CEĻOJUMS: Debesskrāpju un Porziņģa pilsēta

Ņujorka – ātra, dinamiska, bez apstājas čalojoša lielpilsēta. Tā ar savu raksturu ceļotāju var nobiedēt, taču ne tādu, kurš mērķtiecīgi ieradies vienā no lielākajām Amerikas pilsētām atklāt tās dārgumus. Kas to būtu domājis, ka kādreiz par šādu dārgumu uzskatīsim latviešu basketbolistu Kristapu Porziņģi? Tieši viņa spēles NY Knicks dažiem latviešiem bijis pamudinājums doties uz Ņujorku. Taču žurnāla Māja galvenā redaktore Māra Matisone ceļojumu uz aizjūras valsti bija izsapņojusi vēl pirms talantīgā Kristapa uzņemšanas Ņujorkas komandā un uzdāvinājusi to sev dzimšanas dienā, un, ja vēl tieši šajās dienās Ņujorkā patiešām spēlē Porziņģis, kāpēc neuzdāvināt sev arī šo iespēju?

Ja vien es varētu kaut ar vienu kāju izkāpt Ņujorkas ielās, es būtu laimīga, domāja Māra Matisone pirms ceļojuma uz Ameriku. Tik ļoti satraucoši bija domāt par ceļojumu uz Ameriku, taču tagad Māra saprot: ar vienu reizi plašo aizokeāna valsti apceļot un izbaudīt nav iespējams. Pirmā pieturas vieta Ņujorka.

Debesis un zeme zem kājām

Stāsts par ceļojumu jāsāk ar to, kā Māra nolēma doties tālā ceļojumā un nekur citur kā uz Ameriku. «Eiropā esmu daudzās valstīs bijusi, tāpēc savā apaļajā jubilejā nolēmu doties uz Ameriku. Savu lomu nospēlēja tas, ka Amerikā man dzīvo radi, kuri mūs ļoti laipni uzņēma un kuriem esmu ļoti pateicīga,» stāsta Māra. Ceļojums sākās ar lidmašīnas reisu uz Stambulu Turcijā, kur bija jāpavada nakts viesnīcā. Ielidojot Ņujorkā, tikai daži jautājumi par vizītes laiku un apmešanās vietu, pirkstu nospiedumi un viss – esi laipni gaidīts!

Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem, īpaši Eiropā, Amerika arī Mārai šķita tāla sapņu zeme. «Pat ja es tikai ar vienu kāju izkāptu Ņujorkas ielās, tas man šķistu sapņu piepildījums,» pie sevis domāja Māra, taču tagad atzīstas: domas un sajūtas, jau Amerikā esot, mainījās –vienkārši šķita, ka esi izbraucis no valsts. Varbūt esmu Berlīnē, varbūt Londonā? Tiesa, eiforiju radīja fakts, ka uz katra pasaules lielpilsētas stūra ir kāds nams, skvērs, ko zina visa pasaule, kas rādīts filmās un neskaitāmās ziņu lentēs – Taimskvērs, Rokfellera centrs, debesskrāpji… Un tagad te, šajā vietā, esmu es no Latvijas.

Tieši debesskrāpji ir tie, kuri mulsina un reizē vilina cilvēkus no Eiropas, jo tos nevar salīdzināt ne ar vienu tā saukto debesskrāpi Eiropā. Ņujorkā ir tāda sajūta, ka tu visu laiku skaties debesīs – viens nams augstāks par otru, interesantāks viens par otru. Māra pārliecinājusies: amerikāņi lepojas ar savu valsti, jo visur redzami valsts karogi. Kamēr staigā ar degunu debesīs, pētīdams augstceltnes, nepamani amerikāņu subkultūru, taču vēlāk ar to saskaries ik uz soļa – makdonaldi, kola, Mikimausi… un vēl ķirbju tūkstoši – ceļojums iekrita tieši helovīna priekšvakarā. «Mums svarīgi bija ieelpot Ņujorkas gaisu,» smejoties saka Māra, «bet Ņujorka mūs sagaidīja ar lietu, un debesskrāpji bija ietinušies miglā.»

