Tūrisma gads: daba, Šekspīrs, sports un alus

Māris Krūmiņš schedule9.jan 2016

OLIMPIĀDE. Vasaras olimpiskās spēles Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro būs gada lielākais sporta notikums © Scanpix

Daudzi ceļotāji savus 2016. gada maršrutus jau sen ir saplānojuši, bet atsevišķi pat izmantojuši pērnā gada nogales un šī gada sākuma brīvdienas, lai kaut kur dotos. Taču gads būs bagāts ar dažādiem notikumiem un atceres gadadienām, kuru dēļ ir vērts doties uz to vai citu valsti un neaprobežoties vien ar kādas konkrētas vietas vai pasākuma apmeklēšanu. Brazīlija, Lielbritānija, Vācija, ASV, Botsvana – ir būtiski iemesli, lai uz kādu no šīm valstīm dotos tieši šogad.

Jau pagājušā gada nogalē daudzi tūrismam veltītie specializētie izdevumi sastādījuši savas hitparādes, un Lonely Planet listes piektajā vietā gozējas Latvijas vārds. Bet pašiem latviešiem, ja atskaita silto zemju kūrortus, droši vien topā būs Īglsa Austrijā, kur aktīvo atpūtu kalnos varēs apvienot ar jušanu līdzi skeletonistiem un bobslejistiem pasaules čempionātā, un Krievijas galvaspilsēta Maskava, kur nūjas krustos labākās hokeja izlases. Gan jau kāds nokļūs arī līdz olimpiskajai Riodežaneiro vai noraudzīsies, kā Ziemeļamerikā veicas Kristapam Porziņģim (NBA) un Zemgum Girgensonam (NHL) taču tas ir gana dārgs prieks.

Zaudētāji – Ēģipte un Eiropa

Eiropieši ziemā tradicionāli dodas atpūsties uz silto zemju kūrortiem, taču šoziem daudzi no sava saraksta svītrojuši Ēģipti – drošības apsvērumu dēļ. Patiesību sakot, ceļotāju rezervēta attieksme pret šo valsti novērojama jau kopš bēdīgi slavenajiem arābu pavasara nemieriem 2011. gadā. Beidzamajos gados daudzi no tiem, kuri tomēr izlēma braukt uz Ēģipti, neriskēja nedz doties kruīzos pa Nīlu, nedz ilgāku laiku uzturēties Kairā vai Luksorā – drošāka sajūta tomēr bija aiz Hurgadas vai Šarmeššeihas viesnīcu mūriem. Taču pagājušā gada 31. oktobrī virs Sīnāja pussalas avarēja Krievijas pasažieru lidmašīna, ar kuru atpūtnieki atgriezās Sanktpēterburgā, bojā gāja 224 cilvēki, turklāt izmeklēšana liecina, ka tas bijis terora akts, – lidmašīnā ievietots spridzeklis. Virkne valstu saviem pilsoņiem silti rekomendējušas uz Ēģipti nebraukt, bet lidsabiedrības atcēlušas reisus uz Šarmeššeihu, kuras lidostā kārtība joprojām nav ieviesta.

Eilata Izraēlā, Tunisijas kūrorti (tajos gan arī pērn notikuši terora akti), tuvojoties pavasarim, Kanāriju salas un Madeira, kā arī, protams, Turcija – tāda pašlaik ir taupīgāko eiropiešu atpūtnieku ierastākā izvēle. Kopš krievu bumbvedēja notriekšanas dēļ sabojājušās Krievijas un Turcijas attiecības, krievu atpūtniekiem uz Antālijas vai Alānijas kūrortiem jādodas pa aplinkus ceļiem, taču izskatās, ka šie maršruti jau ir apgūti un viesnīcas Turcijā dīkā nestāv.

