Jauki, ka Rīgā ir vietas, kas piesaista ar savu omulību, kur smaržo pēc siltām maizītēm un labas kafijas. Konditoreja "Raušu meistars" nenoliedzami ir viena no tām.
"Cilvēki ir ļoti noguruši no daudzām bezpersoniskām lietām, tāpēc viņi labprāt iegriežas šeit mājīgā gaisotnē satikties ar draugiem, palasīt žurnālus un dažs pie kafijas vai tējas tases pat strādā rokdarbus," savos vērojumos dalās konditorejas īpašniece Sanda Kokoriete.
Tātad cilvēki palikuši uzticīgi savai konditorejai. Bet savai gaumei?
Ļoti izteikti jūtam pārejas periodu no vasaras uz rudeni – vasarā cilvēki patērē mazāk saldumu un vispār ēd mazāk, bet nu daudzi šķiet noilgojušies pēc savas iemīļotās kūkas vai smalkmaizītes. Cenšamies, lai mūsu piedāvājumā būtu kāds sezonāls akcents, tāpēc rabarberu laikā cepam rabarberu plātsmaizes, ķiršu laikā – ķiršu kūkas, pēc tam gatavojam groziņus ar vēlajām avenēm un nu pienācis laiks ābolkūkām no Latvijas āboliem – daudzas mūsu šķirnes ir labi izmantojamas konditorejā. Liekam lietā arī dzērvenes un brūklenes.
Cilvēks savos ikdienas ēšanas paradumos esot konservatīvs. Vai tā ir?
Patiešām, netrūkst klientu, kuri ieradumus nemaina. Darbinieces jau ir ielāgojušas viņu gaumi un droši zina – ja šis cilvēks nāk lejā pa kāpnītēm, var jau sākt gatavot viņa iecienīto zaļo tēju, zina, cik cukura viņš vēlas un kādām maizītēm dod priekšroku. Citi vienmēr jautā: kuras maizītes šobrīd ir siltas? Apmeklētāji pamana un novērtē arī jauninājumus. Šovasar tādi bija spinātu rauši no kārtainās mīklas. Esam sākuši cept arī mazos smukos raušus, kas gūst piekrišanu, jo ļauj vienā reizē izbaudīt lielāku garšu dažādību. Kas pienāk vēsākas dienas, cilvēki prot novērtēt piparmētru tēju, ko mēs vārām no īstām, dabīgām mētriņām. Bet, ja gribas ātri atgūt enerģiju, īstais dzēriens ir kakao – patiešām labāks par reklamētajiem enerģijas dzērieniem. To mēs gatavojam, izmantojot nevis šķīstošo, bet īsto kakao pulveri, karstu pienu un piena putas. Vēl viens jauninājums - Vecrīgā vasaras sākumā atvērām kafejnīcu, kur visu pārdod promnešanai, var arī uz vietas paēst pie stāvgaldiņiem.
Un kā ar svētkiem – vai tos svin mazāk?
Svētkus cilvēki svin, kolēģus cienā, vienīgi rūpīgāk plāno tēriņus. Kādreiz uz jubilejām biežāk pasūtīja tortes, kas, protams, ir dārgākas. Šobrīd vairāk izvēlas kliņģerus, ļoti iecienīti ir sāļie kliņģeri, piemēram, ar šķiņķi un sieru. Lielākoties varam kliņģeri izcept tā, lai pasniedzot tas būtu vēl silts, un tas ir gandrīz pusdienu vietā.
Kā jūsu darbu ietekmē sociāli ekonomiskā situācija?
Kad laiks ir tāds nomācošs, cilvēkiem gribas sevi palutināt. Ir jādzīvo tālāk un jāpriecājas, ka mums ir dots šis laiks, no kura mēs daudz ko mācīsimies gan biznesā, gan personiskajā dzīvē. Pirmās atziņas: ir daudz lietu, par kurām kādreiz šķita - bez tām nevar iztikt, bet īstenībā var iztikt. Vienkārši ir jāmēģina kaut kā visu sabalansēt un atrast vidusceļu, lai būtu labi gan klientiem, gan darbiniekiem. Cilvēki, tai skaitā arī es, mācās pacietību – ja mēs nevaram šobrīd kaut ko mainīt, tātad mums ir jāpagaida, līdz varēsim. Īstenībā tās ir pamatvērtības - cilvēciskums, pacietība.