Merila Strīpa 16. reizi izvirzīta Oskara balvai

Rīt Losandželosā tiks dalītas kinopasaules prestižākās trofejas – ASV Kinoakadēmijas balva Oskars.

Jau sešpadsmito reizi šai balvai izvirzīta Merila Strīpa – šoreiz kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā par darbu filmā Džulī un Džulija.

Jau sen rekordiste

Ar Merilu Strīpu spēkiem mērosies Sandra Buloka, kas Strīpai šogad jau nocēla vienu prestižu balvu – Golden Globe. Šajā nominācijā izvirzīta arī Kerija Maligana par lomu filmā An Education, Helēna Mirena par The Last Station un Gaborija Saideba par aktierspēli savā debijas filmā – drāmā Precious: Based on the Novel Push by Sapphire. Protams, šajā sakarā viens no galvenajiem jautājumiem ir – vai Strīpa beidzot dabūs savu trešo Oskaru, nevis tikai turpinās audzēt nomināciju skaitu, ar ko viņa jau sen kļuvusi par rekordisti un iegājusi šīs balvas vēsturē. Savu pirmo Oskaru viņa saņēma tālajā 1980. gadā, otro – 1983. gadā, bet kopš tā laika ir tikai nominācijas... Interesanti, ka tikai divas reizes viņa izvirzīta Oskaram par darbu otrā plāna lomā, pārējās ir par galvenās sieviešu lomas atveidojumu.

Par pasaules kinematogrāfa pirmo lēdiju dēvētā Merila Strīpa, neraugoties uz savu vecumu – pērn nosvinēta 60 gadu jubileja, un daudzas aktrises šādos gados jau sen izkritušas no profesionālās aprites pieprasījuma trūkuma dēļ –, joprojām daudz filmējas, turklāt joprojām iztur visdažādākos šovbiznesa testus. Nesen kompānijas Quigley Publishing Co. veiktajā kinoteātru aptaujā, kurā tika noskaidroti kinoaktieri, kurus var uzskatīt par visienesīgākajiem pērnajā gadā, Merila Strīpa tika ierindota septītajā vietā, piekāpjoties Sandrai Bulokai, kas tika atzīta par ienesīgāko aktrisi, kā arī Holivudas vīriešu plejādei: Džonijam Depam, Metam Deimonam, Džordžam Klūnijam, Robertam Daunijam, jaunākajam, Tomam Henksam... Tas nozīmē, ka filmas ar Merilas Strīpas piedalīšanos ir pelnošas, bet viņa pati – joprojām laba prece. Pērn filmas ar viņas piedalīšanos (Džulī un Džulija, Viss ir sarežģīti un animācijas filma Lieliskais Lapsas kungs, kurā viņa ierunājusi Lapsas kundzi) nopelnījušas 360 miljonus dolāru.

Negribētais bērns

Mērija Luīze Strīpa ir dzimusi 1949. gadā Ņūdžersijā farmaceita un mākslinieces ģimenē. Aktrise nekad nav slēpusi, ka esot bijusi negribēts bērns. Tā vienkārši esot sanācis, lai gan pēc viņas ģimenē piedzima vēl divi puikas un viņas mātei bija jau 35 gadi, kad ģimenē ienāca pirmdzimtā – Mērija Luīze. Strīpa intervijās bieži teikusi, ka tieši tēvs neesot vēlējies bērnus un ka par savu nākšanu pasaulē viņa varot pateikties tikai Viņas Augstībai Gadījumam. Aktiermākslai viņa esot pievērsusies jau ļoti agrā vecumā – Merilai ļoti paticis parodēt skolotājus, kas, protams, uzjautrinājis klasesbiedrus. Tomēr Strīpa vienmēr bijusi skolotāju mīlule, jo labi mācījusies, un parodēšana viņai dārgi maksājusi tikai Katoļu svētdienas skolā, no kuras viņa padzīta...

Pēc veiksmīgas uzstāšanās skolas sarīkojumā, izpildot Svēta nakts franču valodā, vecāki meitai nolīguši vokālo privātskolotāju, kas drīz vien atteikusies no samaksas par šiem pakalpojumiem, jo uzskatījusi Strīpu par pārāk talantīgu. Strīpa atzīst, ka daba viņu nav apveltījusi ar izcilu skaistumu, un uzskata, ka bijusi kā tāds neglītais pīlēns, ka septiņu gadu vecumā izskatījusies pēc četrdesmitgadīgas sievietes, bet skolā viņa nereti uzskatīta par skolotāju. Viss esot mainījies, kad 15 gadu vecumā viņa paskatījusies spogulī un pati sev teikusi – pietiek! Savus dabiski tumšos matus viņa nokrāsojusi blondus, brilles izmetusi un sākusi lietot kontaktlēcas. Tikpat kardināli viņa rīkojusies ar vēl vienu, viņasprāt, izskatu bojājošu elementu. Merilai vajadzējis nēsāt platīti, kas regulē sakodienu un zobus, bet kardinālu pārmaiņu uzplūdā viņa atteikusies arī no tās. Neglītais pīlēns tomēr pārvērtās par gulbi, un Strīpa tika izraudzīta par skolas balles

karalieni.

