Tūrisms

Kad kādā vietā jau sen apgūts tas, kas pragmatiskās domās un instinktīvās vēlmēs bijis izvirzījies prioritāšu augšgalā, pienāk brīdis, kad var pievērsties tam, kas reizi no reizes atlikts vai arī nav bijis pieejams vispār. Kā jau vienmēr kultūras metropolēs, galvenais uzdevums ir izvēlēties, un tas ir īpaši grūti Berlīnē, kur apmēram 170 muzeju.

Stereotipi par Gruziju liek domāt, ka vīrieši tur dzer vīnu, karstasinīgi dejo un, piedienīgi izsakoties, pievērš uzmanību sievietēm. Protams, ne savējām. Ir laiks šos priekšstatus lauzt. Arī Rīgā ir parādījušās reklāmas, kurās aktīvi aicina doties uz Gruziju. Atpūsties.

Dumpošanās pret pastāvošo kārtību, traku ieceru īstenošana un tūristu piesaiste – tādi visbiežāk ir mikronāciju izveides iemesli. Mikronācijas pasludina savu neatkarību no esošām valstīm, taču citi parasti tās neatzīst. Viena brauciena laikā izdevās apmeklēt divas šādas mikronācijas – slaveno hipiju un zālītes pīpētāju pulcēšanās vietu Kristiāniju Dānijā un mazāk zināmo Ladoniju Zviedrijā, ko nodibinājis skandalozais latviešu izcelsmes zviedru karikatūrists Lāšs Vilks (Lars Vilks).

Šomēnes Limasolā, Kiprā, norisinājās ikgadējais pilsētas ielu mākslas festivāls "Street Life festival Limassol 2015", kurā piedalījās graffiti mākslinieks KIWIE no Latvijas. Sadarbībā ar ZABOU, franču izcelsmes ielu mākslinieci no Liebritānijas, tapa darbs "Sarkangalvīte un Vilks", radot plašu rezonansi.

Mana pirmā iepazīšanās ar Šanhaju bija tālā bērnībā. Ciemojoties pie radiem, šķirstīju rūpīgi glabātos pirmskara žurnāla Atpūta numurus un ieraudzīju ilustrācijas par 20. gadsimta 30. gadu traģiskajiem notikumiem.

Dabas fotogrāfe Julita Kluša 9.maijā Siguldā negaidīti atklājusi lielāko egli Baltijā- tās apkērtmērs ir 4.66 m, kas ir par vairāk kā 80 centimetriem "resnāka" kā Īves egle, kura ilgu laiku tika uzskatīta par Latvijas lielāko egli. Atradēja sociālajos tīklos publicējusi stāstu par veiksmīgo atradumu:

Žurnāls Māja kāpa uz velosipēda un gida pavadībā devās ekskursijā, lai uzzinātu un iepazītu Latvijas neatkarībai simboliskus notikumus un vietas Rīgas centrā.

Daugavpils cietoksnis un Marka Rotko centrs ir vieni no pašiem populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā. Turklāt ap 40% Daugavpils viesu ir ārvalstnieki, kas vēlas redzēt pasaulē slavenā mākslinieka darbus, izjust 19. gadsimta sākuma militāro būvju atstāto auru, iegriezties skrošu rūpnīcā, tuvāk iepazīt vienu no retajām sinagogām vai ar plostu doties pa Daugavu.

Latvijas hokeja fani pasaules čempionāta laikā uzvedas ļoti civilizēti, un vēstniecībai Čehijā tā laikā gandrīz nav papildus darba, svētdien atzina Latvijas vēstnieks Čehijā Alberts Sarkanis.

Kuka salu lielākās salas Rarotongas galvaspilsētas Avaruas ostā valda milzu rosība. Tā nav pasaules dzīvīgākā osta: ja neņem vērā kādu paretam ienākošu kravas kuģi, pārsvarā te rindojas tikai visdažādākie tūristu ekskursiju kuģīši un motorjahtas, kas piedāvā diezgan vienveidīgu (un dārgu) izklaides klāstu – iebraukt dziļāk okeānā un tur makšķerēt atkarībā no sezonas tādas, šitādas vai vēl citādas zivis.

Jau piekto reizi pie kaimiņvalsts lasītājiem nonācis populārā laikraksta "Postimees" pielikums "Puhkus Latis" (Atpūta Latvijā) ar lielisku tūrisma piedāvājumu visā mūsu valstī.

