Ar kārtējo ambiciozo versiju šovasar Lielvārdē pie skatītājiem dosies leģendārās rokoperas “Lāčplēsis” iestudējums – šoreiz režisores Rēzijas Kalniņas izpildījumā. Radošās komandas sastāvs un viņu centieni vedina domāt, ka šoreiz “Lāčplēsis” būs tik neparasts kā vēl nekad iepriekš.
Iemesls jau nedz kuru reizi atgādināt par Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes “Lāčplēsi” ir atrasts gana labs - Andreja Pumpura eposa 135. gadadiena un arī pašas rokoperas 35. gadadiena, turklāt tas viss uz šovasar notiekošo dziesmu un deju svētku viļņa. Aiz ļoti plāna aizkariņa it kā pieslēpta Ogres pašvaldības (lasi - tās vadības) vēlme sarīkot savā pusē kādu grandiozu pasākumu, kam ļoti labi der tautā mīlētā rokopera. Uzvedumam izvēlētā vieta ir fantastiska - pasākums notiks 28. jūlijā Lielvārdes parkā pie Daugavas, kurai eposā ir piešķirta īpaša nozīme, turklāt jāatgādina, ka tieši Lielvārde ir Andreja Pumpura dzimtā vieta, kur pagājušas dzejnieka skolas gaitas, apgūts mērniecības amats un rasti arī pirmie iedīgļi vēlākajam eposam.
Šoreiz iestudējuma groži nodoti režisores Rēzijas Kalniņas rokās, un viņa ap sevi sapulcinājusi ļoti radošu komandu, piesaistot scenogrāfi Kristīni Kutepovu (viņa sola vērienīgu skatuves iekārtojumu ar ieskatu zemūdens pasaulē), kostīmu mākslinieci Danu Dombrovsku (jau preses konferencē bija skatāmas viņas šokējoši drosmīgās vīzijas), horeogrāfi jeb kustību režisori Lindu Kalniņu u.c. Rēzija vairākkārt uzsvēra, ka šo uzvedumu vēlas veidot kā “”Lielvārdes Vudstoku”, kur piedalīties varēs visi - kopā dziedāt, kopā priecāties, kopā raudāt un kopā smieties”.
Aizkulisēs dzirdētie stāsti par jaunā “Lāčplēša” iespējamām sižetiskajām līnijām liek domāt, ka šoreiz taps kaut kas īpaši neparasts. To apliecina arī Danas Dombrovskas tērpu skices (viņa gan uzreiz precizēja, ka “es nevaru izstāstīt precīzu aprakstu katram no tērpiem, jo tie top darot”, tātad aprises vēl var mainīties), kur, piemēram, Lāčplēsis redzams tādā kā ukraiņu karoga krāsas apmetnī, bet Līkcepure vispār izskatās pēc gotu pusaudža. Galvenie pārsteigumi, protams, gaidāmi no pašas Rēzijas un viņas vīzijām. Piemēram, pēc Rēzijas ieceres, jaunajā iestudējumā būs trīs pilnvērtīgi galvenie varoņi - bez Lāčplēša un Laimdotas vēl arī Kangars, kuri veidos tādu kā “drāmas trīsstūri”. Proti, abi puikas bērnībā auguši kopā, bijuši draugi, arī Laimdotai patikuši abi, un skatītājs varēs sekot līdzi visu varoņu gaitām un analizēt, kāpēc viņu likteņi veidojušies tā, nevis citādi.
Režisore sola “atklāt vēl neredzētas šķautnes eposa varoņos, kas kļuvuši par mūsu nācijas simboliem un pielīdzināmi mums pašiem”, jo “katram laikam ir savs varonis, katram laikam ir savs nodevējs, tāpat arī savi atbalstītāji un draugi”, un “ikviens no mums ir atradies savas dzīves krustcelēs, gluži kā Kangars vai Lāčplēsis, Līkcepure vai Koknesis, un šie simboli atdzimst mūsos caur mūsu izvēlēm”.
Lai gan droši vien katrs skatītājs gaida “Lāčplēša” nākamo iestudējumu ar vāji slēptām cerībām, ka varbūt vismaz jaunajā izrādē Lāčplēsis beidzot pilnīgi un galīgi piežmiegs Melno bruņinieku un tas viens pats grims dzelmē, taču tik skaisti laikam nebūs arī šoreiz. “Arī šajā laikā atrodamies pie Daugavas un vēl joprojām gaidām, kad Lāčplēsis uzvarēs Melno bruņinieku. Un kas tad īsti ir Melnais bruņinieks? Kamēr mēs nesapratīsim, ka Melnais bruņinieks atrodas mūsos pašos, un kamēr neizcīnīsim cīņu paši ar sevi un savām bailēm, mēs necelsimies,” norāda Rēzija.