Impērijas štats

Pirmā vieta, ko ceļinieki apmeklēja, bija Dafija skvērs (Duffy Square) Ņujorkas Taimskvēra ziemeļu pusē starp 45. un 47. ielu, šis skvērs nosaukts par godu kanādiešu – amerikāņu izcelsmes karavīram, priesterim un kara kapelānam, kurš pašaizliedzīgi glābis ievainotos karavīrus Pirmā pasaules kara laikā. No šī laukuma paveras brīnišķīgs skats uz visu Taimskvēru. Māru un ceļabiedrus, protams, pārsteidzis lielākais debesskrāpis Ņujorkā, Manhetenā – Empire State Building – tam ir 102 stāvi, un kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, tā augstums sasniedz 443,2 metrus. Šo ēku sāka celt 1930. gadā, gada laikā uzcēla, un tobrīd tā bija augstākā ēka pasaulē (līdz tam augstākā ēka bija Kraislera centra ēka turpat Ņujorkā). Taču savu statusu impērijas celtne zaudēja 1972. gadā līdz ar pirmā Pasaules tirdzniecības torņa uzbūvēšanu. Pēc 2001. gada 11. septembra terorakta, dvīņu torņiem sabrūkot, Empire State Building kļuva par augstāko ēku Ņujorkā un otru augstāko ASV, par to augstāks ir tikai Čikāgas Vilisa tornis. Ņujorkas štats tiek saukts arī par The Empire State (Impērijas štats), no tā arī radies šis debesskrāpja nosaukums, un, kā Māra pamanīja ceļojuma laikā, arī automašīnu numurus rotā nosaukums Empire State, kas piešķir īpašu šarmu tādai ikdienišķai lietai.

Ļoti interesants ir tā sauktais Gludekļa nams (Flatiron Building), kas ir viens no Ņujorkas simboliem – tievākais debesskrāpis, viena no pirmajām augstceltnēm, uzcelta 1902. gadā. Savas neparastās trīsstūrveida formas dēļ izskatās satriecoši, ja ņem vērā, ka celts pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tādā birojā gan būtu labi strādāt! Vēl viena ievērības cienīga vieta, kas raksturo Ņujorku, ir Rokfellera centrs – vairāku ēku, biroja centru kopums ar slidotavu vidū, ko apvij pasaules valstu, arī Latvijas, karogi. Nosaukts multimiljonāra Džona Rokfellera vārdā. Tieši šajā vietā tiek iedegta slavenā Ņujorkas Ziemassvētku egle. Tieši no Rokfellera ēkas 87. stāva ceļotāji ierauga Ņujorkas vaibstus visā pilnībā – Hudzonas upe, Bruklinas tilts, Centrālparks, Empire State Building un neskaitāmas citas ēkas – viena par otru interesantākas. Tieši no šī nama ir vislabākie skati, daudzi no tiem redzēti filmās un seriālos. Gan ieeja Rokfellera ēkā, gan brauciens uz Brīvības statuju un tās apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka – tas jāņem vērā tūristiem, jo var sanākt tā, ka uz Ņujorku esi atlidojis, bet nekur netiec iekšā, jo visas biļetes jau izpirktas… Tieši no kuģīša, kas dodas no Manhetenas uz Brīvības salu, kur atrodas 93 metrus augstā Brīvības statuja, paveras skats uz pilsētu, ko pilnīgi visi iemūžina fotokamerās – šis skats ir pilsētas zīmols.