PTAC līdz šī gada maijam saņēmis 30 patērētāju sūdzības par kopējo summu vairāk nekā 55 tūkstošiem EUR, kurās norādīts, ka komersants SIA "Relaks Tūre" apturējis ceļojumu nodrošināšanu uz vairākiem galamērķiem – dažādām Eiropas valstīm, Austrāliju, ASV u.c.

Vadošās alpīnisma pakalpojumu kompānijas svētdien paziņojušas ka pēc 25.aprīļa postošās zemestrīces Nepālā un tās izraisītās sniega lavīnas, kas smagi skāra Everesta bāzes nometni, atsauc pavasara ekspedīcijas uz pasaules augstāko virsotni.

Laiks skrien vēja spārniem, un jau rīt Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā sāksies kārtējais pasaules čempionāts hokejā. Kā ierasts, to klātienē skatīties dosies arī tūkstošiem latviešu līdzjutēju, turklāt mūsējiem ir paveicies, jo Latvijas izlase spēlēs nevis provinciālajā Ostravā, bet Prāgā, ko ik gadus apmeklē vairāk nekā 6 miljoni tūristu. Uz šī fona aptuveni 650 000 hokeja cienītāju, kurus laikā no 1. līdz 17. maijam gatavojas uzņemt visa Čehija, nav nekas dižs.

Grezni tērpi, izjādes ar zirgiem un balles līdz rīta gaismai – varētu domāt, ka tas ir vienīgais, par ko pirms vairākiem gadsimtiem domāja muižas baroni. Pakrojas muižas ēku komplekss, kas ir iekļauts Lietuvas kultūras mantojuma objektu reģistrā, ir saglabājis liecības, ka arī toreiz cilvēku prātos tāpat kā mūsdienās valdīja bizness un kaislības.

...Ir pusdienlaiks. Un pilsētas centrs, pilsētas centrālais laukums ir absolūti tukšs un kluss. Gluži kā grāmatā Pelle viens pats pasaulē. Taču Pelles te nav, un mēs atrodamies Bormio – nelielā, senā Itālijas Alpu pilsētiņā, kas gan arhitektūras, gan gaisotnes ziņā atšķiras no Livinjo – latvju slēpošanas galvaspilsētas, kurā kārtējo gadu mērojam un baudām gludās Motolino un Karosello nogāzes.

Sociālajā portālā facebook Kristaps Liepiņš publicējis iedvesmojošas bildes no trīs nedēļu ceļojuma pa Nepālu.

Sagaidot jauno tūrisma sezonu, kaimiņvalsts Lietuvas minerālūdeņu un dūņu dziedniecības kūrvieta Birštona, kas atrodas Nemunas upes līkumā nieka 300 kilometru attālumā no Rīgas, steidz atjaunot un sakārtot ielas un apzaļumot parkus, rekonstruēt jau esošos un būvēt arvien jaunus dziedniecības kompleksus, lai jau šajā vasarā ar vēl nebijušu vērienu un krāšņumu uzņemtu slimību novārdzinātos un lielpilsētu kņadas nogurdinātos, kuri izslāpuši pēc klusuma un miera.

Viesnīcas «Hotel Roma» vadītāja Linda Abu Meri (45) un Libānas arābu izcelsmes Latvijas ārsts un politiķis Hosams Abu Meri (41) aizvadītajās skolēnu brīvdienās ar bērniem – Sabinu (10), Adrianu Annu (6), Haraldu (13) un Helēnu (16) – izbaudījuši ģimenisku atpūtu Ēģiptē – latviešu iecienītajā piejūras kūrortā Šarm eš Šeihā.

Latviešiem Norvēģija ir pazīstama kā skarbo fjordu, mītisko troļļu, dramaturga Henrika Ibsena un gleznotāja Edvarda Munka zeme. Ar ko norvēģiem varētu asociēties Latvija? Laikam gan ar to, ka šeit viss ir lēti norvēģu izpratnē un dzīvo cilvēki, kas gatavi Norvēģijā strādāt par pastniekiem un celtniekiem.

Ar pītiem groziem un verbu garajām stabulēm no svētā Kazimiriņa (Kaziukas) svētku gadatirgus Viļņas ielās satek cilvēki un pamazām izšķīst kā lietus lāses, sitoties pret stiklu.

Kad dzirdu garām aizejam vilcienu, es jūtu, ka esmu dzīva, dzīve rit – teikusi Aspazija par savu māju, kurā izcilā latviešu dzejniece pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus. Tā atrodas šaurākajā Jūrmalas vietā – Dubultos. «Vecumā cilvēks tik daudz nekustas apkārt, vairāk kustas viņas domas un skats.»