaisa augšā, un viss! Tā nu neko neizmēģināju, taisīju raidījumā, un sanāca gardum garda.

- Ar Aniju apprecējies pirms diviem gadiem, no malas izskatās, ka viņa ir tavs stiprais plecs.

- Jā, decembrī būs trīs gadi kopš mūsu kāzām. Sieva pilnīgi noteikti ir manas dzīves pilnā loze - gan dzīvē, gan sadzīvē, gan ikdienā. Man patīk, ka man līdzi arī muzikālajās gaitās ir sievišķīga pavadone. Arī laikā, kad vēl nebiju precējies, vienmēr vēlējos sev līdzās sievišķīgu pavadoni. Kaut vai tikai imidžam. Turklāt bieži taču nepieciešams arī sievietes padoms, piemēram, frizūras vai apģērba ziņā. Man ir palaimējies, ka Anijai tas patīk, viņa labprāt piedalās koncertos kā mana pavadone. Mani netraucē tas, ka esam kopā gan mājās, gan arī manā darbā, šis absolūti nav tas gadījums. Tā nu sanāk, ka mēs kopā arī strādājam, jo man drausmīgi riebjas parakstīt līgumus, pārskaitīt naudas utt. - es pats to nedaru, to dara Anija. Sieva pēc izglītības ir ekonomiste, tāpēc viņa šo jomu pieprot, viņa tajā ir strādājusi. Līguma teksta un tā nosacījumu izstrāde nesagādā viņai nekādas problēmas. Arī abi bērni ir pie vietas un strādā labos darbos, es ar viņiem lepojos. Paldies Dievam, viņi nav nekādi rokenroļščiki - ne burtiskā nozīmē, ne dzīvesveida ziņā. Nedzer, reizēm uzpīpo. Pa to līniju arī viss ir kārtībā.

- Pērn tev nācās izlaist Muzikālo banku muguras problēmu dēļ. Kā pašlaik ar veselību, viss kārtībā?

- Plus mīnus viss ir OK. Pa slimnīcām vairs nav jāgulšņā. Man dakteri ir palīdzējuši, paldies viņiem par to! Arī cilvēkiem, kuri man ik pa brīdim mesendžerī sūta laba vēlējumus, pat pilnīgi svešinieki piedāvā palīdzību. Tiesa, bieži vien - dažādu dziednieku un vudū meistaru pakalpojumus, tos gan man nevajag (smejas)! Uz visu uzrakstīto nepagūstu pat atbildēt, taču cenšos - pats vai arī vismaz deleģēju to izdarīt kādam no komandas.

- Pēc interneta portālos pieejamās informācijas sanāk, ka februārī tev apritēja divi gadi, kopš vairs nelieto alkoholu?

- Zini, šis jautājums gan man ir apnicis līdz riebumam, es par to vairs negribu runāt! Es taču neprasu, cik tavai meitenei vakarnakt orgasmu bija, šie ir līdzīga rakstura privāti jautājumi - tā arī uzraksti!

- Pirms pusotra gada klajā nāca Līgas Blauas grāmata Ainars Virga. Pēdējais līvs. No tās nosaukuma nedaudz dveš tāda kā nolemtība.

- Uz to brīdi tas bija diezgan atbilstoši, bet, ja kāds sāktu rakstīt šādu grāmatu tagad, es ieteiktu pavisam citādāku nosaukumu. Piemēram, Ejam tālāk!. Vai Līvi dzīvi. Es uzskatu, ka tiešām esmu atvēris jaunu lapu. Esmu savācis kolektīvu, kuram es uzticos, un kas uzticas man. Ar kuriem var iet tālāk. Viņi vienmēr būs klāt tad, kad tas būs nepieciešams. Tas ir galvenais! Savākt grupu, ansambli, kolektīvu - tā nav joka lieta. Es vadu kolektīvu desmit gadus, un šķiet, ka beidzot man tas ir izdevies. Tādu, kas gatavs par velti braukāt uz dažādām zelta mikrofonu spēlēm un citiem pašreklāmas pasākumiem, jo šā kolektīva dalībnieki saprot, ka no šādām uzstāšanās reizēm labums ir visai grupai. Kad es iesāku šo projektu, dažs labs pateica - citur viņam maksā cēneri vairāk, viņš spēlēs tur! Kādā jēgā viņam braukt, piemēram, uz Liepāju un spēlēt par brīvu?! Savukārt par šiem Līvu cilvēkiem esmu pārliecināts. Piemēram, tēvs un dēls Mucenieki - jaunais čalis pārzina Līvu repertuāru, viņš, tāpat kā es, ir uzaudzis ar šīm dziesmām. Viņš ir kā mans analogs vai klons, tikai ar divdesmit gadu nobīdi. Ne velti mēs kādreiz varējām lepni teikt, ka Līvi mums ir kā otrā ģimene, un mūsu sievas tur neko nevarēja izdarīt. Šobrīd ir sācies jauns, taču tieši tāds pats posms.