«Precīzi pirms viena gada un mēneša uzskatīju, ka cilvēki, kas skrien, ir dīvaini – nesapratu, kādēļ viņi to dara. Bet kādu dienu manas domas mainījās un izdomāju, ka arī es gribu skriet. Tagad, kad gads ir pagājis, saprotu, ka tas ir laiks, kad pabūt pašai ar sevi un, protams, fiziskās formas uzturēšanai,» saka mājaslapas un žurnāla Četras Sezonas redaktore un kulinārijas grāmatu autore Signe Meirāne, viena no Sieviešu skrējiena vēstnesēm.
Visu aprīli noris aktīvi treniņi, gatavojoties 1. maijā notiekošajam Sieviešu skrējienam, jo tas nav projekts, kam var pieteikties nedēļu pirms norises. Gādājot par savu veselību, gatavošanās ir ilgstoša, tāpēc arī Signe aktīvi piedalās treniņos divas līdz četras reizes nedēļā. Jau sākotnēji viņa uzstādīja mērķi, ko vēlējās sasniegt. «Kad mani uzaicināja piedalīties projektā, biju pārsteigta, bet tas šķita interesants piedzīvojums, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir jānoskrien septiņi kilometri, bet gada laikā nespēju pārvarēt sešus. Tas bija lielisks iemesls pārspēt sevi, jo – jānoskrien būs šā vai tā.» Signe lepni teic, ka savu mērķi jau ir sasniegusi un šobrīd spēj noskriet līdz astoņiem kilometriem. Gandarījums ir liels.
Franču kino
Pavasaris Signei nozīmē svaigumu un zaļumu, atmošanos no ziemas tumsas un vienveidības. Tas ir arī laiks, kad sākas fizisko aktivitāšu sezona – Signes vīram Armandam tā ir riteņbraukšana, bet viņai – skriešana un joga. Kulinārijas eksperte uzsver, ka viņai nepatīk uzturēties iekštelpās, tādēļ daudz laika ar ģimeni pavada ārā pastaigājoties.
«Izklausīsies smieklīgi, bet vēl aizvien mans lielākais hobijs ir ēst gatavošana,» saka Signe. «Neskatoties uz to, kad daru to katru dienu, arī brīvdienās, ja gribas atslēgties no apkārtējās vides, man patīk uzcept kūkas, jo tas ir process, kurā esmu pati ar sevi.» Vēl vaļasbrīžus viņai patīk pavadīt ceļojot, braucot ar velosipēdu, vasarā darot dārza darbus, kā arī apmeklējot koncertus, lasot grāmatas un skatoties filmas, īpaši vecās. «Manuprāt, liela daļa no mūsdienu filmām, pirmkārt, ir brutālas un, otrkārt, radītas, lai pelnītu naudu, tajās nav ietverta nekāda doma. Man nav daudz laika, lai tās skatītos, tādēļ vēlos redzēt filmas, kurās ir ietverta doma vai izjūta. Mūsdienu kino ir jēls un nekvalitatīvs, tas māca daudzas nevajadzīgas lietas, tāpēc vecās filmas, jo īpaši franču, skatāmies, jo tām piemīt gluži cita garša! Agrāk kino bija pilnīgi citāds – naivāks, patiesāks.»
Organisma pretestība
Pavasaris ir attīrīšanās kūres laiks, kurās liela nozīme ir bērzu sulām, bet Signe atzīst, ka viņa nav viena no tiem, kas bērzu sulas izmanto šim mērķim, jo viņas organisms gluži vienkārši tās nepieņem. «Katru gadu pamēģinu vēl, bet ikreiz tajā kaut kas man traucē, tāpēc to vietā sev esmu atklājusi kļavu sulas. To tecināšanas posms ir daudz īsāks, bet, kad tas ir, izbaudu.» Viņa apzinās melnbaltā koka sulas labvēlīgo ietekmi, tādēļ ir apņēmības pilna gadu no gada atkārtoti mēģināt, jo tic – pēc pāris gadiem varēs pavasarī dzert bērzu sulas, neizjūtot organisma pretestību.
Daudziem Signe un Četras Sezonas ir sinonīmi, tāpēc viņa ir ne tikai Sieviešu skrējiena, bet arī Sezonu vēstnese. Kulinārijas un portāla redaktore stāsta, ka no četrām sezonām krāsu un svaiguma dēļ iecienītākā viņai ir vasara. «Tā man ir visgaidītākā,» viņa saka, jo iespēja audzēt savu produkciju to padara interesantu. «Bet man ļoti patīk arī ziema un Ziemassvētku gaidīšanas posms, kad var daudz ēst žāvētos produktus. Abas sezonas vienmēr ir gaidītas. Viena ir super krāšņa visdažādākajās krāsās, otra – vienā tonī un garšas ziņā pilnīgi cita.»
Restorāns mājās
Šobrīd Signes biogrāfiju veido trīs sarakstītas grāmatas, no kurām pēdējā – Sezonas virtuvē. Receptes katrai dienai – grāmatnīcu plauktos nokļuva pagājušā gada nogalē. Iedvesmu rakstīšanai un tēmu definēšanai viņa rod visapkārt. «Veikalā varu ieraudzīt kādus iepriekš neizmantotus pārtikas produktus, ko vēlos pamēģināt, tādēļ gājiens uz veikalu raisa vismaz divdesmit jaunas idejas. Otrs nozīmīgs iedvesmas avots ir draugu, paziņu un lasītāju vēlmes,» viņa stāsta, minot plašo pārtikas produktu piedāvājumu, kurā ikviens var apjukt, nezinot, kā izvēlēties labāko. Apzinoties apkārtējo apmulsumu, Signe labprāt dalās ar savām zināšanām, palīdzot orientēties izvēlē. «Ir būtiski klausīties, ko runā cilvēki un ko viņi vēlas uzzināt.»
Pēdējo gadu kulinārijas bumu Signe skaidro ar piedzīvoto krīzi. Pirms tam cilvēki gāja uz restorāniem nedomājot, cik daudz tērē, bet, kad naudas apgrozība vairs nebija tik liela, bija jau pieraduši pie restorānos pasniegtajiem ēdieniem un tāda tipa maltītes vēlējās iekļaut ikdienā. «Daudzi paši mēģināja uzzināt, kā pagatavot šos ēdienus mājās,» viņa saka. Izrādot interesi un pērkot kulinārijas grāmatas, un skatoties tēmai veltītus raidījumus, viņi izraisīja pieprasījumu, bet tāpēc – veicināja plašu piedāvājumu. «Tas bija veids, kā ar zemākiem līdzekļiem restorānu atvest mājās.