Kultūra

Pēc slavenā latviešu komponista Pētera Vaska jubilejas koncerta, kas 16.aprīlī notika Vidzemes koncertzālē Cēsis, vairākiem tā dalībniekiem atklāts koronavīruss, vēstīts Evijas Kalnbērzas materiālā "Vaska jubileju pabojā Covid-19" izdevumā "Privātā Dzīve".

Deviņas dienas, no 7. līdz 23. maijam, nedēļu nogalēs koncertzāles “Latvija” parādes durvis aizšķērsos konteiners ar kultūru jeb “Mūžzaļš”, kur klātienē aci pret aci, viens pret vienu apmeklētājam sastapt mākslinieku.

Lielākajiem pandēmijas radītais zaudējums kultūras nozarei būtu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atcelšana, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

22.aprīlī mūžībā aizgājis viens no cilvēktiesību grupas "Helsinki 86" dibinātājiem Mārtiņš Bariss, apstiprināja Barisa ģimenes draugi.

«Labākais līdzeklis pret vecumu ir neapstāties. Katru dienu cenšos izstaigāt kādu līkumu un mājās pabraucu uz trenažiera. Ir jākustas. Ja iegulsies, nekādas jēgas vairs arī nebūs,» saka viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, aktieris un pedagogs Haralds Ritenbergs. 11. maijā viņš svinēs savu 89. dzimšanas dienu, bet ceturtdien, 29. aprīlī, Dailes teātrī Dejas balvas pasniegšanas ceremonijā viņam tiks pasniegta Mūža balva dejas mākslā.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Biele un Madernieks, Gruzdovs un Manskis, Plēpe un Markševics

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne tikko pārkāpusi savas dzīves 80 gadus. Kā šodien paiet viņas dienas?

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šoreiz akcents tiks likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, jo šodienas apstākļos tie nevarēs notiks tradicionālā formātā, bet tiks ielikti tādā formā, kas būs epidemioloģiski droši, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

No 20. līdz 24. aprīlim Latvijas Radio 1 klausītājiem piedāvās Radioteātra pirmatskaņojumu – godalgotas latviešu rakstnieces Janas Egles stāstu krājuma “Svešie jeb miļeņkij ti moj” iestudējumu, ko režisējis Intars Rešetins. Tas skanēs ik vakaru no pulksten 22.05 līdz 23.00 un būs pieejams arī mājaslapā latvijasradio.lv.

Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

Kannu kinofestivālu jūlijā atklās franču režisora Leo Karaksa jaunākā filma "Annette" ar Ādamu Draiveru un Marionu Kotijāru galvenajās lomās, pirmdien paziņojuši festivāla organizatori.

«Piedāvājums no Radioteātra man bija ļoti negaidīts. Pirmkārt, tāpēc, ka radio sen neko nebiju darījusi, un, otrkārt, es nekad nebiju strādājusi kopā ar Intaru Rešetinu kā režisoru. Esam bijuši tikai skatuves kolēģi,» saka Dailes teātra aktrise Indra Briķe.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Vasks un domubiedri, Osokins un Sirmais, Geka, Gāgane un Gupalo

Šodien komponists Pēteris Vasks atzīmē 75 gadu jubileju. Apliecinot šo Latvijas kultūrai nozīmīgo notikumu, Koncertzālē "Cēsis" notiks koncerts "Klātbūtne", kurā pasaulē zināmākā un atskaņotākā latviešu komponista simfoniskās, kora un kamermūzikas skaņdarbi skanēs koncertzāles šī gada rezidences mākslinieču - vijolnieces Kristīnes Balanas un čellistes Margaritas Balanas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un divu diriģentu - Andra Pogas un Māra Sirmā sniegumā.

Domājams, cauri Vērmaņdārzam, mīļi sauktam par Vērmanīti, esam gājuši gandrīz visi. Taču diez vai daudzi iedomājas, ka pie šīs rīdzinieku un pilsētas viesu iecienītās atpūtas vietas, kur allaž norisinās arī tirdziņi, koncerti un citi pasākumi, esam tikuši, pateicoties baltvāciešu tirgotāja dzīvesbiedrei un mecenātei Annai Ģertrūdei Vērmanei (1750–1827). Tieši viņa 1817. gadā uzdāvināja pilsētai zemes gabalu kopā ar tiem laikiem ievērojamu naudas summu. Parks tika atklāts 1817. gada 8. jūnijā, bet 1827. gadā savā testamentā Anna Ģertrūde parku novēlēja pilsētai. Savukārt 2000. gada Annu dienā 26. jūlijā Vērmanes dārza krāšņajā rozārijā tika atklāts atjaunotais Annas Ģertrūdes Vērmanes obelisks, kuru apsargā 1884. gadā tēlnieka Augusta Folca izkaltie smilšakmens lauvas.

Šo sestdien, 16. aprīlī, Pētera Vaska 75. dzimšanas dienā, tiešraidē no Koncertzāles “Cēsis” gaidāms komponista jubilejai veltīts koncerts “Klātbūtne”.

Kultūras ministrs Nauris Putulis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka drīzumā, iespējams, apmeklētājiem tiks atvērti muzeji un galerijas.

«Krīzes laikā, kad apstākļi ir tādi, kādi tie ir, mēs esam spiesti vairāk domāt, esam spiesti arī riskēt. Kamēr vieni pārkvalificējas un meklē jaunas nodarbošanās, mana sajūta ir, ka mums, profesionāliem mūziķiem, ir jāturpina radīt saturs – kultūra. Jo neko citu jau mēs, visticamāk, nedarīsim,» domā komponists, producents un vokālās grupas «Framest» dalībnieks Jānis Ķirsis. Viņa iniciēta, Rīgā atklāta jauna kultūrtelpa «Auss».

Aktieris Kaspars Zāle grasās pārsūdzēt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru noraidīta viņa civilprasība pret Dailes teātri par vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, pavēstīja aktieris.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Vasks, Poga un Sirmais, Zandere un Kirjuša, Uškāns un Nakagava

Ķekavas novadpētniecības muzejs ir vienīgais muzejs Latvijā, kurš cenšas popularizēt karikatūru kā mākslas žanru, organizējot karikatūru izstādes un konkursus, kā arī papildinot muzeja krājumu ar Latvijas karikatūristu darbiem. Muzeja krājumā ir bagāts un daudzpusīgs novadnieka grafiķa un karikatūrista Edgara Ozoliņa atstātais mantojums.

Nav noslēpums, ka būvniecības tendences mainās un arvien parādās jauni būvmateriāli, taču viena vērtība jau gadu simteņiem un citviet pat tūkstošiem ir milzīga vērtība, ko redzam ik dienu kā vēsturiskās, tā modernās ēkās – tas ir ķieģelis. Pašreiz bieži vien ērtuma dēļ arhitekti un būvnieki izvēlas keramiskos blokus, kas ir lielāki un tādēļ darbs ātrāk iet uz priekšu, taču arī paši ķieģeļi vēl arvien ir gana pieprasīti. Kā tieši ir radies šis unikālais būvmateriāls un kāpēc Latvijā ražošana ir tik veiksmīga?