Savukārt globālā mērogā starp zaudētājiem droši vien šogad būs Eiropa. Interneta vietnes Gogobot.com (pērn tās tūrisma aplikāciju izmantojuši vairāk nekā 10 miljoni lietotāju, lielākoties amerikāņi) eksperte Krista Kenfīlda intervijā Philadelphia Sun Times stāstījusi, ka amerikāņi daudz labprātāk izvēloties ceļot uz Āziju, Austrāliju vai Dienvidameriku, bet nealkstot nokļūt Eiropā. «Savu iespaidu atstājis gan ekonomiskais sabrukums Grieķijā, gan teroristu uzbrukumi Parīzē,» viņa sacījusi. Šādam vērtējumam piekritis Ņujorkas tūrisma kompānijas Smartours vadītājs Gregs Džeronemuss, gan norādot uz kādu īpatnību. Lai gan terora akti notika tieši Parīzē, gribētāju apciemot šo pilsētu joprojām ir gana, taču no garākiem ceļojumiem pa Franciju un it sevišķi Beļģiju amerikāņi atsakās. «Drošības apsvērumu dēļ mazāk ir arī tādu, kuri vēlas doties uz Austrumeiropu. Piemēram, Horvātijas kā ceļojuma galamērķa popularitāte vairākus gadus pēc kārtas pieauga, taču tagad novērojams kritums. Cilvēki ir nobijušies,» viņš skaidrojis. Vēlmi apciemot Eiropu nepalielina mediju ziņas par atjaunotajām dokumentu kontrolēm uz robežām, kā arī bažas par to, vai neatkārtosies pagājušās vasaras haoss ar lielo migrantu staigāšanu. G. Džeronemuss novērojis, ka par labu alternatīvu Eiropai amerikāņi uzskata drošo, mierīgo un stabilo Japānu, pēc tam, kad rimusies Ebolas vīrusa epidēmija, daudzi atkal vēlas apciemot Āfrikas dienvidus un rietumus, bet par šīs sezonas modes kliedzienu, šķiet, kļūs Kuba, kas amerikāņiem ilgstoši bijusi aizliegtais auglis.

Vēlēšanas un dabas ainavas

Attiecībā uz vietējo tūrismu aizvien vairāk amerikāņu vēlas apmeklēt Jaunorleānu, kas atguvusies gan pēc 2005. gada viesuļvētras Katrina, gan 2010. gada avārijas uz naftas ieguves platformas Deepwater Horizon Meksikas līcī. Kā allaž, atpūtnieki iecienījuši Havaju salas, kur iespējams ne tikai sērfot, bet arī izbaudīt dabas takas, kuru skaits ar katru gadu palielinās. Havaju salām šogad ir arī kāda pievienotā vērtība, jo 7. decembrī apritēs tieši 75 gadi kopš Japānas aviācijas uzlidojuma Pērlhārboras jūras kara flotes bāzei, kas lika ASV iesaistīties Otrajā pasaules karā.

2016. gads ASV ir prezidenta vēlēšanu gads. Dažiem šķitīs interesanti izbaudīt priekšvēlēšanu kampaņas virpuli tā sauktajā demokrātijas citadelē, citi no tā centīsies izvairīties par katru cenu. Tādēļ zināšanai – Republikāņu partijas konvents Klīvlendā notiks no 18. līdz 21. jūlijam, bet Filadelfijā no 25. līdz 28. jūlijam savu kandidātu nominēs demokrāti. Prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī. Savukārt 25. augustā apritēs tieši 100 gadu kopš ASV Nacionālo parku dienesta (NPS) izveidošanas. Pašlaik šī dienesta pārziņā ir 59 nacionālie parki un vairāk nekā 350 rezervātu un dabas liegumu. Droši vien slavenākais no visiem ir Jeloustonas nacionālais parks, kur šogad tiks atklāta prezidentam Teodoram Rūzveltam veltīta arka, jo tieši pēc viņa iniciatīvas tika izveidots dienests.

Runājot par dabu, nevar nepieminēt vairākus šogad populārus galamērķus. Piemēram, Lonely Planet uzstājīgi mudina ceļotājus doties uz Botsvanu – šī Āfrikas valsts šogad svinēs 50. gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas. Tūristus Botsvana pievilina, pateicoties dabas ainavu daudzveidībai, – viena ceļojuma laikā iespējams gan izstaigāt tuksnesi, gan apmeklēt Okavango deltu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, gan arī redzēt Āfrikas dzīvnieku lielo piecnieku. Beidzamajos gados aizvien populārāki kļūst ceļojumi aiz polārā loka (uz Norvēģiju, Grenlandi vai Aļasku), lai vērotu polārblāzmas, bet 9. martu astronomijas entuziasti jau sen iezīmējuši savos kalendāros kā dienu, kad jāatrodas Indonēzijā, – tā būs vienīgā valsts, kur varēs vērot pilnu Saules aptumsumu.

No Spānijas līdz Lielbritānijai

Šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētu gods uzticēts Vroclavai (Polijā) un Sansebastjanai (Spānijā), kur augu gadu notiks visdažādākie festivāli, izstādes un viss, ko nu kultūras galvaspilsēta uzskata par nepieciešamu rīkot. Vēstures cienītājiem papildu iemesls, lai apmeklētu tieši Spāniju, varētu būt tas, ka jūlijā apritēs 80 gadu kopš Spānijas pilsoņu kara sākšanās. Lai gan pēc diktatora Fransisko Franko nāves 1975. gadā spāņu sabiedrība it kā vienojās šos traģiskos notikumus vairs necilāt, beidzamo gadu laikā lielākā daļa valsts paklusām atbrīvojusies no Franko un viņa sabiedrotajiem uzstādītajiem pieminekļiem, pārdēvējusi ielas un laukumus, un nāksies pacensties, lai atrastu ko tādu, kas vēl liecinātu par ģenerāļa ilgās valdīšanas gadiem.

