Kultūra

Gaidot vasaras olimpiskās spēles Tokijā, klajā nākušas divas Artura Vaidera grāmatas – “Olimpiskās dienasgrāmatas. Vasara. Ziema”. Grāmatās apkopotas žurnālista Artura Vaidera publikācijas, sākot no ziemas spēlēm Albērvilā 1992. gadā līdz karstajai Riodežaneiro 2016. gadā. Tas ir ražīgs pienesums neatkarīgās Latvijas olimpisko spēļu vēsturē, jo šajā izdevumā ir uzrakstīta ne tikai olimpiskā vēsture, bet arī valsts un žurnālistikas vēsture pēc neatkarības atjaunošanas.

Vai esat domājuši, par ko pārvēršas dzīve, kur virzāmies un kādas būs sekas tam, kas notiek šodien. Šī doma ienāca prātā, skatoties Holivudas filmu par iluzionistu Hudini, brīdī, kad viņš iejāja cirka arēnā uz ziloņmātes. Epizode rekonstruēja pasaulslaveno triku, kurā zilonene pazuda no arēnas pārsteigtās publikas acu priekšā. Latvijā ziloņus cirka arēnā vairs neredzēsim nekad. Tā gan nav Hudini triku vaina – dresēti dzīvnieki cirkā esot sadisma paveids. Nodomāju, ka ir jau vēl citi dzīvnieku mocīšanas paņēmieni, nu, piemēram, kamieļi, zirgi ēzeļi un mūļi kā transporta līdzeklis. Globālā mērogā dabas aizstāvjiem darba pietiks ilgam laikam.

Pagājušais gadsimts Latvijai atnesa skarbus pārbaudījumus. Pirmais un Otrais pasaules karš, deportācijas un bēgļu gaitas. Tās aizveda latviešus uz dažādām pasaules malām, arī Zviedriju.

23. februāris ir pēdējā diena, kad apmeklētājiem pieejama izstāžu zāle Arsenāls pirms tās rekonstrukcijas uzsākšanas. Pēc nepilniem diviem gadiem unikālā ēka varētu būt tikusi vaļā no apzīmējuma «Rīgas C kategorijas grausts», būs novērstas tai konstatētās pilsētvides estētisko kvalitāti pazeminošās iezīmes. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums – vai tiks īstenota Arsenāla rekonstrukcijas otrā kārta, jo pagaidām ir tikai ieceres un projekti, bet nav finansējuma.

Leona Brieža aiziešana mūžībā pagājušās nedēļas nogalē bija šoks. Sociālajos tīklos cilvēki neslēpti skuma, publiskoja viņa dzejas rindas, dalījās ar tīmekļa saitēm, kurās iespējams klausīties dažādu komponistu dziesmas ar Leona Brieža vārdiem un personiskajām atmiņām.

Rīt, 5. februārī, Nacionālajā teātrī notiks mūziķa Kārļa Kazāka koncerts Apspēlēts, kas vienlaikus būs arī mūziķa jaunākā albuma tautās laišana. «Apspēlēts ir stāsts par mani un manu mūzikas izjūtu šodien, par realitāti, kas var tikt paplašināta tā, kā es to vēlos, kā es uz to paskatos,» tā savu piekto solo albumu raksturo Kārlis Kazāks.

«Izrādēs bērniem un jauniešiem spēlēju jau tik ilgi, ka jūtos pārliecināta par sevi šajā lauciņā un uzdrošinos teikt, ka daru to tiešām profesionāli. Man arī ļoti patīk dauzīties, un es izbaudu to, ko daru, bet – man ir trīsdesmit gadu un, veidojot dramaturģiju izrādei, es varu tikt uztverta arī kā nopietna dāma,» smaidot saka aktrise Ance Muižniece.

Rīgas Kino muzejam līdz ar jaunajām telpām Pulka ielā paveras plašākas iespējas krāt un uzglabāt filmām radītos tērpus. Filmas Homo Novus veidotāji pirmie atsaukušies muzeja aicinājumam, dāvinot tam vairākus kostīmus. Muzeja darbinieki cer, ka arī citi režisori un producenti atsauksies un piedāvās liecības par savām filmām, kas ļautu ar laiku izveidot plašu Latvijas simtgades filmu retrospekciju.

