KULTŪRA: Viss pāriet, apgalvo Moda
 
©Publicitātes foto

Nezinu, vai izrādē Harolds un Moda, kas skatuves gaismu ieraudzīs Dailes teātrī 16. novembrī, būs teksts, ko Moda saka tāda paša nosaukuma filmā, ko 1971. gadā izlaida kompānija Paramount Pictures: «Nepietiek atrast pareizo ceļu. Padari to arī patīkamu!» Bet šie divi teikumi var būt viens no izrādes, nē, viens no dzīves moto. Par otru moto – mazliet vēlāk.

Un tā: 16. novembrī Dailes teātra Mazajā zālē skatīsimies seno stāstu par Haroldu un Modu. Tā ir komēdija ar pašnāvībām, un patiesībā tā ir smieklīga tikai pirmajā acu uzmetienā. Tas ir stāsts par kādu astoņpadsmitgadīgu puisi, kurš, gadu gadiem meklēdams mātes uzmanību un mīlestību, inscenē savas pašnāvības. Jā, vairākas. Reiz viņš pat mēģina izdarīt pašnāvību mātes priekšā. Taču viņas uzmanību viņš tomēr nespēj sev pievērst... Iegrimis depresijā, viņš nerimti staigā pa bērēm un kādā šādā reizē iepazīstas ar astoņdesmitgadīgu kundzi, kurai arī izsenis patīk bēres. Viņi sadraudzējas, pavada laiku kopā, līdz iemīlas viens otrā. Harolds ir apsēsts ar nāvi, savukārt Modas kaislība ir dzīve. Tostarp māte mēģina puisim atrast līgavu. Haroldam tas apnīk, un viņš mātei paziņo, ka precēsies ar Modu. Kas notiks tālāk? Jāskatās izrāde.

Sižets ir intriģējošs. Un tikpat intriģējošs ir arī aktieru ansamblis, kas atveidos izrādes tēlus. Modas lomā ir Lilita Ozoliņa, Harolda lomā - Mārtiņš Upenieks. Izrādē spēlē Indra Briķe (Harolda māte), Pēteris Liepiņš (garīdznieks), Juris Bartkevičs (psihiatrs), Ērika Eglija, Edijs Zalaks un Sarmīte Rubule. Savukārt režisors ir radio un TV žurnālists Pauls Timrots, kura kontā ir jau vairākas izrādes un tieši Dailes teātrī. Pauls izstāsta, ka viņam vienmēr ir paticis un interesējis teātris kā savveida brīnums. Pauls kādreiz neapdomīgi izteicās, ka brīva laika esamības gadījumā labprāt pasēdētu teātra zālē un paskatītos, kā top izrāde. Dailes teātra toreizējais mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Vilkārsis izmeta āķi, sak, ja gribi kaut ko iestudēt - ķeries klāt! Bērnu izrāžu trūkuma apstākļos abi izvēlējās Pasaku par vērdiņu. Tā arī tika uzvesta, pateicoties Evitas Sniedzes dramatizējumam. Harolds un Moda ir jau piektā Paula Timrota režisētā izrāde.

«Kas man patīk šajā lugā? Tas, ka viss notiek kā dzīvē - cilvēki raud un smejas vienlaikus,» pasmaida Pauls, «un senā kundze - Moda - mani uzrunāja visvairāk: viņa pārzina dzīves vērtības. Viņai nav nekādu priekšrakstu. Viņai - tieši tāpat kā man - nešķiet, ka vajadzētu dzīvot pēc kaut kādiem izdomātiem morāles kanoniem un kodeksiem. Viņa ir kā labs revolucionārs, kas parāda: nevajag dzīvot pēc priekšrakstiem, bet gan pēc savām izjūtām. Un tas būs pareizi.» Pauls Timrots izstāsta, ka, tulkojot lugu no angļu valodas, viņš vispirms ielūkojies iepriekšējos - latviešu un krievu - tulkojumos, kas tika veikti padomju laikos, un secinājis, ka tie ir bijuši tik brīvi, ka «aizgājuši pilnīgā pašdarbībā». «Ļoti daudz kas no oriģinālā teksta bija izmests, iespējams, cenzūras dēļ. Tas nekam nederēja. Abi tulkojumi bija «pistolei līdzīgs priekšmets»,» Pauls smejas, «tāpēc lugu iztulkoju no jauna.»

Vai atbildības nasta bija smaga, strādājot ar Dailes zvaigznēm? Pauls nav apmulsināms: «Katram, protams, bija kaut kādas savas domas un prasības, bet galvenais ir nesaplēsties un ritināt visu uz priekšu. Nav jau nekāda sanatorija, bet viss ritēja, kā nākas.» Pauls atceras komiskās epizodes, sevišķi Pētera Liepiņa spēlēto mācītāju, kuram nākas izstāstīt jaunajam Haroldam par seksu, krunkainu ādu un nošļukušām krūtīm. Bet abas teātra granddāmas - Lilita Ozoliņa un Indra Briķe - sarunādamās burtiski spridzina skatuvi. Ir daudz melnā humora, taču nopietnā daļa ir tā, kurā Moda iemāca jaunajam Haroldam dzīvi. «Dzīve taču tieši tāda arī ir, ka smiekliem blakus ir nopietnais. Un es arī neticu, ka dzīve ir tikai drāma. Bet izrādes galvenā doma, manuprāt, ir tāda: lai dzīvotu, ir vajadzīga dūša. Vajag lielas, jaudīgas baterijas, lai dzīve būtu izdevusies. Moda izstāsta, ka viņa kādreiz jaunībā nopirkusi māla plāksnīti ar uzrakstu «Viss pāriet». Viss - labais un sliktais - pāriet. Un mēs paši arī pārejam. Puķe uzzied, novīst, saplok, pārvēršas par ko citu un baro zemi.»

Viss pāriet. Un mēs ar jums - arī. Tas ir otrs moto, par kuru gribēju jums paust.