Vēl viena gadadiena ar plašu vērienu tiks atzīmēta Lielbritānijā – 23. aprīlī apritēs tieši 400 gadu kopš dramaturga un dzejnieka Viljama Šekspīra nāves. Viņa dzimtajā Stretfordā pie Eivonas teātru repertuārā, protams, dominē Šekspīra lugas (pavisam tādu, pēc zinātāju domām, esot 38), taču dramaturga nāves gadadienu gatavojas atzīmēt arī Londonas un citu pilsētu teātri. Starp citu, piemērots brīdis, lai dotos un Angliju, varētu būt aprīļa nogale – pie viena var nokļūt netālajā Dublinā, kur tobrīd atzīmēs 100. gadadienu kopš neveiksmīgās Lieldienu sacelšanās. Literatūras un šausmu filmu cienītājiem šovasar būtu iemesls uzmeklēt Kolonji ciematiņu Ženēvas ezera krastos un savrupnamu Villa Diodati – tajā pirms 200 gadiem Mērija Šelija izdomāja stāstu par doktoru Frankenšteinu un viņa radīto briesmoni. Bet elitārā un arī ne tik elitāra kino cienītājiem no 11. līdz 22. maijam jābūt Kannās, kur šogad notiks jubilejas, 70., festivāls. Ļoti iespējams, ka septembra pirmajā svētdienā Vatikānā tiks kanonizēta jeb svēto kārtā iecelta Māte Terēze, kas varētu nozīmēt kristiešu masveida svētceļojumus uz Romu.

Tāpat šogad ir papildu iemesls, lai apmeklētu leģendāro Minhenes alus festivālu Oktoberfest. Aprīlī apritēs tieši 500 gadu, kopš spēkā stājās alus darīšanas noteikumu kodekss, kas pazīstams ar nosaukumu Reinheitsgebot, un īstu vācu, it sevišķi bavāriešu, miestiņu, joprojām gatavo saskaņā ar šiem noteikumiem.

Sporta līdzjutējiem – Rio un Maskava

Gada grandiozākais sporta notikums, protams, būs vasaras olimpiskās spēles, kas no 5. līdz 21. augustam notiks Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro. Olimpiāde gan ir pasākums, kurā pabūt alkst daudzi, bet atļauties sacensības vērot uz vietas var tikai gana turīgi ļaudis – it sevišķi, ja tās notiek pasaules otrā malā. Liela ažiotāža ir arī ap Eiropas futbola čempionāta finālturnīru, kas no 10. jūnija līdz 10. jūlijam risināsies desmit Francijas pilsētās. Taču, tā kā Latvijas izlase starp 24 dalībniecēm nav spējusi iekļūt, īsti kam just līdzi Francijā nebūs. Toties jācer, ka futbols gan būs augstākās raudzes un neiztiks bez pārsteigumiem.

Mūsu sporta līdzjutēji lielākas cerības saista ar pasaules forumiem tā sauktajos renes sporta veidos. Jau 30. un 31. janvārī Kēnigszē trasē Vācijā (atkal Bavārija!) notiks pasaules čempionāts kamaniņu sportā, bet Austrijas Īglsā no 18. līdz 20. februārim medaļas dalīs skeletonisti, savukārt 14. un 21. februārī tiks noskaidroti pasaules labākie bobslejisti divnieku un četrinieku konkurencē. No 3. līdz 13. martam Norvēģijas Holmenkollenē norisināsies pasaules čempionāts biatlonā.

Un visbeidzot. Gan saldajam ēdienam, gan kārtīgai nervu pakutināšanai (ņemot vērā Rīgas Dinamo šāgada neveiksmes un turnīra norises vietu) – pasaules čempionāts hokejā Maskavā, kas sāksies 6. un beigsies 22. maijā. Galvenais uzdevums mūsu izlasei diemžēl ir nepalikt savā grupā pēdējiem, nepārcelties uz 1. divīziju un saglabāt gana daudz pārliecības, lai no 1. līdz 4. septembrim tepat Rīgā pacīnītos par tikšanu uz 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm.

LONELY PLANET 10

CEĻOTĀJIEM PIEVILCĪGĀKĀS VALSTIS

1. Botsvana

2. Japāna

3. ASV

4. Palau

5. Latvija

6. Austrālija

7. Polija

8. Urugvaja

9. Grenlande

10. Fidži