Jauns tirdzniecības centrs un piemiņas ūdenskritums

Pasaules megapilsēta, kurā dzirksteļo nepārtraukta dzīvība, ir pieredzējusi traģiskus brīžus. Tāds bija 2001. gada 11. septembris, kad teroristu nolaupītas lidmašīnas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos, laupot 2606 cilvēku dzīvības. 13 gadus pēc terorakta traģēdijas vietā atklāta jauna, skaista un brīvību simbolizējoša ēka – jaunais Pasaules tirdzniecības centrs, kas ir vairāk nekā 500 metrus augsts 104 stāvu nams (blakus tam slejas vēl četras biroju ēkas – debesskrāpji, bet neviens nesasniedz tā augstumu). «Nams» gan būtu pieticīgi teikt – gan tā arhitektūra, gan raksturs ļauj to saukt par Ņujorkas jauno simbolu. Iznīcināto Dvīņu torņu vietā jauni debesskrāpji nav celti. Tur ierīkots piemiņas memoriāls 9/11 un muzejs. Piemiņas memoriāls veidots uz abu torņu pamatiem – tieši tā, kā tie bija novietoti, tikai augsto stāvu vietā, kas slējās debesīs, tagad ir ūdenskritumi, kur ūdens krīt zemes dziļumā… «Iespaidīgi,» saka Māra, kurai, lūkojoties ūdenskritumā, šķitis, ka ūdens krīt bezdibenī un tas, līdztekus gandrīz 3000 cilvēku vārdiem, kuri iekalti bronzas paneļos, liek atcerēties un sajust traģēdijas mērogus. Piemiņas vietu arī papildina īpaši audzētu un iestādītu balto purva ozolu aleja, kur starp ozoliem ir viens pilnīgi citādāks koks – bumbiere, kas simbolizē izdzīvojušos. Koku, pavisam vārgu, bet izdzīvojušu, notikuma vietā atrada strādnieki, un tika nolemts to saglabāt. Par memoriālu un debesskrāpjiem daudz interesanta var uzzināt mājaslapā wtc.com, kur ir arī burvīgas fotogrāfijas ar pilsētas skatiem.

Kā no kuras puses skaties – Ņujorkā viss ir jauns vai… vecs, šādu ilūziju rada fakts, ka līdztekus neogotisma stilā celtajai Ņujorkas Svētā Patrika katedrālei (pēc Eiropas mērogiem jauna baznīca – celta tikai 1878. gadā) viens pēc otra ir debesskrāpji, no kuriem daži celti tajā pašā laikā, kad skaistais dievnams. «Apaugusi» ar debesskrāpjiem, modernām celtnēm, baznīca izskatās grandioza, bet Māra saka: gaisotne tajā patīkama un sirdi veldzējoša.

Volstrīta un Bruklinas tilts

Darījumi, nauda – arī to simbolizē pilsēta. Par Rokfellera ēku Māra jau minēja. Un nu Volstrīta (Wallstreet). Tās nosaukums cēlies no angļu vārda wall (siena – latv. val.), kas sargāja pilsētas iedzīvotājus no iebrucējiem. Tagad tā ir pilsētas finanšu centrs, bet tās simbols – bronzas vērsis. Šajā rajonā atrodas nozīmīgākās finanšu institūcijas, piemēram, Ņujorkas fondu birža. Volstrītas vārds bieži izskanēja pasaules ekonomikas krīzes sakarā, tāpēc var ieteikt paskatīties kādu no amerikāņu filmām Volstrītas vilks (ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā) vai Volstrīta: Nauda nekad neguļ (ar Maiklu Duglasu un Ričardu Stratonu).