Diezgan dīvaini, ka tik apjomīgam iestudējumam plānota tikai viena izrāde (vismaz šosezon), bet tas nozīmē, ka to klātienē varēs vērot tikai 4500-5000 skatītāju. Pēc stāstītā varēja noprast, ka tā tapusi relatīvi lielā steigā, kad lielai daļai mūziķu saspringtais vasaras uzstāšanās grafiks jau bijis “aizsists”, bet, kāpēc sanākusi šāda steiga, netapa skaidrs. Iespējams, tas saistāms ar jau minēto Ogres pašvaldības iesaisti, jo tieši ogrēnieši, tā teikt, “maksā un pasūta mūziku” - Ogres novada kultūras centrs noslēdzis līgumu par “Lāčplēša” atjaunotā iestudējuma norisi par aptuveni 119 000 eiro.
Runājot par rokoperas “Lāčplēsis” atjauninājumiem, vienmēr lielāko interesi radījis jautājums, kuriem tikušas centrālās lomas. Šajā reizē galveno lomu atveidotāji rada duālas sajūtas: Lāčplēsi atveidos spēcīgās balss īpašnieks Atis Zviedris (pazīstams pēc darbošanās grupā “The Rolltones”, vēl iepriekš - kā “eksfabrikants” Flame), kuram nav praktiski nekādas pieredzes aktiermeistarībā, bet Laimdotu - teicamā aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa, kura savukārt nav profesionāla dziedātāja. Abi kopā viens otru labi papildināšot un arī skološot - tas tā varētu būt. Jāpiebilst, ka Māras Zālītes meita Ilze Ķuzule-Skrastiņa ar šo rokoperu kopā teju vai dzimusi - pirmizrādes laikā viņai gan bijuši tikai trīs gadiņi, un meitene vesta mājās, kad uz skatuves parādījušies bērnam bailes iedvesošie jodi… Kangaru jau ne pirmoreiz atveidos Marts Kristiāns Kalniņš, kurš sevi šajā lomā labi pierādījis arī iepriekš.
Pārējie tēli. Lielvārda lomā būs operas solists Raimonds Bramanis, Dīterihs - mūziķis Atis Ieviņš, Līkcepure - aktieris Gundars Grasbergs, Koknesis - “līvs” Jānis Buķelis jeb Buks, Ziemeļmeita - Alise Kante, Staburadze - Anmary jeb Linda Dinsberga, bet teicējas lomā iejutīsies aktrise Inga Tropa. Uzreiz krīt acīs veiksmīgā Kokneša lomas atveidotāja izvēle - Buks vienīgais var mēģināt aizvietot oriģinālajā “Lāčplēsī” spoži sevi parādījušo Aivaru Brīzi, ko viņš veiksmīgi dara arī grupā “Līvi” un ko veiksmīgi darījis arī iepriekš rokoperā.
Savākta arī iespaidīga instrumentālā grupa ar pašu Zigmaru Liepiņu priekšgalā, īsts “dream team” - vēl arī taustiņnieks Uldis Marhilēvičs, ģitārists Mārcis Auziņš, basists Valters Sprūdžs un bundzinieks Gundars Lintiņš. Mūziķu un aktieru sastāvu kuplinās grupa “Latvian Voices”, kā arī Ogres novada amatiermākslas kolektīvi.
Protams, ķerties klāt “Lāčplēsim” nebūtu iespējams bez rokoperas autoru, komponista Zigmara Liepiņa un libreta autores Māras Zālītes, svētības. “Pirmoreiz varoņeposu iestudē tikai dāmas!” pajokoja dzejniece. Viņa atgādināja, ka pirms 35 gadiem nav bijis garantiju pat tam, ka izdosies nospēlēt kaut vai rokoperas pirmizrādi, kur nu vēl paredzēt tai tādu ilgmūžību - toreiz izdevies apspēlēt bargo pieņemšanas komisiju ar argumentiem, ka jau izpārdots vairāk nekā 40 “Lāčplēša” izrāžu, uz katru biļetes iegādājušies ap 3500 skatītāju un izrādes atcelšana varētu radīt grūti prognozējamas sekas ar tautas stihisku manifestēšanos laukumā pie Sporta manēžas… Komponists Zigmars Liepiņš piebalsoja, ka izrāde arī notikusi “īstajā brīdī, jo [Mihails] Gorbačovs palaida vaļīgāk striķus - vēl pirms trīs gadiem nekas tāds nebūtu iespējams”.
Abi autori vienojās, ka “katrā jaunā iestudējuma reizē [rokoperai] nāk klāt kāda jauna nianse, jo, lai arī vārdi un mūzika ir tie paši, ir jauns ceļš un jauni domu meklējumi”. “Man šī ideja patīk, bet, kā tā tiks realizēta, ir atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem, tostarp arī dabas, jo uzvedums notiks reālā vidē uz reālas skatuves,” norādīja Zigmars Liepiņš. “Protams, būs vecākās paaudzes skatītāji, kas teiks - fui, tolaik bija labāk! -, taču ar to jārēķinās. Prieks, ka šis darbs dzīvo, lai katrs atrod tajā kaut ko jaunu. Spēlējiet tik vēl!” novēlēja komponists.