Pēc Jēlas universitātes pabeigšanas 1975. gadā Strīpa devusies uz Ņujorku, sākusi strādāt teātrī, saņēmusi jau savu pirmo nomināciju prestižajai balvai Tony un kinematogrāfam domās gājusi apkārt ar līkumu. Tomēr pirmā loma nebija ilgi jāgaida – pēc diviem gadiem viņa tika uzaicināta filmēties lentē Džūlija. Līdz tam gan viņa bija paspējusi satikt savu liktenīgo mīlestību – aktieri Džonu Kaizelu, kurš bija 13 gadus vecāks par Strīpu, precējies un, kā atklājās mazliet vēlāk, slims ar vēzi. Tas tika noskaidrots pirms filmas Briežu mednieks uzņemšanas, kurai Strīpu ieteica neviens cits kā Roberts de Niro un kurā bija paredzēts filmēties arī Kaizelam, bet pirms tās veselības pārbaudēs tika atklāts, ka viņam ir vēzis. Kaizelu noņēma no lomas, bet de Niro atteicās filmēties bez viņa līdzdalības šajā filmā. Kaizalam šī filma ir arī pēdējais ieraksts viņa radošajā CV – aktieris nomira 1978. gada 12. martā 42 gadu vecumā.

Joprojām diktē noteikumus

Savu laulību ar arhitektu un dizaineru Donu Hammeru un ģimeni, kurā pasaulē nākuši četri bērni – dēls un trīs meitas –, Strīpa sargā un lolo, vienmēr to likusi pirmajā vietā, uzskatot ģimeni par galveno vērtību. Aktrise apgalvo, ka tā arī būšot līdz pat brīdim, kad viņu likšot zārkā... Ir daudzi likumi, ko kino sabiedrība un ne tikai Strīpas fani zina par šo granddāmu. Vieni par tiem zobojas, citi apbrīno. Viens no galvenajiem likumiem ir – ģimene. Viņas darbs nedrīkstot traucēt būt labai mātei un sievai, tāpēc Merila Strīpa nefilmējas vairāk par divām trim filmām gadā un atsaka pat vilinošiem projektiem, ja pēc darba filmēšanas laukumā nevar tikt uz savām mājām. Strīpa bieži vien sevi saukusi par likteņa lutinātu, jo viņas profesija ļauj kārtīgi strādāt pāris mēnešu un pēc tam divtik ilgu laiku sevi veltīt tikai ģimenei. Viņasprāt, šāds darba režīms esot daudz labvēlīgāks bērnu audzināšanai, tāpēc neesot ko brīnīties, ka viņa ir četru bērnu māte. Daudz grūtāk klājoties tām sievietēm, kas strādā ik dienu no rīta līdz vakaram un tikai divas nedēļas vasarā var sevi veltīt tikai un vienīgi ģimenei. Kā jau četru bērnu mātei, rīts, neraugoties uz to, vai ir vai nav jādodas uz filmēšanās laukumu, viņai sākoties agri – ap pussešiem. Tad viņa saplānojot savu dienu, sasmērējot bērniem maizītes līdzņemšanai uz skolu un tad dodoties pati savās gaitās. Tiesa, nu jau skolasbērna statusā ir vairs tikai jaunākā meita, tāpēc par savu aizliegto baudu viņa sauc gulēšanu līdz "vēlam rītam".

Strīpa gan izvairījusies pārāk bieži un asi kritizēt jomu, kurā pati strādā, tomēr ir gadījies izteikties, ka viņa šovbiznesu uzskata par ļoti netīru pasauli, kurā pārāk daudz savairojušies tādu, kas vēlas vandīties pa svešu veļu. "Manam vīram šajā sakarā klājas ļoti grūti, bet, manuprāt, viņš cienīgi nes šo krustu," apgalvojusi Strīpa un piebildusi, ka savus bērnus nekad neizmanto jaunākās filmas reklāmas kampaņās, tieši otrādi – mēģina viņus turēt pa gabalu no šā biznesa.