Ne tik daudz kā par naudu, bet par uzņēmību liecina ņujorkiešu vēlme uzbūvēt tiltu starp Manhetenu – Ņujorkas darījumu centru – un Bruklinu Īstriveras pretējā krastā, kas savulaik bija atsevišķa pilsēta. Māra stāsta, ka tilta tapšanas vēsture ir kārtīga romāna vērta. Tas ir sava laikmeta inženiertehnisks brīnums, jo uzbūvēt parast tiltu šajā vietā nebija iespējams ūdens plūsmas dēļ. Būvēt piekaramo tiltu piedāvāja vācu inženieris Džons Rēblings, sākotnēji šāda ideja nešķita ticama, taču tiltu uzbūvēja. Tiesa, tam bija nepieciešami 14 gadi un pats inženieris tā atklāšanu nesagaidīja (1883. gadā). Tagad Bruklinas tilts ir iecienīta pastaigu vieta, jo uz tā virs brauktuves atrodas īpaši gājējiem paredzēts celiņš.

Un tagad basketbols!

«Jau plānojot braucienu uz ASV, sapratām, ka būsim Ņujorkā tieši laikā, kad sākas jaunā NBA (Nacionālā Basketbola asociācija) sezona un tieši šajās dienās Kristapa Porziņģa pārstāvētajai komandai New York Knicks būs spēle tieši Ņujorkā,» stāsta Māra. «Latvijā mēs nevarējām nopirkt biļetes, bet mums tās nopirka amerikāņu draugi – sākotnējā cena no 78 dolāriem kopā ar nodokļiem izauga līdz 100 dolāriem. Mēs nopirkām arī krekliņus ar Porziņģa vārdu – T kreklu cena ir 30 dolāri, bet basketbola formas krekls maksā jau 80 dolārus. Ņujorkā, kluba mājvietā, spēles notiek Madison Square Garden arēnā, kurā ir vairāk nekā 18 000 vietu. Noskaidrojām iepriekš, ko drīkst un nedrīkst ņemt uz spēli – fotoaparātu nē, nācās izlīdzēties ar telefonu, lai iemūžinātu tik vēsturisku notikumu. Mums, starp citu, līdzi bija Latvijas valsts karogs, tomēr apsardze pateica, ka karogu izmantot spēles laikā nedrīkst, paskaidrojot, ka tādi ir kluba noteikumi. Taču neviens mums neaizliedza skaļi just līdzi Kristapam Porziņģim un saukt: «Latvija! Latvija!» Laikam tāpēc mēs arī izcēlāmies, jo ne viens vien cilvēks prasīja, vai mēs no valsts, ko pārstāv Porziņģis. Tiesa, tā bija, šķiet, tikai otrā sezonas spēle, kad Porziņģis vēl nebija iespēlējies.»

Pirms spēles ikvienam apmeklētājam izdalīja krāsainus – oranžus vai zilus – krekliņus atkarībā no vietas zālē, tas radīja kopības izjūtu, taču Māra secinājusi: amerikāņu fani ir daudz mierīgāki, salīdzinot ar Latvijas faniem. Arēna pilna, bet fanu balsis pieklusinātas. Viņi izkliedza tikai divus saukļus, kas esot arī tradicionālie – Let’s go! (Uz priekšu!) un Defence! (Aizsardzībā!). Klātesošie parasti tiek arī informēti, kādas slavenības apmeklē konkrēto spēli, un uz šo bija ieradies amerikāņu aktieris Deivids Duhovnijs. Spēles atklāšanu Māra iemūžinājusi nelielā video, un redzētais tiešām šķiet grandiozs. Kā basketbola svētki! Diemžēl todien New York Knicks zaudēja Atlantas Hawks. Par piemiņu uz mājām krustdēlam Markum Māra atvedusi arī līdz šim slavenākā Knicks spēlētāja Karmelo Entonija kreklu. «Kad prasījām Porziņģa kreklu, viņi nemaz nevarēja izrunāt, bet uzreiz jautāja: sesto numuru, ja? Un vispār veikalos pārdošanā bija tikai Entonija un mūsu Porziņģa krekli – laikam jau tad sajuta, ka uzlecošā zvaigzne!»

Vēl 5 vietas, kuras noteikti jāapskata Ņujorkā

• Metropolitēna mākslas muzejs
• Bruklina
• Elisas sala
• Soho
• Centrālparks