Mežparka Lielajā estrādē skan labi
 
©Foto: Ilmārs ZNOTIŅŠ, Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs

Mežaparka Lielajā estrādē ceturtdien pulcējās koristi, lai ievingrinātu balsis noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļā. Tajā piedalās ne tikai kori, bet arī deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti – kopā apmēram 18 000 dalībnieku. Dziedātāji jau pēc pirmās dienas atzina, ka skan labi, un cerot, ka koncerts tiešām izvērtīsies par notikumu Latvijas simtgadē.

Par balsu plašumu un skanīgumu daļēji atjaunotajā estrādē bija priecīgi pārsteigts korists Aivars Vētra: skaņa vis nebēgot mežā vai kur citur, bet nonākot tieši pie klausītāja. Turklāt no visiem skatītāju daļas punktiem dzirdams labi! Viņš vīru korī dziedot jau kopš 1973. gada, kad diriģents Haralds Mednis pierunājis nākt uz Juventus - nedēļu pirms koru kariem. Pašlaik ir Prezidiju Konventa vīru kora dalībnieks. Bet te dziedot arī brālis Jānis, brālēns no Ņujorkas kora, brāļadēli un meitas arī. Esot arī Vaivaru koris, pie kura dibināšanas klāt stāvējis, tā ka jūtoties kā lielā savējo saimē. Runājot par repertuāru, labi, ka tajā nav tikai divbalsīgie gabali, lai cik tie tautā arī būtu populāri. Jo beidzot Mežaparka Lielajā estrādē skanot īstas kora dziesmas. Par jaundarbiem gan neizteikšoties, jo sirdī vēl neviens neesot iekritis. Ir žēl, ka ir tādas, kas acīmredzot nekad vairs te neskanēs, bet kas bija ļoti labas kā kora dziesmas un kuras viņam ļoti paticis skandēt.

SADZIEDĀŠANĀS. Mēģinājumi notiek visas dienas garumā, lai var sadziedāties visi - gan jauktie, gan vīru, gan sievu, gan bērnu kori. Vismaz koristiem nenākas glābties no lietus, bet no saules stariem gan / F64

Dziedoņa vīrus Neatkarīgā sastapa skatītājos, kamēr vēl kopkoris mēģināja pilnā sparā. Jā, nu mazliet agrāk esot noplaukuši” no skatuves. Bet tas viņiem piedodams, jo esot taču Lielās balvas īpašnieki, paironizēja vīri, no kuriem dažam labam aiz muguras ir vairāk nekā desmit dziesmu svētku.

Kā izdevies pārtrumpot pārējos vīru korus? Jā, nu vienkārši tas neesot bijis, jo konkurence ir ļoti spēcīga. Mazliet gan esot «škrobīgi», ka viņu diriģents Uldis Kokars nav virsdiriģentu pulkā. Jo ir taču pelnījis, lūk, arī šā gada panākumi to apliecinot.

Arī Dziedoņa vīri ir tādās domās, ka «vecās, labās» kora dziesmas patīkot labāk. Bet, iespējams, ar laiku kāda jaunā arī kļūs tuvāka. Kopumā gan vīru repertuārs esot - «cepuri nost», taču jauktā kora «piedāvājums» gan neapmierinot, jo nav ietvertas piemērotas dziesmas. Piecas sešas dziesmas esot folkloras ansambļu cienīgas. Ir taču latviešiem tik bagāts pūrs, varēts taču pameklēt ko vērtīgāku! Un varbūt arī ne tik bieži dzirdētu, uzskata Vitolds Rijnieks. Savukārt Jānis Bičevskis, kam arī visa ģimene esot «iesaukta» svētkos, cer, ka nebūs tādi eksperimenti, kādi bija iepriekšējos svētkos, kas pavisam nav iederējušies visā pasākuma kopnoskaņā. Pašlaik jau daudz no režijas neesot redzējuši.

Katrā ziņā visi aptaujātie ir vienoti, ka nu beidzot Lielā estrāde sāk pieņemt modernu veidolu. Nenoliedzams pluss ir jaunā Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra un pakalpojumu zona. Un kur tad vēl jaunās labierīcības! Kad būs pabeigta otrā kārta, tad jau varēšot teikt, ka esam pasaules līmenī. Mazliet žēl esot vecās estrādes, ko pēc dziesmu svētkiem nojauks. Jo tā ir kā simbols tiem gadiem, kad kora dziedāšana bija kā pretošanās kustība, kā spīta un vienotas domas izpaudums.