Vairāki irāņu režisori izmantojuši šobrīd notiekošo Berlīnes starptautisko kinofestivālu, lai pasūdzētos par to, ka šajā valstī filmu veidotāji nokļuvuši ļoti sarežģītā situācijā gan ekonomisku, gan ideoloģisku iemeslu dēļ. Jau pērn decembrī Irānas valdība paziņoja, ka gatavojas bargi sodīt tos režisorus, kuri nesaskaņos savu lenšu saturu ar varasiestādēm, un šonedēļ tās nav devušas atļauju uz Berlīni doties daudzu starptautisku balvu ieguvējam Džafaram Panahi.
Irāņu režisors Rafi Pitts, kura lente Shekarchi (Mednieks) otrdien piedzīvoja pirmizrādi Berlīnes kinofestivālā, trešdien sarīkotā preses konferencē sūrojies, ka filmu uzņemšanu Irānā pašlaik apgrūtina gan ekonomiskā situācija, gan politiskā cenzūra, vēsta AP. «Tā kā valdība neatbalsta neatkarīgu filmu uzņemšanu, režisori ir spiesti meklēt finansējumu ārzemēs, taču tā ir bīstama lieta,» sacījis R. Pitts, atgādinot, ka šādos gadījumos producenti bieži vien saista finansiālo palīdzību ar noteiktām izmaiņām scenārijos. «Pasaulē valda zināms politkorektums, saskaņā ar kuru noteikti standarti filmām, kuras var pārdot,» viņš sacījis ne bez ironijas.
AFP atgādina, ka, saskaņā ar Irānas likumdošanu, visiem režisoriem topošo filmu scenāriji jāsaskaņo ar īpašu kultūras ministrijas departamentu, taču ne visi to dara un šādos gadījumos filmai nav izredžu tikt demonstrētai Irānā. Tā noticis, piemēram, ar režisora Bahmana Gobadī lenti Neviens nezina par persiešu kaķiem, kas stāsta par irāņu pagrīdes neatkarīgajiem mūziķiem un pērn Kannu kinofestivālā saņēma žūrijas simpātiju balvu. Irānā tās scenārijs vairākas reizes ticis noraidīts un B. Gobadī uzskatījis par labāku dzimtenē neatgriezties.
Pagājušā gada rudenī politisko patvērumu Vācijā pieprasīja arī Irānas prezidenta padomnieka kultūras un plašsaziņas līdzekļu jautājumos Mehdī Kalhura meita, režisore Nargesa Kalhura. Nirnbergā notikušajā kinofestivālā, kas veltīts cilvēktiesību aizsardzības tēmai, tika demonstrēta viņas īsfilma Grābekļi, kas nosoda barbarismu un vardarbību pret ieslodzītajiem Irānas cietumos. Laika ziņā filmas demonstrācija sakrita ar ziņām par represijām pret ļaudīm, kuri pagājušovasar demonstrācijās protestēja pret prezidenta Mahmūda Ahmadinedžāda apšaubāmo uzvaru vēlēšanās. Irānas varasiestādes kinodarbu asi kritizēja un N. Kalhura uzskatīja, ka viņai vismaz pagaidām Irānā nav ko meklēt, atgādina AFP.
Starp citu, arī R. Pitts ne tuvu nav pārliecināts, ka viņa Mednieks saņems izrādīšanas atļauju Irānā, pat neraugoties uz to, ka visas nepieciešamās atļaujas viņš bija saņēmis. «Taču tas notika pirms pagājušās vasaras notikumiem,» viņš sacījis, atzīstot, ka līdzība starp filmas sižetu un to, kas notika pēc pagājušās vasaras vēlēšanām Irānā, ir ļoti uzkrītoša. Filma stāsta par kādu mednieku vārdā Alī (šo lomu R. Pitts atvēlējis pats sev), kurš, atbrīvots no cietuma, kur izcietis sodu, iespējams, par politisku noziegumu. Kādu dienu viņš uzzina, ka sieva un sešgadīgā meitiņa gājušas bojā, iekļūstot apšaudē starp policiju un vardarbīgi noskaņotiem demonstrantiem. Alī faktiski zaudē prātu, ņem savu bisi, dodas ielās un nošauj divus pirmos sastaptos policistus, tiek izsludinātas viņa medības un filmas kulminācija izvēršas mežā, kur apmaldās gan Alī, gan viņa sekotāji.
«Alī pārstāv mūsdienu paaudzi, kura nevēlas zaudēt laiku, šie cilvēki, vēlas iegūt visas atbildes nekavējoties. Piemēram, Irānā, 70 procentu iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem. Šie jaunie cilvēki nav pacietīgi un jūtas kā zudusī paaudze, jo ekonomika ir nokļuvusi milzu grūtībās,» AFP citē R. Pitta sacīto. Režisors piebildis, ka šī paaudze esot gatava mirt, jo tai faktiski nav ko zaudēt, tādēļ tā uzskatāma par bumbu ar laika degli. Komentējot iespēju, ka filmu neatļaus demonstrēt Irānā, R. Pitts uzsvēris, ka būtu kļūdaini šo lenti uzskatīt par vienpusēju politisko vēstījumu. «Protams, ka ir tikai dabiski – cilvēks, uzņemot filmu, vēlas, lai tā tiktu izrādīta tur, kur uzņemta. Es ticu, ka filmu parādīs [Irānā], tādēļ tā arī ir radīta. Taču jautājums, uz kuru nevaru atbildēt, ir - kad,» sacījis režisors.
Ne tik pesimistiski kā R. Pitts ir noskaņots režisors Nedērs Davūdi, kurš uz Berlīnes festivālu atvedis stundu garu dokumentālo filmu Sarkans, Balts un Zaļais, kas stāsta par notikumiem trīs nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām. Viņš uzskata, ka dinamiskie notikumi Irānā vedina uz domām, ka tuvākajā laikā no šīs valsts kinematogrāfa sagaidām kādi pārsteigumi. «Kad [jaunie režisori] atradīs sevī drosmi parādīt savus darbus brīvajā pasaulē, mūs sagaida lielas lietas,» viņš sacījis, netieši atzīstot, ka arī netic šo darbu izrādīšanai Irānā.