RECENZIJA: "Toria”, "Octave"

Lai gan vidzemnieku formācija „Toria” (tajā apvienojušies mūziķi no Valmieras un Smiltenes) izveidota jau 2008. gadā, tā bija paņēmusi dažus gadus radošā pārtraukuma, atgriezusies tikai pirms gada, bet „Octave” ir tās debijas albums.

Grupas pašreizējais sastāvs – Oskars Liukis (ģitāra, elektronika), Reinis Rijnieks (ģitāra), Rihards Špacs (bungas) un Tīna Tilčika (bass). Kaut kas piemirsts? Nē, nav gan – neskatoties uz to, ka „Toria” spēlē progresīvo roku (paši mūziķi gan savu stilu dēvē par „con-fusion rock”), vokālu grupa neizmanto. Ieraksts veikts 2013. gada rudenī „KS Records” pie Kārļa Šteinmaņa sadarbībā ar Jevgēņiju Načisu (Aon), kurš specializējas tieši skaņas dizainā un audiālajā grupas tēla veidošanā. „Albuma nosaukumā izmantots „septiņu likums” („oktāvu likums”), kas sevī ietver cilvēces un pasaules izzināšanu caur vispārējo fundamentālo spēku vienotību. Šis likums dod iespēju saskatīt analoģiju dažāda līmeņa parādībās. Albumā ietvertās kompozīcijas nodēvētas dažādu dabas stihiju un cilvēces mijiedarbības radīto parādību vārdos: katrai ir savs raksturs un īpaša nokrāsa, kas raksturo arī dažādos dziesmu tapšanas periodus gada laikā,” šis skaidrojums ir no „Toria” nometnes.

PAR. Astoņas melodiskas progresīvā roka kompozīcijas, kurās dāsni izmantoti mūsdienu elektroniskās mūzikas dāvātie izteiksmes līdzekļi – nudien nav slikti! Četrotne spīd ar individuālo meistarību, taču tajā pat laikā neaizraujas ar tās lieku demonstrēšanu, tāpēc skaņdarbi klausāmi ar kaut ko līdzīgu apbrīnai par mūziķu prasmēm. Neviena kompozīcija īpaši uz pārējo fona neizceļas, taču neviena arī dramatiski nekrīt ārā no kopējās tematikas. Ja nu kaut ko ieteikt, tad tās laikam būs „Clear The Mist” un „Urban Wasteland”.

PRET. Ir interesanti, bet... Ja, piemēram, džezs bez vokāla izklausās ļoti labi, tad šāda veida progresīvajai mūzikai vokāla neesamība tomēr traucē šos skaņdarbus uztvert pilnībā un grūti tos novērtēt.