«Teātrim ir ļoti liela nozīme, negribas teikt, cilvēku programmēšanā, tāpēc saku – viedokļa veidošanā. Latvieša mentalitātei teātris ir ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa, tāpēc ir īpaši jādomā par to, kas, kā un par ko tiek runāts uz skatuves,» uzskata komponists Kārlis Auzāns. Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Lauras Grozas-Ķiberes jaunākajam iestudējumam Talantīgais misters Riplijs, un Kārlis Auzāns ir viens no izrādes veidotāju radošās komandas.

Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā pils iela 19) no vakardienas skatāma fotoizstāde Sešdesmitie – skats uz pilsētu.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs informē, ka pirmdien, 3. februārī, no pulksten 10 muzeja administrācijas zālē visas dienas garumā notiks gadskārtējā zinātniskā konference.

«Es sevi izmēģinu dažādos virzienos. Mans jaunākais – deviņu darbu – cikls ir veidots uz trīsmetrīgām skārda loksnēm, kas piestiprinātas uz metāliskas armatūras režģa. Gleznojumā ir koka struktūras, un scenogrāfisko sajūtu rada gaismu spēles,» saka jaunā gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistra programmas studente Baiba Ābelīte (40).

Ingas Tropas iestudētā Zalkša līgava pēc Aspazijas lugas Zalša līgava motīviem Jaunajā Rīgas teātrī ir konceptuāli drosmīgs mēģinājums atdzīvināt lugu, kura Latvijas teātra vēsturē iestudēta tikai vienu reizi uzreiz pēc uzrakstīšanas 1928. gadā (rež. A. Mierlauks).

Šonedēļ Dailes teātrī franču autora Floriana Zellera lugas Māte pirmizrāde. Iestudējuma režisors Intars Rešetins, galvenajā lomā – Lilita Ozoliņa.

Saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni un Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu.

Fonds Mākslai vajag telpu informē, ka šogad turpinās programmu Izbraukuma nodarbības par 20. gs. otrās puses un mūsdienu mākslu un piedāvā Latvijas skolām pieteikties izbraukuma nodarbībām, kuru laikā jauniešus iepazīstina ar latviešu mākslas vēsturi un mūsdienu mākslas procesiem, aicinot viņus arī izteikties un artikulēt savu viedokli par mākslu.

Apgāds Kontinents, kurš, tā vien šķiet, pēdējā laikā mēģina paplašināt savu grāmatu klāstu, ko agrāk pamatā veidoja New York Times bestselleru listes autori, laidis klajā pašmāju rakstnieka vēsturisko romānu Livonijas slazdā. (Ja atceramies, pirms tam bija Igaunijā atrastās Ziedoņa Siliņa Latviešu leģionāra piezīmes.)

Svētdien, 2. februārī, Dailes teātrī pirmizrāde poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča lugai Testosterons. Pēc 16 gadu pārtraukuma Dailes teātrī atgriežas režisors Oļegs Šapošņikovs.

Viena no jaunākajām kultūras notikumu vietām Latvijā – Hanzas Perons – izvirzīts sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras 2019” kā iecienītākā kultūrvieta Rīgā, kā arī nonācis prestižā arhitektūras un dizaina medija “Dezeen” redzeslokā.

«Es nekad neesmu gribējusi būt pirmā, un Dievs mani visu mūžu arī ir sargājis, ļaujot labi justies kā otrajai. Pauls pa priekšu, un es viņa azotē – siltāk jau nevar būt,» smaidot saka mūzikas pedagoģe un diriģente, ilggadējā bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte mākslinieciskā vadītāja Daila Martinsone.

Izcilais ģitāras virtozs Vjačeslavs Mirtohins, atzīmējot savu dzimšanas dienu, laiž klajā jaunu albumu " Ceļš uz mājām"  ar jaunām un arī jau senāk radītām dziesmām, kas vēl nekad iepriekš nav ierakstītas.  Jubilejas sakarā top arī koncerts - jaunā albuma prezentācija, kas izskanēs 31.janvārī VEF Kultūras pilī. 

Jurim Kaukulim – 50! Izklausās neticami, taču tas ir fakts: latvju rokgrupas Dzelzs vilks vienmēr jaunā vokālista, ģitārista un dziesmu autora pusgadsimta jubilejai par godu februārī un mazliet arī aprīlī notiks virkne koncertu dažādās Latvijas pilsētās.