KULTŪRA: Pasniedz Baltvilka balvas

Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas pasniegšana šogad norisinājās Jaunā Rīgas teātra iekšpagalmā © Arno Jundze

Pagājušās nedēļas nogalē dzejnieka Jāņa Baltvilka 71. dzimšanas dienā Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas žūrija paziņoja 2015. gada laureātu vārdus.

Jau iepriekš tika atklāts, ka šā gada balvas starptautiskie laureāti ir Igaunijas rakstniece Aino Pervika, bet balvu par viņas stāstu grāmatas Prezidents tulkojumu saņēma Maima Grīnberga. Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā saņēma Luīze Pastore par sērijas Mākslas detektīvi izdevumiem Pazudušais pērtiķis un Neredzamais cilvēks. Savukārt Jāņa Baltvilka balvu bērnu grāmatu mākslā saņēma pazīstamā grāmatu māksliniece Anita Paegle par ilustrācijām trim grāmatām: Jura Zvirgzdiņa Miega pasaka un Ziemas pasaka, kā arī Jāņa Baltvilka pekstiņstāstiem Kaķuzirņi un kurmjukrārkli. VAS Latvijas valsts meži balvu Jaunaudze par debiju bērnu literatūrā saņēma Mārtiņš Zutis par grāmatu Nenotikušais atklājums. Laureāti saņēma diplomus, mākslinieces Ineses Brants veidoto balvu un naudas prēmiju 1400 eiro apmērā, kā arī iespēju vienu mēnesi dzīvot un strādāt Ventspils starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā, saņemot radošo stipendiju. LVM balvas Jaunaudze laureāts saņēma naudas prēmiju 900 eiro apmērā. Žūrijas īpašā atzinība pienācās Ingai Gailei un Anetei Melecei par izcili saskanīgo kopdarbu dzejoļu krājumā Vai otrā grupa mani dzird? Grāmatas vērtēja LBJLP prezidente un Latvijas Universitātes profesore Ilze Stikāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja Liega Piešiņa, mākslas zinātniece, LU docente Austra Avotiņa, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Aiga Dzalbe, Rakstniecības un mūzikas muzeja kurators Aivars Madris un komponists Andris Sējāns.



Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais