APRITĒ: Tikai latviešu komponistu skaņdarbi

VEIDOSIM OPERETES TEĀTRI KOPĀ. «Operetes teātrim ir nepieciešamas savas telpas un kaut neliela, bet bāzes dotācija. Tāpēc esam sagatavojuši vēstuli Saeimai ar lūgumu mūs uzklausīt un šādu finansējuma iespēju rast,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska, ikvienu aicinot ar savu parakstu atbalstīt šo iniciatīvu © F64

«Operetei Latvijā ir zināma vēsture, un šis koncertuzvedums gan ataino šī muzikālā teātra attīstību, gan apliecina, cik tuvi ir teātra, kino, mūzikla un operetes žanri, gan parāda, cik talantīgi ir mūsu dziedātāji, kuri spēj izpildīt ļoti daudzveidīgu repertuāru,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Visus operetes žanra mīļotājus viņa svētdien pulksten 19 aicina uz VEF Kultūras pili, kur ar koncertuzvedumu Lai sasaucamies, lai dziedam! Operetes teātris sāks Latvijas tūri. Skaistākos stāstus latviešu operešu un teātra sirdsdziesmās par dzīvi stāstīs, dziedās un dejos Jolanta Strikaite-Lapiņa, Marlēna Keine, Nauris Indzeris un Emīls Kivlenieks, kā arī operetes dejotāji un operetes orķestra grupa diriģenta Kārļa Kundrāta vadībā. Režisors Valdis Lūriņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece Elīna Milta.

«Mūsu jaunā koncertprogramma ir kā neliels veltījums Latvijai simtgadē, jo tajā ir tikai latviešu komponistu skaņdarbi, sākot ar Elgas Īgenbergas opereti Annele, turpinot ar Imanta Kalniņa dziesmuspēli No saldenās pudeles, ar Ivara Vīgnera izrādi Seši mazi bundzenieki, ar Aleksandra Kublinska Stārķa matemātiku, ar Valda Zilvera muzikālo leģendu Minhauzena precības, ar Jāņa Lūsēna rokoperu Sfinksa, ar Zigmara Liepiņa mūziklu Adata, ar Mārtiņa Brauna Dvēselīti no kinofilmas Spēle. Un, bez šaubām, plaši pārstāvēta ir arī Raimonda Paula mūzika, un šajā programmā iekļauti skaņdarbi no mūzikliem Māsa Kerija, Marlēna un Dāmu paradīze, kā arī no dziesmuspēles Pāri, kas dabonas,» stāsta Agija Ozoliņa-Kozlovska, piebilstot, ka pēc Rīgas koncerta Lai sasaucamies, lai dziedam! ceļos uz Liepāju, kur diriģenta Guntara Bernāta vadībā tas 25. aprīlī pulksten 19 būs skatāms Liepājas teātrī.

«Jau piecus gadus Latvijas Operetes fonds iet ceļu uz Latvijas Operetes teātra atjaunošanu. Kā zināms, Latvijā Operetes teātris bija piecdesmit gadus, arī pirms tam tika iestudētas operetes, bet - Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav sava muzikālā jeb operetes teātra,» ar nožēlu saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja, uzsverot, ka abās kaimiņvalstīs ir pa pieciem šādiem teātriem.

Agija Ozoliņa-Kozlovska atgādina, kas paveikts šo piecu gadu laikā - tie ir trīs operešu iestudējumi, divi starptautiski operetes festivāli, divas muzikālas izrādes bērniem, ikgadēji Jaungada koncerti un vēl, un vēl, un vēl. «Mums ir skaistas ieceres nākotnei - gan jaundarbi, gan pasaulē pazīstamas operetes. Un ne tikai operetes. Bet - tikai ar privātu iniciatīvu un pašu iespējām, kā tas ir bijis šos piecus gadus, tas ir neiespējami. Tas nav iespējams bez valsts atbalsta,» uzsver Agija Ozoliņa-Kozlovska, norādot, ka Operetes teātra trupā ir vairāk nekā 120 cilvēku, visi iestudējumi tiek veidoti ar orķestri, ar dekorācijām un kostīmiem, bet tas, ka kolektīvam nav savas mājvietas, ārkārtīgi apgrūtina gan darbu plānošanu, gan ikdienas profesionālo darbu. «Mums ir nepieciešamas savas telpas un kaut neliela, bet bāzes dotācija. Un tāpēc esam sagatavojuši vēstuli Saeimai ar lūgumu mūs uzklausīt un šādu finansējuma iespēju rast,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja, ikvienu aicinot ar savu parakstu atbalstīt šo iniciatīvu. «Parakstīšanos var veikt gan mūsu izrāžu norises laikā, gan piezvanot uz mūsu informācijas tālruni 25123145, gan mājaslapā manabalss.lv. Veidosim Operetes teātri kopā!» neatlaidīgi aicina Agija Ozoliņa-Kozlovska, uzsverot: «Ja skatītāji to vēlēsies, Operetes teātris būs!»



Svarīgākais