Bez operācijām

Īpašs stāsts ir par Strīpas attieksmi pret skaistumkopšanu. Holivudas dīva ne reizi vien izteikusies, ka pārāk rūpīga nodošanās skaistumkopšanai var nākt par ļaunu. Ja aktrise vēlas mainīties no lomas uz lomu, no filmas uz filmu, viņai skaistums var traucēt, jo "nenomazgājamais un nenotīrāmais skaistums, kas redzams jaunajā filmā, parādās kļūst par galveno vēl pirms tam, kad aktrise ir paspējusi atvērt muti". Lieki piebilst, ka nekādas plastiskās operācijas viņa nav veikusi. Jaunībā gan domājusi, ka kaut kas būtu jādara ar lielo degunu, tomēr tad izlēmusi, ka deguns esot gluži kā firmas zīme, un šī ideja aizmesta mēslainā. Strīpa plastiskās operācijas uzskata par veidu, kā tikt pie nedzīvas un nekustīgas sejas, bet viņai tāda nepatīkot. Viņasprāt, sejai ir jāpauž emocijas un jūtas, tāpēc tai jābūt kustīgai. Aktrise atceras, ka stundām ilgi varējusi skatīties uz savas vecmāmiņas seju, jo tā visu laiku esot bijusi kustīga. Varbūt tieši šī pieredze viņā attīstījusi tādas spējas, ka Strīpa bieži vien tiek dēvēta par aktrisi ar tūkstoš sejām.

Interesanti, ka bērnībā Strīpai pat esot paticis sevi iztēloties par veceni – viņa paņēmusi mammas kosmētisko zīmuli un zīmējusi sev sejā grumbas... Viņai joprojām esot saglabājusies fotogrāfija, kurā aktrise redzama desmit gadu vecumā ar sazīmētām grumbām un neizskaidrojami skumju sejas izteiksmi... Starp citu, Merilu Strīpu vienmēr esot interesējis tas, kā sievietes izskats ietekmē viņas dzīvi. Sievietes viņa uzskata par sarežģītām būtnēm, un tas neesot nejauši, kāpēc viņas tik bieži uztraucas par to, kā izskatās. "Tas nav nejauši – izskats ietekmē raksturu. Jaunībā es gribēju mainīt savu degunu, bet tad sapratu – tas ir mans raksturs.

***

MERILA STRĪPA

- Dzimusi 1949. gada 22. jūnijā

- Īstajā vārdā Merila Luīze Strīpa

- Precējusies ar arhitektu un dizaineru Donu Hammeru, dēla Harija un meitu Mērijas, Luīzes un Greisas māte

- Viņas pirmā mīlestība aktieris Džons Kazelē bija precēts vīrs un 13 gadus vecāks, mira septiņdesmito gadu beigās ar vēzi

- Bijusi vokāli apdāvināta, gatavojusies operdziedātājas karjerai

- Skolas laikā bijusi brunete, nēsājusi brilles un bijusi arī teicamniece. Pati apgalvo, ka skolas dramatiskajā pulciņa iestājusies tāpēc, lai uzlabotu savas komunikācijas prasmes

- Studējusi Jēlā, bijusi pedagogu mīlule

- Karjeras sākum piestrādājusi par oficianti restorānā

- Ilgu laiku tika uzskatīta tikai par teātra aktrisi un pat neesot domājusi par filmēšanos, turklāt pati uzskatījusi, ka kino ir pārāk primitīva nodarbe, salīdzinot ar teātri

- Karjeru kino sāka ar otrā plāna lomu filmā Džūlija (1977)

- Spējot imitēt jebkuru akcentu, izloksni un manieri

- Savu pirmo Oskaru saņēma par lomu filmā Krāmere pret Krāmeru (1980), otro – par lomu filmā Sofijas izvēle (1983)

- Pirmo Oskaru viņa esot aizmirsusi tualetē, bet pēc otrā devusies, būdama mātes cerībās, bet, jau atnākot mājās, atklājusi, ka aizmirsusi no kleitas noņemt cenas zīmi

- Ir slavena ar to, ka ļoti rūpīgi gatavojas lomai. 50 gadu vecumā divus mēnešus ik dienas sešas stundas mācījusies vijoļspēli, kas bija nepieciešams lomai filmā Sirds mūzika (1999)

- Savulaik Madonna viņai nocēlusi lomu filmā Evita (1998), bet Strīpa nepalika parādā atbildi un ieguva Madonnai paredzēto lomu filmā Sirds mūzika (1999)

- Nepiekrīt lomai, ja pēc darba filmēšanas laukumā nevar atgriezties mājās pie ģimenes